Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Nacionālās attīstības plāns – slima suņa murgi

Edgars Kramiņš, Dr.paed., LNSS valdes loceklis
01.03.2012.
Komentāri (45)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nule Ministru kabineta Zaļajā zālē notika Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes (NVO un MK SMP) sēde, kurā bija plānots apspriest „Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam prioritāšu pamatojuma ziņojumu”. Latvijas Nacionālo Skolotāju savienību (LNSS) tajā pārstāvēju es.

Saskaņā ar noteikto darba kārtību vispirms vārds tika dots Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājam Mārtiņam Krieviņam, kurš iepazīstināja ar Nevalstiskajā organizācijām (NVO) pirms četrām dienām izsūtītā 234 lpp. biezā ziņojuma būtību, nevajadzīgi izniekojot tam vairāk par pusi jautājumam atvēlētā laika. Šis pasākums un tam patērētais laiks jāatzīst par pilsoniskuma imitācijas paraugstundu, jo M.Krieviņa ļoti stieptais un ar „e” un „a” skaņām piesārņotais ziņojums neko jaunu nepateica, vien liedza sākt šā jautājuma izskatīšanu pēc būtības. Norādīju, ka MK un NVO memoranda padomes sēdei tikai tad ir jēga, ja klātesošie Krieviņa kunga teikto izlasa mājās, bet šeit sanāk diskutēt.

Viņš piekrita sabiedriskās organizācijas „Pilsoniskā alianse” vadītājas Rasmas Pīpiķes teiktajam, ka internets un e-pasts ir visneefektīvākie līdzekļi veiksmīgas diskusijas nodrošināšanai. Krieviņa kungs savā uzrunā uzsvēra, ka procesi saistībā ar šo dokumentu ir atvērti un piedāvāja NVO pārstāvjiem klausīties NAP izstrādes vadības grupas sēdes MK mājas lapā. Uz to es norādīju, ka tā nav diskusija! Tas atgādina Streipa, Tomsona un Dombura sarunu šovus, kuru laikā cilvēki sēž pie radio vai TV aparātiem un lamā cits citu, ka kaut kas valstī nav izdarīts.

Krieviņa kungs uzrunā minēja, ka ļoti plašo NVO sektoru viņa vadītajā NAP izstrādes vadības grupā pārstāvot trīs MK un NVO memoranda padomes pārstāvji un visa tālākā saziņa NVO jāveic ar šiem pamatdarbā ļoti aizņemtajiem cilvēkiem. Visu cieņu šiem pārstāvjiem, taču „Pilsoniskā alianse” (R.Pīpiķe), Sorosa fonds (V. Tērauda) un „Eiropas kustība Latvijā” (A.Godiņš) nav vienīgās trīs organizācijas, kuras var aizstāvēt nacionālas valsts intereses. Tāpēc uzsvēru, ka NVO un MK SMP ir steidzīgi jādomā par to, kā sadarboties ar memorandu parakstījušām un arī neparakstījušām organizācijām.

Nav iespējams aprakstīt to, cik pārsteigta jutās LNSS, kad pirms nedēļas saņēmu šo PKC izstrādāto ziņojumu! Vai šī rīcība vērtējama kā necieņa pret NVO? Vai kā valsts iestādēs strādājošo nekaunība? Varbūt kā apzināta kaitniecība Latvijas valstij vai kā ierēdņu aprobežotība un stulbums?

LNSS parakstīja MK un NVO memorandu ar cerību, ka tas uzlabos valsts iestāžu saziņu ar nevalstiskajām organizācijām, lai iegūtu viedokli par valstij svarīgiem jautājumiem. Taču tagad esam pārsteigti par to, cik pavirša ir attieksme pret valstij tik svarīga dokumenta kā Nacionālās attīstības plāna (NAP) veidošanu un apspriešanu.

Milzīgu neizpratni rada PKC ierosinājums sabiedriskajām organizācijām vērtēt, komentēt un labot ziņojumu uz 234.lpp. četru darba dienu laikā. Līdz ar to nākas secināt, ka atbilde no mums VAP sakarā tiek gaidīta gaužām formāla un ne pēc būtības. Šādu apjomīgu dokumentu NVO biedriem nav iespējams izskatīt un novērtēt tik īsā laikā. Tātad vai nu dokumenta apjoms ir par lielu, vai arī tas nav svarīgs, ja tā izvērtēšanai tiek atvēlētas vien četras dienas.

