Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau no padomju laikiem izveidojies naftas produktu piesārņojums Aizkrauklē apdraud iedzīvotājus un viņu veselību, tomēr nekas netiek darīts, lai no piesārņojuma atbrīvotos. Aizkraukles novada dome plāta rokas, ka tai nav nepieciešamā finansējuma, bet valdība un ministrijas pagaidām nav izrādījušas interesi par šo piesārņojumu.

Kā izpētījis sabiedriskais aktīvists Rodijs Rododendrs, 1950. - 60. gadu mijā Daugavas Pļaviņu HES celtniecības vajadzībām tika uzbūvēta dzelzsbetona rūpnīca Aizkraukles pilsētas dienvidrietumu daļā (tiešā HES tuvumā), 200 m attālumā no Daugavas. Teritorijas kopējā platība - aptuveni 10,6 ha. Pēdējā šo teritoriju no Aizkraukles pilsētas nomāja un apsaimniekoja SIA "Komēta" - līdz brīdim, kamēr tā ar tiesas spriedumu 1995. gada 11. septembrī tika atzīta par bankrotējušu.

Sākot no 1994. gada 31. janvāra SIA "Komēta" mantiskais īpašums tika pārdots, lai segtu nenomaksātos kredītus. Iespējams, ka tieši uzņēmuma likvidācijas laikā teritorija tika intensīvi piesārņota ar naftas produktiem (NP), būvgružiem, metāllūžņiem. Virszemes cisternas un pazemes uzglabāšanas rezervuāri ar naftas produktiem tika pamesti, iespējams, nenoslēgti, ļaujot tajos iekļūt lietus ūdeņiem un tādejādi radot pastāvīgu naftas produktu piesārņojuma avotu gan gruntij, gan pazemes ūdeņiem.

Pamatojoties uz 1998. gada 1. septembrī noslēgto līgumu ar Aizkraukles pilsētas domi, SIA"VentEko" veica darbus, kas saistīti ar naftas produktu piesārņojuma izpēti un likvidāciju. Saskaņā ar tehnisko darba uzdevumu tika veikta teritorijas hidroģeoloģiskā izpēte NP piesārņojuma izplatības novērtēšanai iespējamo piesārņojuma avotu (NP uzglabāšanas rezervuāri, katlu māja, sūkņu telpa) tuvumā.

Izpētes darbu rezultātā bija konstatēts intensīvs grunts un pazemes ūdeņu piesārņojums. Veiktie pētījumi liecināja, ka NP piesārņojums radies ne tikai dzelzsbetona rūpnīcas likvidācijas gaitā, bet galvenokārt rūpnīcas ekspluatācijas laikā pirms 10-18 gadiem (atskaite no 1998. gada).

Tādējādi naftas produktu piesārņojums ilglaicīgi infiltrējies gruntī līdz pazemes ūdens līmenim, izveidojot šo ūdeņu plūsmas virzienā daudz plašāku piesārņojuma areālu, nekā tas bija prognozēts uzsākot izpētes darbus. Izpētes darbu rezultātā konstatēja, ka ir nepieciešams piesārņojuma areāla precizēšanai veikt papildu pētījumus. 1998. gada 21. decembrī ar Aizkraukles pilsētas Domi tika noslēgta papildu vienošanās, bet 1998. gada 1. septembra līgums paredzēja papildināt esošā līguma tehnisko darbu uzdevumu.

Kopumā NP piesārņojuma izpētes darbi objektā veikti divos etapos. Pirmajā, no 1998. gada septembra līdz novembrim, lauku darbi (urbšana, novērošanas aku ierīkošana, paraugošana) koncentrēti iespējamo piesārņojuma avotu tuvumā. Otrajā, no 1999.gada janvāra līdz martam, veikta piesārņojuma areāla papildu izpēte visā bijušās Dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā. Šajā etapā pirms lauku darbu uzsākšanas veikta arī teritorijas ģeofiziskā izpēte.

Pamatojoties uz laboratoriskiem mērījumiem, visi aprēķini veikti, ar nolūku izmantojot tādus iežu parametrus, pie kuriem iespējams vislielākais piesārņojums, Praksē šie rādītāji var būt arī nedaudz mazāki, bet jebkurā gadījumā, projektējot sanācijas pasākumus, ir jāorientējas uz maksimālo piesārņojuma apjomu. Tādejādi piesārņojuma apjoms varētu būt 250 tonnas.

Ņemot vērā to, ka smago naftas produktu (pie kuriem pieskaitāms arī mazuts) noplūžu gadījumā gruntī parasti absorbējas aptuveni 70% izlijušo produktu, ir pamats uzskatīt, ka iegūtie rezultāti ir tuvi reālajiem. Aptuveni vienāds naftas produktu daudzums - 61 un 76 tonnas attiecīgi atrodas dolomītos ūdens nepiesātinātajā zonā un naftas produktu "brīvi" peldošajā slānī.

Potenciālās dabas katastrofas situāciju uz Aizkraukli devās izpētīt privātpersona Rododendrs. Viņš konstatēja, ka Aizkraukles novada domes īpašumā esošajā teritorijā jebkurš var brīvi iekļūt, turklāt pat virszeme ir ar būtisku naftas produktu piesārņojumu: kāds ziņkārīgs bērns tur varētu arī iekrist un noslīkt.

Pārrunājot potenciālos dabas katastrofas riskus, domes priekšsēdētājs Leons Līdums un viņa vietnieks Rododendram norādījuši uz to, ka no dabas katastrofas - būtiska Daugavas piesārņojuma - šķir tikai neprognozējama ilguma laiks. Pašvaldībai neesot nedz līdzekļu, nedz citas iespējas veikt sanācijas darbus, - pagaidām varot vienīgi izvietot norobežojošas lentes un paziņojumus par teritorijas bīstamību. Faktiski vienīgā iespēja veikt sanācijas darbus ir ar izrakšanas metodi, bet tad ir jāaptur HES darbība uz vairākiem gadiem, kas radītu milzīgus zaudējumus.

