Nacionālās identitātes pētnieki spēj publiskot pusi uzrādīto pētījumu
L. Lapsa25.01.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc drudžaina darba, kas sākās līdz ar Pietiek interesi un Izglītības un zinātnes ministrijas iejaukšanos, kopš aizvadītās nedēļas beigām pieci no desmit nacionālās identitātes pētījumiem programmā, kas no valsts līdzekļiem pērn kopā saņēmusi vairāk nekā 86 tūkstošus latu, ir savesti kārtībā un ar norādi „manuskripts” ir pieejami plašākai sabiedrībai elektroniskā formā.
Kā Pietiek jau informējis, pērn no valsts līdzekļiem Brikšes vadītajam Nacionālās identitātes pētījumu apakšprojektam Nacionālā identitāte un komunikācija piešķirti 86 403 lati. Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka Brikšei ir pieprasīts sniegt „papildu informāciju, kā arī veikt vairākus uzlabojumus”, taču realitāte ir cita – kaut valsts nauda nacionālās identitātes izpētei iztērēta, neviens no šī projekta ietvaros it kā veiktajiem un pērn par publicētiem uzrādītajiem pētījumiem pašlaik plašākai sabiedrībai līdz aizvadītās nedēļas beigām nebija pieejams.
10. janvārī Izglītības un zinātnes ministrijas speciāli izveidotā programmu uzraudzības padome, iepazīstoties ar visiem ziņojumiem un pārskatiem, nolēmusi pieprasīt papildu informāciju, kā arī veikt vairākus uzlabojumus, t.sk. programmu vadītājiem viena mēneša laikā jānodrošina, ka programmas ietvaros zinātniskajā periodikā publicēto zinātnisko publikāciju, kas ir citētas zinātniskajā literatūrā un ir iekļautas starptautiski pieejamās zinātniskajās datu bāzēs, pilna teksta un citu programmas ietvaros izdoto materiālu ievietošanu programmas mājas lapā.
Ņemot vērā Brikšes nespēju vai nevēlēšanos uzrādīt šos pētījumus, Pietiek vērsās pie visu desmit pētījumu autoriem, aicinot katru no viņiem nekavējoties nosūtīt viņa pētījumu tādā formā, kādā tas pašlaik eksistē, lai Pietiek varētu sniegt savu palīdzību pētījumu nodošanā sabiedrības vērtējumam, tos bez maksas publicējot portālā. Autoriem tika arī norādīts – atteikuma gadījumā nāksies uzskatīt, ka konkrētais pētījums neeksistē formā, lai to nodotu sabiedrības vērtējumam, vai neeksistē vispār.
Taču neviens pats no visu desmit par valsts līdzekļiem it kā tapušo pētījumu autoriem šo savus darbus uzrādīt nevarēja vai nevēlējās, neraugoties uz Brikšes sākotnējo apgalvojumu, ka interesenti ar katru no pētījumiem varot iepazīties tieši pie autoriem.
Savukārt Brikše sākotnēji solījās jau līdz aizvadītās pirmdienas pusdienlaikam nosūtīt informāciju „par lēmumiem, kā nodrošināt projekta publikāciju pieejamību”. Tikai pēc aizrādījuma, ka tiek pieprasīti nevis kādi lēmumi, bet konkrēti tas pētījums tā pašreizējā formā, par kuru viņa saņēmusi valsts finansējumu, un tas pats attiecas uz pārējiem it kā pastāvošo pētījumu autoriem, pieci no desmit pētījumiem nu ir publiskoti.
Lai lasītāji paši varētu novērtēt, par kādiem nacionālās identitātes pētījumiem pērn iztērēti 86 tūkstoši latu no valsts līdzekļiem, Pietiek rīt dos iespēju iepazīties ar visiem pieciem līdz šim publiskotajiem pētījumiem. Par to, kad publiski elektroniskā formā būs pieejami pārējie pieci, Brikše un pārējie autori klusē.
Saskaņā ar oficiālo skaidrojumu nacionālās identitātes pētījuma programma nepieciešama, jo „tematiskie pētījumi par nacionālo identitāti mūsdienu Latvijā ir viens no Latvijas valsts pastāvēšanas, latviešu kā nācijas, nacionālās apziņas, modernās mentalitātes un pilsoniskās sabiedrības pārmaiņu un veicināšanas garantiem. Vēsturiskā atmiņa, pētījumi par nācijas pagātni un filozofisko ideju tapšanu, novadu identitātes, latviskās un eiropeiskās identitāšu krustošanās, Latvijas kultūras modernizācija ir norises, kurās tiek apliecinātas vērtības, nācijas un valstiskuma ilgtspēja. Ne tikai Latvijas Valsts, bet visas globālas krīzes apstākļos jāatzīst, ka tieši vērtību izpratnes, sociālās drošības un nacionālās identitātes jautājumi ir tikpat svarīgi kā valsts eksporta spējas palielināšana, banku sektora nostiprināšana un krīzes ekonomiski finansiālās dimensijas pārvarēšana. Bez vērtību apzināšanās, inovācijām, jaunām pieejām attiecībā pret vēsturi, valodu un kultūru netiks nostiprināta nacionālā identitāte un līdz ar to arī Latvijas valstiskums”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