Turklāt izvēlētās terminoloģijas dēļ dokuments ne visiem ir saprotams un mistiskie prioritāšu nosaukumi jau vien liek apšaubīt autoru loģiku un spriestspēju.

Vispirms par vārdu „prioritāte”. Ko tad īsti nozīmē šis vārds? No latīņu valodas – priekšroka, pārākums, tas, kam dod priekšroku. Tātad kaut kam vienam vai faktiski nekam!

Kas tas par jēdzienu „Cilvēka drošumspēja”? PKC vadītājs M. Krieviņš uzskata, ka terminam neesot ne vainas, lai gan valodas centra eksperti nesaprot tā jēgu un mulst, jo terminu dzird pirmo reizi.

PKC konsultante Māra Sīmane apgalvo, ka tā esot „spēja būt drošam un gādāt par savu drošību jebkuros mainīgos apstākļos”, bet psihologi un pedagogi apgalvo, ka tādas spējas būt drošam neeksistē.

Vajadzība justies droši ir viena no cilvēku pamatvajadzībām, taču tā atrodas vajadzību piramīdas apakšgalā un nav uzskatāma garīgu un attīstību nesošu prioritāti. Turklāt vajadzībām nav nekādas saistības ar spējām.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve Dita Erna Sīle norādījusi: „Tas ir klasisks ekonomikas termins, un ar to nav nekādu problēmu.” Šķiet, ka atkal sliktu angļu valodas zināšanu dēļ sanācis «nothing special». Neveikls tulkojums no vārda „resilience” – noturīga elastība, kas ekonomikā tiek lietots, piemēram, kā valūtas kursa noturīgums u.tml., bet psiholoģijā kā mundrums un labs gars. Taču tam nav nekāda sakara ar valsts attīstību, cilvēku un tā motivāciju strādāt un maksāt nodokļus šai valstij, lai veidotu drošu dzīvi saviem bērniem. Drošības izjūta izpaužas ne tikai kā fiziska drošība, bet arī kā paļāvība, ka tev būs darbs, bērniem būs labas izglītības iespējas, ka būs sociālais nodrošinājums un sakārtota, patīkama vide.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris piedāvā teikt „indivīda izaugsme”. Bet varbūt mēs tomēr beigsim domāt par cilvēku tikai bioloģiskā aspektā, kurš iedzimtības ceļā pārņem savas sugas ģenētiskās īpašības un varbūt tomēr pievērsīsimies „personības pilnveidei” un liksim izglītību un zinātni kā vienīgo tautsaimniecības prioritāti.

Cik tālu „tautas saimniecības izaugsme” var izaugt? Bezgalīgi? Un vai tad tautas saimniecība nav sabiedrības eksistēšanas pamats nevis prioritāte?

Līdz šim zinājām, ka atbalstu var sniegt cilvēks cilvēkam, bet dokumenta autoriem laikam šķiet ka arī teritorijām piemīt šādas spējas, ieviešot prioritāti „Izaugsmi atbalstošas teritorijas”.

Kā LNSS rakstīja kāda augstskola par NAP ziņojumu, tie ir „slima suņa murgi”. Nav skaidra doma, nav skaidra valoda. Tā arī dzīvojam.

Ieskatoties minētajā dokumentā, kas pārblīvēts ar plastmasīgu, nevienam neko neizsakošu frāžainību, kļūst skaidrs, ka šā procesa organizatoriem nav priekšstata par to, kā risināmi jautājumi valstī un pēc kādiem principiem darbojas no valsts finansējumu nesaņemošās sabiedriskas organizācijas.

NVO uzdeva jautājumu, kāpēc steiga NAP pieņemšanā, liekot sabiedrībai apspriešanai pavirši un nenopietni izstrādātu dokumentu? Taču jautājums par steigu NAP izstrādē, atvēlot tik ļoti īsu laiku miljardu latu sadalei no ES un valsts budžeta, palika neatbildēts. Tāpat nav atbildēts arī, kāpēc nevis NAP kopumā, bet tikai 5% no šī NAP prioritāšu ziņojuma būs par pamatu šai naudas sadalei.

Pašlaik tiek darīts viss, lai sabiedrības līdzdalība NAP veidošanā būtu ļoti pastarpināta.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...