Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.

Nesen sabiedrības uzmanību piesaistījis kārtējais gadījums, kad caur SIF plūstošā valsts budžeta finansējuma izlietojums raisījis aizdomas par fonda darbošanos atrauti no valsts pārvaldes kopumā un pat pretēji Satversmē formulētajiem Latvijas valsts mērķiem, finansiāli atbalstot nevalstisko organizāciju “Papardes zieds”, kura ar dāsnu ārvalstu finansējumu rīko kampaņu pret Latvijas demokrātiski un likumīgi ievēlētā parlamenta pieņemtiem un Valsts prezidenta izsludinātiem likuma grozījumiem.

Viens no ievērības cienīgākajiem gadījumiem SIF darbošanās vēsturē ir 2017. gada nogalē tā pasūtītais pētījums “Dzimuma aspekta integrēšana budžeta veidošanas procesā”. Tā mērķis bija noskaidrot, vai publiskie līdzekļi Aizkraukles novada pašvaldībā tiek taisnīgi sadalīti starp sievietēm un vīriešiem, un, ja nav, kā to izdarīt taisnīgāk. Konkursā uzvarēja personu apvienība Oxford Research Baltics un Oxford Research AB no Zviedrijas. Pētījuma summa no Latvijas valsts budžeta – 46 tūkstoši eiro.

Konkursā uzvarējušās kompānijas – socioloģisko pētījumu centra – mājaslapa ļauj iepazīties ar tās līdzšinējo veikumu pētniecības jomā. Piemēram, centra mājaslapā par „transfeministu aktīvisti” dēvētās Ines Lukac veiktajā pētījumā par LGBT personām – bēgļiem secināts, ka atteikums piešķirt bēgļa statusu šādām personām no Serbijas un Maķedonijas būtu nepamatots. Lai gan šajās valstīs nav bruņotu konfliktu, tomēr tajās valdot neiecietība, pat ja likumi aizsargājot LGBT personu tiesības.

Pētījuma autore satraucas par Eiropas Padomes bēgļu un izsūtīto personu jautājumos pārmetumiem Zviedrijai, kuras pašreizējie likumi bēgļa statusa piešķiršanu neparedz personām no drošām valstīm. Viņa, balstoties uz trim izpētītajiem gadījumiem, apraksta arī nepilnības un pārkāpumus to darbinieku rīcībā, kuru pienākumos ietilpst lēmuma pieņemšana par konkrēta statusa piešķiršanu patvēruma meklētājam.

Citos pētījumos zviedru pētnieki centušies atklāt multikulturālisma pozitīvo ietekmi uz valsti un pašvaldībām – šo pētījumu pasūtītājām un finansētājām. Zviedru nodokļu maksātāji uzturējuši minēto kompāniju, lai tā varētu nodarboties arī ar citām analīzēm: multikulturālisms un izaugsme saistībā ar jauniebraukušajiem imigrantiem (pasūtījusi Stokholmas reģiona pašvaldība), uzņēmumu internacionalizēšanās, pateicoties imigrantiem (pasūtījusi Zviedrijas valsts), pazudušie nepilngadīgie imigranti bez pavadoņiem (pasūtījušas visas pašvaldības), vienlīdzība un darbs cilvēktiesību jomā (pasūtījusi Stokholmas reģiona pašvaldība), romu iekļaušana, diskriminācija pret musulmaņiem, dženderisma studiju programmas izvērtējums, vienlīdzība Landskronas pilsētiņā utt., u. tjpr. Zviedrijas un valsts un pašvaldības bijušas ļoti dāsnas, nodrošinot aptuveni pusi no Oxford Research saņemtajiem pasūtījumiem – absolūtajā vairākumā, ja ne visus, par imigrācijas, LGBT personu tiesību un t. s. dženderisma tēmām.

Lai pieredzējušo pētnieku modrā acs izvērtētu, cik tolerants un progresīvs ir Aizkraukles novads, SIF lēmuma rezultātā arī Latvijas valsts devusi ieguldījumu Oxford Research budžetā 46 000 eiro izskatā. Starp citu, šādu summu izmaksā, piemēram, brīvpusdienu nodrošināšana 38 procentiem pētāmā Aizkraukles novada 1.-6. klases skolēnu. Vismaz publiski pieejamā informācija neliecina, ka, piešķirot brīvpusdienas, Aizkraukles novada pašvaldība vadītos no skolēnu dzimuma, tāpat šādas norādes nav atrodamas pie citām budžeta pozīcijām, bet domājams, ka kritiski domājošie aizjūras pētnieki tomēr būs spējuši tajā atrast diskriminācijas pazīmes un dot vērtīgus padomus Aizkraukles mēram to novēršanā.

Uzskatām par nepieciešamu Jūs informēt arī par skandalozu gadījumu, kad SIF no valsts budžeta apmaksājis partiju apvienības “Jaunā Vienotība” priekšvēlēšanu kampaņas materiālu Eiropas latviešu laikrakstā “Brīvā Latvija”. Par šo gadījumu esam vērsušies KNAB, Valsts kontrolē un ģenerālprokuratūrā.

Tāpat lielas sabiedrības daļas neizpratni izraisīja SIF vadītā programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” finansējuma sadales process. Pat par integrācijas un mediju jomu atbildīgās kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājums SIF atklāt noslepenotos ekspertus, kuri lēma par valsts finansējuma piešķiršanu konkrētiem medijiem, nav pamudinājis SIF uz speciālajā likumā noteiktā atklātuma principa ievērošanu. Diemžēl sabiedrībai šāda rīcība, pat ja veikli pamatota ar personas datu aizsardzību, rada iespaidu nevis par atklātuma principa, bet gan principa “roka roku mazgā” skrupulozu ievērošanu.

Visi šie un arī citi plašsaziņas līdzekļos izskanējušie apšaubāmas SIF rīcības gadījumi liecina par tā patvaļu un nepieciešamību valstij šī fonda darbību nopietni un kritiski izvērtēt.

VL-TB/LNNK uzskata, ka SIF darbība ir necaurspīdīga, demokrātijas un godīgas valsts pārvaldes principiem, kā arī nereti Latvijas valsts interesēm un Satversmē formulētajiem valsts pastāvēšanas mērķiem neatbilstoša. Turklāt būtu izvērtējama 2001. gadā izveidotā SIF pastāvēšanas aktualitāte pašreizējā situācijā. VL-TB/LNNK ieskatā SIF likumā uzskaitītās funkcijas līdz ar tām paredzēto finansējumu būtu pārdalāmas vienai vai vairākām ministrijām, nodrošinot optimālu un sabiedrības interesēm atbilstošu finansējuma izlietojumu un kritiski izvērtējot nepieciešamību no Latvijas valsts budžeta papildus dotēt ar bagātīgu ārvalstu finansējumu uzturētas NVO.

Aicinām Jūs kā SIF pārraugu pievērst uzmanību SIF darbībai, izvērtēt tās atbilstību Latvijas valsts interesēm un SIF uzturēšanas no valsts budžeta lietderību. VL-TB/LNNK apņemas sniegt Jums nepieciešamo politisko atbalstu pat visstingrākā lēmuma pieņemšanas gadījumā.

Novērtē šo rakstu:

115
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...