Aizkraukles novada dome šā gada maija beigās nolēma lūgt Ministru kabinetu rast finansējumu izpētes un sanācijas darbu veikšanai piesārņotajā teritorijā Dzelzceļa ielā 10. Šāds lēmums pieņemts, jo Aizkraukles novada pašvaldība 2017.gada 8.novembrī no Madonas Reģionālās vides pārvaldes saņēmusi vēstuli par papildizpētes nepieciešamību sanācijas darbu veikšanai ar naftas produktiem piesārņotajā teritorijā. Pārvalde savā vēstulē rosināja pašvaldībai uzņemties segt izdevumus, kas saistīti ar piesārņotās teritorijas 1.etapa izpētes darbu, bet turpmāko etapu darbu veikšanai rast iespēju piesaistīt valsts finansējumu.

“Izvērtējot radušos situāciju, pašvaldība konstatē, ka zemes vienībā 88864 m2 platībā Dzelzceļa ielā 10, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā 2014.gadā veikti 330 kv elektrolīnijas balstu pamatu izbūves būvdarbi. Saskaņā ar tehnisko projektu balstu pamatu pēdas stiprinātas katra uz četriem pašurbjošiem mikropāļiem, kuru izbūves dziļums ir 8m, kas, iespējams, skar dolomīta slāni. Aprēķinātā slodze uz katru no pamatu pēdām ir spiedei 400 kN, izraušanas slodze 280 kN. Līdz balstu pamatu izbūvei piesārņojuma pārvietošanas netika konstatēta.

Piesārņojuma likvidācija prasīs ievērojamus finanšu līdzekļus, kurus pašvaldība nevar un nevarēs nodrošināt. Aizkraukles novada pašvaldība nevar uzņemties finansiālās saistības un no budžeta līdzekļiem segt izdevumus teritorijas papildus izpētei. Saskaņā ar Piesārņojuma likuma 38.pantu, pašvaldība nav veikusi piesārņojošo darbību un nav atbildīga par veikto piesārņojumu. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 28.panta ceturto daļu nodokļu maksājumus par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās ieskaita valsts pamatbudžetā, pašvaldība tos nesaņem,” lēmumā norāda Aizkraukles novada dome.

Aizkraukles novada dome jautājumu izskatīja jau pērn 30.novembrī un pieņēma lēmumu lūgt Ministru kabinetu bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā zemes vienību 88864 m2 platībā Dzelzceļa ielā 10, nodrošinot piesārņojuma problēmas risinājumu. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atrakstījās, ka zemes vienība Dzelzceļa ielā 10 nav nepieciešama publiskai personai noteiktās valsts pārvaldes vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, kā arī nav nepieciešama VAS Latvenergo komercdarbības veikšanai, un nav tiesiska pamatojuma nekustamā īpašuma pārņemšanai valsts īpašumā.

Lai meklētu risinājumu situācijai, šā gada 14.februārī Aizkraukles novada pašvaldība tikās ar VARAM, Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvenergo pārstāvjiem. Tikšanās laikā tika nolemts, ka, lai lemtu par izpētei un sanācijai nepieciešamā finansējuma apjomu un avotu, Dabas aizsardzības pārvalde veiks minēto darbu programmas un izmaksu aktualizāciju.

Pašvaldība saņēma Dabas aizsardzības pārvaldes vēstuli ar izpētes uzdevumu, izpētes un sanācijas pasākumu orientējošo darbu izmaksu aprēķinu. Vēstulē izskatīti trīs iespējamie scenāriji izpētes un sanācijas darbu veikšanai. Pirmais scenārijs paredzēja, ka nenotiek plānveida izpētes un sanācijas darbi, līdz ar to scenārijs nav tālāk izskatāms, jo radušies draudi Daugavas piesārņojumam. Otrais scenārijs paredz veikt pamata pasākumus – peldošā naftas produktu slāņa likvidāciju ar divkāršo atsūknēšanas metodi, piesārņotās grunts ekskavāciju un utilizēšanu un atlikušā piesārņojuma likvidāciju ar mikrobioloģisko vai ķīmisko metodi. Savukārt trešais scenārijs paredz, ka peldošā naftas produktu slāņa daļēja likvidācija tiek veikta ar mikrobioloģisko vai ķīmisko metodi, kā arī notiek piesārņotās grunts ekskavācija un utilizācija.

Tā kā trešā metode tiek pielietota zemas vai vidējas piesārņojuma koncentrācijas gadījumā, kā reālākais uzskatāms otrais scenārijs. Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes veiktajai izpētes un sanācijas darbu izmaksu aktualizācijai, paredzamās otrā scenārija realizācijas izmaksas ir 3 344 956 eiro, no kurām 2 508 720 eiro ir projektēšanas, autoruzraudzības, ekspertīzes un būvuzraudzības izmaksas. Kalkulācijā nav vērtētas priekšizpētei paredzamās izmaksas.

“Ievērojot iepriekš minēto, izprotot piesārņojuma problēmas aktualitāti un to, ka valsts nepārņems piesārņoto zemes vienību savā īpašumā, pašvaldība var uzņemties izpētes un sanācijas darbu organizēšanu, ja šiem darbiem tiek nodrošināts nepieciešamais finansējums,” norādīts domes lēmumā. Valdības un ministrijas reakcija uz šo priekšlikumu vēl nav sekojusi.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

20
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...