Nacionālais vēstures muzejs „nobīstas” no grāmatas par prezidentu Bērziņu
PIETIEK21.11.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzzinot, ka grāmata, kuras prezentācija nākamajā nedēļā bija iecerēta un jau faktiski saskaņota Rīgas pilī esošā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja konferenču zālē, patiesībā ir veltīta Valsts prezidenta Andra Bērziņa dzīves un darba gaitām, muzeja vadība aizvadītās nedēļas beigās pēkšņi „atcerējās”, ka tā telpas uz veselu mēnesi esot aizņemtas kāda „starptautiskā projekta darba grupas praktiskajām nodarbībām”. Neko konkrētāku par šo projektu, darba grupu un tās nodarbībām muzeja Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta pārstāve Ilze Jākobsone nevēlējās atklāt.
Apsverot variantus, kur rīkot preses konferenci par nākamnedēļ gaidāmo grāmatu Latvietis parastais, tā izdevējs Baltic Screen kā vienu no piemērotākajiem variantiem izvēlējās Rīgas pilī esošo Latvijas Nacionālā vēstures muzeju: šādi preses konference notiktu iespējami tuvu grāmatas galvenā varoņa ikdienas darba telpām un intereses gadījumā viņš pat varētu to apmeklēt.
Izvēlēties šo variantu mudināja arī muzeja mājas lapā norādītais, ka tā konferenču zāle ir iznomājama dažādiem interesentiem, - šādi būtu iespēja uz izdevēju rēķina sniegt nelielu atbalstu trūcīgajam muzejam.
Taču, jau iepriekš pieļaujot, ka muzeja vadība šādu grāmatu varētu uzskatīt par nevēlamu vai „sensitīvu”, sākotnēji tika izmantoti trešo personu pakalpojumi, ar to starpniecību interesējoties muzejā par iespēju izmantot tā konferenču zāli autoru kolektīva sarakstītas „grāmatas prezentācijai par mūslaiku vēstures jautājumiem konkrētu personību prizmā”.
Muzeja Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta pārstāve Ilze Jākobsone pret šādu vēlmi izturējās visnotaļ vēlīgi un ne ar vienu vārdu neieminējās, ka konferenču zāle konkrētajā datumā un laikā nebūtu pieejama. Viņu interesēja tikai tas, kas tieši ir grāmatas autori.
Uzzinot, ka telpas ir brīvas un muzejam nebūs iespējams aizbildināties ar to aizņemtību, nu jau Baltic Screen pats vērsās pie Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta ar oficiālu lūgumu rezervēt muzeja konferenču zāli „grāmatas par Valsts prezidentu Andri Bērziņu atvēršanas pasākumam, ar to saistītajai preses konferencei utml. atbilstoši Jūsu pārstāvētā muzeja interneta mājas lapā uzrādītajam cenrādim”.
Taču pēc šī lūguma saņemšanas Jākobsone pēkšņi „atcerējās”, ka telpas tomēr esot aizņemtas: „Diemžēl Konferenču zāle ir rezervēta, sākot no 22.novembra līdz 21. decembrim, jo tā ir paredzēta starptautiskā projekta darba grupas praktiskajām nodarbībām.” Muzeja pārstāve nevēlējās vai nespēja sniegt nekādas ziņas par to, kas ir šis starptautiskais projekts, kas ir šajā darba grupā un kādas tieši praktiskās nodarbības veselu mēnesi notiks muzeja konferenču zālē.
Uz Baltic Screen pārstāvja aizrādījumu, ka ir dīvaina šāda muzeja atteikšanās ļaut izmantot tā publiski piedāvātās telpas budžeta līdzekļu konsolidācijas apstākļos, Jākobsone atbildi nesniedza.
Pēc visa spriežot, lēmumu izvairīties no „biedējošās” grāmatas preses konferences savās telpās muzeja vadība ir pieņēmusi patstāvīgi. Valsts prezidenta kanceleja noliedz, ka tā vai kāds kancelejas pārstāvis šajā sakarā būtu izdarījuši kādu spiedienu uz minētā muzeja pārstāvjiem.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
