Nacionālo aviokompāniju interesē tikai peļņa, ne pasažieru drošība
Pietiek lasītājs04.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan privātpersonus un mazos uzņēmumus valsts policija pastāvīgi soda par ierobežojumu neievērošanu, aviokompānija AirBaltic par šo pašu ierobežojumu pārkāpšanu pie atbildības absolūti nekādi netiek saukta.
Vēl pagājušā gada ziemā AirBaltic mēģināja ievērot obligātos noteikumus un savas lidmašīnās ierobežoja attālumu starp pasažieriem. Lai to izdarītu, katrs otrais sēdeklis salonā tika iezīmēts ar aizliedzošu lenti, un cilvēki rindās sēdēja ik otrajā sēdvietā.
Acīmredzot pēc pusgada (vai arī agrāk) aviokompānija ir pārskatījusi savu attieksmi pret obligātajiem ierobežojumiem un tagad pieturas pie absolūti pretējas nostājas. Konkrētāk, lidmašīnas salonā, ar kuru es lidoju pagājušajā nedēļā, nebija nekādu ierobežojošo lentu, un lidmašīna bija gandrīz pilnībā piepildīta ar pasažieriem.
Neskatoties uz to, ka AirBaltic neierobežoja attālumu starp sēdošajiem pasažieriem, salona skaļruņos nepārtraukti skanēja brīdinājums par nepieciešamību saglabāt divu metru attālumu. Kā to darīt pasažieriem, kuri sēdēja
Tad bija interesanti vērot situāciju ar maskām. Stjuartes visa lidojuma laikā nepārtraukti izteica piezīmes pasažieriem, kuri vai nu nemaz nenēsāja masku, vai arī pavilka to lejā, lai varētu elpot caur degunu. Laikā, kad pasažieri ienāca salonā un lidmašīnu gatavoja pacelšanai, dažiem pasažieriem, kuri neatbildēja uz mutiskām piezīmēm par maskas trūkumu, stjuartes pat draudēja viņus izlaist.
Taču burtiski pusstundu pēc pacelšanās konkrētiem pasažieriem situācija ar maskām dramatiski mainījās. Tas notika laikā, kad pienaca laiks pārdot pasažieriem ēdienus un dzērienus. Tagad tiem cilvēkiem, kuri iegādājās melleņu mafinu, tika oficiāli atļauts noņemt masku un sēdēt desmit centimetru attālumā no kaimiņiem ar atsegtu muti un degunu.
Teorētiski, ja kāds pasažieris visa lidojuma laikā būtu gatavs pirkt ēdienu lidmašīnas kafejnīcā, tad arī visā lidojuma laikā viņam būtu atļauts palikt bez maskas. Kamēr viņa kaimiņam par nolaisto masku stjuarte būtu draudējusi ar problēmam.
Šeit ir vērts atzīmēt, ka melleņu mafins, kuru var iegādāties gandrīz jebkurā pārtikas veikalā par 0,50 eiro – 1 eiro, lidmašīnas kafejnīcā maksā 3 eiro jeb aptuveni trīs - sešas reizes dārgāk nekā veikalā.
Ņemot to visu vērā, mēs varam secināt, ka daudzkārtējais uzcenojums pārtikai un maksimāls pārdotu aviobiļešu skaits aviokompānijai ir kļuvis daudz svarīgāks par pasažieru veselību un dzīvību.
Galu galā ir acīmredzams, ka, ja kāds no pasažieriem AirBaltic nihilistiskās attieksmes pret ierobežojumiem dēļ saslimst ar kovidu un vēlāk nomirst, tad tā būs tikai un vienīgi viņa personīgā problēma. Un gadījumā, ja šī persona pat nepirka melleņu mafinus par 3 eiro, tad AirBaltic vadība par viņu vispār var aizmirst kā par pagājušā gada sniegu.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
