Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.

Nesen sabiedrības uzmanību piesaistījis kārtējais gadījums, kad caur SIF plūstošā valsts budžeta finansējuma izlietojums raisījis aizdomas par fonda darbošanos atrauti no valsts pārvaldes kopumā un pat pretēji Satversmē formulētajiem Latvijas valsts mērķiem, finansiāli atbalstot nevalstisko organizāciju “Papardes zieds”, kura ar dāsnu ārvalstu finansējumu rīko kampaņu pret Latvijas demokrātiski un likumīgi ievēlētā parlamenta pieņemtiem un Valsts prezidenta izsludinātiem likuma grozījumiem.

Viens no ievērības cienīgākajiem gadījumiem SIF darbošanās vēsturē ir 2017. gada nogalē tā pasūtītais pētījums “Dzimuma aspekta integrēšana budžeta veidošanas procesā”. Tā mērķis bija noskaidrot, vai publiskie līdzekļi Aizkraukles novada pašvaldībā tiek taisnīgi sadalīti starp sievietēm un vīriešiem, un, ja nav, kā to izdarīt taisnīgāk. Konkursā uzvarēja personu apvienība Oxford Research Baltics un Oxford Research AB no Zviedrijas. Pētījuma summa no Latvijas valsts budžeta – 46 tūkstoši eiro.

Konkursā uzvarējušās kompānijas – socioloģisko pētījumu centra – mājaslapa ļauj iepazīties ar tās līdzšinējo veikumu pētniecības jomā. Piemēram, centra mājaslapā par „transfeministu aktīvisti” dēvētās Ines Lukac veiktajā pētījumā par LGBT personām – bēgļiem secināts, ka atteikums piešķirt bēgļa statusu šādām personām no Serbijas un Maķedonijas būtu nepamatots. Lai gan šajās valstīs nav bruņotu konfliktu, tomēr tajās valdot neiecietība, pat ja likumi aizsargājot LGBT personu tiesības.

Pētījuma autore satraucas par Eiropas Padomes bēgļu un izsūtīto personu jautājumos pārmetumiem Zviedrijai, kuras pašreizējie likumi bēgļa statusa piešķiršanu neparedz personām no drošām valstīm. Viņa, balstoties uz trim izpētītajiem gadījumiem, apraksta arī nepilnības un pārkāpumus to darbinieku rīcībā, kuru pienākumos ietilpst lēmuma pieņemšana par konkrēta statusa piešķiršanu patvēruma meklētājam.

Citos pētījumos zviedru pētnieki centušies atklāt multikulturālisma pozitīvo ietekmi uz valsti un pašvaldībām – šo pētījumu pasūtītājām un finansētājām. Zviedru nodokļu maksātāji uzturējuši minēto kompāniju, lai tā varētu nodarboties arī ar citām analīzēm: multikulturālisms un izaugsme saistībā ar jauniebraukušajiem imigrantiem (pasūtījusi Stokholmas reģiona pašvaldība), uzņēmumu internacionalizēšanās, pateicoties imigrantiem (pasūtījusi Zviedrijas valsts), pazudušie nepilngadīgie imigranti bez pavadoņiem (pasūtījušas visas pašvaldības), vienlīdzība un darbs cilvēktiesību jomā (pasūtījusi Stokholmas reģiona pašvaldība), romu iekļaušana, diskriminācija pret musulmaņiem, dženderisma studiju programmas izvērtējums, vienlīdzība Landskronas pilsētiņā utt., u. tjpr. Zviedrijas un valsts un pašvaldības bijušas ļoti dāsnas, nodrošinot aptuveni pusi no Oxford Research saņemtajiem pasūtījumiem – absolūtajā vairākumā, ja ne visus, par imigrācijas, LGBT personu tiesību un t. s. dženderisma tēmām.

Lai pieredzējušo pētnieku modrā acs izvērtētu, cik tolerants un progresīvs ir Aizkraukles novads, SIF lēmuma rezultātā arī Latvijas valsts devusi ieguldījumu Oxford Research budžetā 46 000 eiro izskatā. Starp citu, šādu summu izmaksā, piemēram, brīvpusdienu nodrošināšana 38 procentiem pētāmā Aizkraukles novada 1.-6. klases skolēnu. Vismaz publiski pieejamā informācija neliecina, ka, piešķirot brīvpusdienas, Aizkraukles novada pašvaldība vadītos no skolēnu dzimuma, tāpat šādas norādes nav atrodamas pie citām budžeta pozīcijām, bet domājams, ka kritiski domājošie aizjūras pētnieki tomēr būs spējuši tajā atrast diskriminācijas pazīmes un dot vērtīgus padomus Aizkraukles mēram to novēršanā.

Uzskatām par nepieciešamu Jūs informēt arī par skandalozu gadījumu, kad SIF no valsts budžeta apmaksājis partiju apvienības “Jaunā Vienotība” priekšvēlēšanu kampaņas materiālu Eiropas latviešu laikrakstā “Brīvā Latvija”. Par šo gadījumu esam vērsušies KNAB, Valsts kontrolē un ģenerālprokuratūrā.

Tāpat lielas sabiedrības daļas neizpratni izraisīja SIF vadītā programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” finansējuma sadales process. Pat par integrācijas un mediju jomu atbildīgās kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājums SIF atklāt noslepenotos ekspertus, kuri lēma par valsts finansējuma piešķiršanu konkrētiem medijiem, nav pamudinājis SIF uz speciālajā likumā noteiktā atklātuma principa ievērošanu. Diemžēl sabiedrībai šāda rīcība, pat ja veikli pamatota ar personas datu aizsardzību, rada iespaidu nevis par atklātuma principa, bet gan principa “roka roku mazgā” skrupulozu ievērošanu.

Visi šie un arī citi plašsaziņas līdzekļos izskanējušie apšaubāmas SIF rīcības gadījumi liecina par tā patvaļu un nepieciešamību valstij šī fonda darbību nopietni un kritiski izvērtēt.

VL-TB/LNNK uzskata, ka SIF darbība ir necaurspīdīga, demokrātijas un godīgas valsts pārvaldes principiem, kā arī nereti Latvijas valsts interesēm un Satversmē formulētajiem valsts pastāvēšanas mērķiem neatbilstoša. Turklāt būtu izvērtējama 2001. gadā izveidotā SIF pastāvēšanas aktualitāte pašreizējā situācijā. VL-TB/LNNK ieskatā SIF likumā uzskaitītās funkcijas līdz ar tām paredzēto finansējumu būtu pārdalāmas vienai vai vairākām ministrijām, nodrošinot optimālu un sabiedrības interesēm atbilstošu finansējuma izlietojumu un kritiski izvērtējot nepieciešamību no Latvijas valsts budžeta papildus dotēt ar bagātīgu ārvalstu finansējumu uzturētas NVO.

Aicinām Jūs kā SIF pārraugu pievērst uzmanību SIF darbībai, izvērtēt tās atbilstību Latvijas valsts interesēm un SIF uzturēšanas no valsts budžeta lietderību. VL-TB/LNNK apņemas sniegt Jums nepieciešamo politisko atbalstu pat visstingrākā lēmuma pieņemšanas gadījumā.

Novērtē šo rakstu:

115
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...

21

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

FotoEsat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
Lasīt visu...

21

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

Foto“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...