Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Ierēdnis
08.07.2012. 10:32Vai personīgās intereses bija primārās, kad Stradiņa slimnīcas arodārsti (?)februāra mēnesī prakstizēja Valsts kancelejas kabineta (iepretim tualetei), telpās, veicot asins sastāva analīzi, redzes pārbaudi u.c. manipulācijas š.g., bet rezultātu aprakstus caur Personāla nodaļu izsniedza struktūrvienību vadītāji? Cik likumu pantus var piesaukt šajā gadījumā...
agrāk un tagad !
05.07.2012. 19:11Valsts kancelejas direktore nav apmierināta ar tiesas spriedumu, kas liek atklāt informācijas noslepenotājus
PIETIEK
17.10.2011.
jurists (vēlreiz)
05.07.2012. 18:37Interesanti, vai Datu valsts inspekcija arī domā tāpat kā Valsts kanceleja?
jurists
05.07.2012. 18:33Starp citu gribas pajautāt Valsts kancelejas vadītājai - kur tās ziņas par puikas veselību bija publicētas?
Vai šāds viedoklis nozīmē, ka katru reizi pirms atbildes sagatavošanas par neizpaužamiem datiem, ierēdnim jānoskatās visi raidījumi un jāizlasa visas avīzes?
lapsam
05.07.2012. 18:30Ja kāds papētītu ārstu rīcību pēc zāļu piešķiršanas, sabiedrībai vispār būtu ko brīnīties un gānīties...
jibiorio
05.07.2012. 12:26Oj, un es jau biju šo valsts pārvaldi norakstījis kā bezcerīgi satrupējušu. Nu vismaz kaut kāda cerību liesmiņa...
Viesturs
05.07.2012. 10:58es arī pievienojos aicinājumiem šadu atrakstīšanos un peisegšanos apkarot jau saknē!
sviesc
05.07.2012. 09:36Bet kāpēc Valsts kancelejas direktore neko nedara, lai šo doktoru Mengeli ar kaunu padzītu no darba?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
