Iesaki rakstu: 
Publicējam Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes oficiālo viedokli par portālā Pietiek publicēto rakstu „Ierēdņa lēmums, kas gandrīz prasīja ar vēzi slimā zēna dzīvību, esot „privātpersonas lēmums” un „privātās dzīves” sastāvdaļa.
„Nacionālā veselības dienesta sniegtā atbilde portālam ir neatbilstoša labas pārvaldības principiem. Lai nodrošinātu caurskatāmu valsts pārvaldi un īstenojot valsts funkcijas, amatpersonai nav savu interešu uz savu datu aizsardzību, tādēļ iestādei bija jāsniedz medija pieprasītās ziņas. Tas izriet arī no Valsts pārvaldes likuma, kas nosaka atklātas valsts pārvaldes principus:
10.pants. Valsts pārvaldes principi
(1) Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
(2) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro cilvēktiesības.
(3) Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.
(4) Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.
(5) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
Tāpat ir nepamatota valsts pārvaldes darbinieka atsaukšanās uz Informācijas atklātības likuma un Fizisko personu datu aizsardzības likuma pantiem. Ja par šo gadījumu nebūtu sižetu TV, ierēdņa argumentācijai varētu piekrist, bet konkrētajā gadījumā informācija par fiziskās personas veselības stāvokli un diagnozi jau tika publiskotas no tuvinieku puses, līdz ar to uz šo gadījumu ir attiecināms Informācijas atklātības likuma 5.panta (6) daļas regulējums:
(6) Par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmas ziņas, kas ir jau publicētas.
Papildus vēlos uzsvērt, ka Fizisko personu datu aizsardzības likums aizstāv fiziskas personas privātos datus (arī veselības stāvokli), kas jau tika publiskots, nevis publiskā sektorā veiktās darbības. Diemžēl nākas secināt, ka šādi konkrēti gadījumi grauj valsts pārvaldes prestižu un neveicina sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. Valsts kanceleja atbalsta mediju centienus prasīt atbildīgās personas, jo tikai tā var prasīt atbildību no konkrētām valsts pārvaldes amatpersonām un vairot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
