Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daces Melbārdes vadītais Latvijas Nacionālais kultūras centrs izliekas nesaprotam jautājumus par tā izdāļātajiem Dziesmu un deju svētku bezmaksas ielūgumiem, - par to liecina Pietiek saņemtais oficiālais kultūras centra direktores skaidrojums.

Kā zināms, Nacionālais kultūras centrs kā svētku "Goda viesus (ieguldījums un īpaši nopelni kultūrā) un KM sadarbības partnerus", kam pienākas bezmaksas ielūgumi uz svētku noslēguma pasākumiem, uzskaitījis simtus amatpersonu. Viņu vidū ir KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, jaunā valsts kontroliere Elita Kļaviņa, tiesībsargs Juris Jansons, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina u.c.

Ņemot vērā to un arī Nacionālā kultūras centra nevēlēšanos atbildēt uz "parastiem" jautājumiem, Pietiek tam nosūtīja oficiālu šāda satura iesniegumu:

"Latvijas Nacionālā kultūras centra interneta mājas lapā, adresē http://www.lnkc.gov.lv/images/doc/Dziesmu_svetki_2013_ielugumi.pdf ir publicēts uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem ielūdzamo personu saraksts.

Ar šo vēlos par katru no sarakstā minētajām personām saņemt šādu informāciju: kāda konkrēta amatpersona vai cita persona iesniedza pieteikumu iekļaut konkrēto personu ielūdzamo personu sarakstā; kāds bija pamatojums konkrētās personas iekļaušanai šajā sarakstā; kādas amatpersonas pieņēma lēmumu atbalstīt konkrētās personas iekļaušanu šajā sarakstā un apstiprināt šo sarakstu.

Par katru no personām, kas minētas kā "sadarbības partneri", miniet arī konkrētā sadarbības projekta nosaukumu, finansiālo apmēru un konkrētās personas lomu un funkcijas šajā projektā. Atbildes uz šiem jautājumiem man nepieciešamas, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus."

Nule saņemta Nacionālā kultūras centra direktores Melbārdes parakstīta vēstule, kurā pieprasītā informācija nav sniegta, - tā vietā Melbārde izliekas, ka nav sapratusi, kas viņas vadītajai valsts iestādei tiek pieprasīts. Uzskatāmības labad Pietiek šodien publicē Melbārdes vēstuli pilnā apmērā:

 "Atbildot uz Jūsu 2013.gada 11.aprīļa iesniegumu, vēlamies Jūs informēt, ka, lai īstenotu labas pārvaldības principus un ņemot vērā to, ka Dziesmu un deju svētku biļešu un ielūgumu jautājums ir ļoti sensitīvs un sabiedrībai nozīmīgs, svētku rīkotājs Latvijas Nacionālais kultūras centrs (turpmāk, Centrs) biļešu un ielūgumu politiku iekļāva izskatīšanai Dziesmu un deju svētku padomes (turpmāk, Padome) sēdēs. Padome, saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu, ir izveidota Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai. Padomes sastāvu nosaka Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta trešā daļa.

Padomes darbības mērķi, funkcijas un kompetenci, padomes izveidošanas kārtību un darba organizāciju, kā arī kārtību, kādā tiek izraudzīti nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pārstāvji apstiprināšanai padomē, un minēto pārstāvju izraudzīšanas kritērijus nosaka Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.130 „Dziesmu un deju svētku padome nolikums".

2012.gada 19.decembra padomes sēdē tika izskatīta svētku biļešu un ielūgumu politika, tai skaitā definētas svētku viesu un biļešu iepriekšējās rezervēšanas pretendentu grupas un biļešu, ielūgumu savstarpējās proporcijas. 2013.gada 27.februāra Padome atbalstīja Centra sagatavoto ielūdzamo personu grupu sarakstu, noteikto limitēto ielūgumu apjomu katrai grupai uz Svētku pasākumiem, kā arī pieņēma zināšanai, ka ielūgumu izsniegšana notiks atbilstoši Centra iekšējās kārtības noteikumiem „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi".

Izstrādājot ielūdzamo personu sarakstu, tika definētas personu grupas, kas var pretendēt uz svētku ielūgumiem:

Personas, kuru dalība svētku koncertos ir nozīmīga gan dalībniekiem., gan apmeklētājiem: valsts prezidents, valsts prezidenta oficiālā delegācija, Saeimas priekšsēdētāja, ministru prezidents, bijušie valsts prezidenti, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas goda viesi.

Svētku goda viesi par ieguldījumu un īpašiem nopelniem kultūrā: Dziesmu svētku Goda virsdiriģenti, Deju svētku Goda virsvadītāji, Kultūras ministrijas Goda viesi, bijušie kultūras ministri, Centra aicinātās ārvalstu delegācijas - svētku rīkotāji Igaunijā un Lietuvā, Latvijas nacionālo kultūras iestāžu vadītāji.

Valsts un pašvaldību amatpersonas, kurām ir pienākums un atbildība būt svētkos, lai izrādītu godu svētku dalībniekiem un novērtētu to sniegumu un ieguldījumu latviskās identitātes uzturēšanā: Eiropas Parlamentā ievēlētie Latvijas deputāti, LR Saeimas deputāti, LR Ministru kabineta locekļi, Valsts kancelejas vadītāja, parlamentārie sekretāri, ministriju valsts sekretāri, Latvijas Pašvaldību savienības vadība un valsts institūciju vadītāji.

Sociālās grupas: saskaņā ar nevalstisko organizāciju un privātpersonu iesniegumiem (iesniegumu izskatīšanai Centrs izveidoja atsevišķu XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu iesniegumu izvērtēšanas komisiju), Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība.

Dziesmu un deju svētku procesa uzturētāji un svētku rīkotāji, kas uztur, nodrošina un pārrauga Svētku organizatorisko procesu, kuriem klātbūtne svētkos t.sk. ir saistīta ar darba pienākumu pildīšanu: pilsētu un novadu domes, pašvaldību rīcības komitejas, pašvaldību kultūras centru/namu vadītāji, Dziesmu un deju svētku padome, Svētku Rīcības komiteja, Kultūras ministrijas darbinieki, Centra darbinieki, svētku projektu vadītāji, Svētku procesa uzturētāji latviešu kopienās ārvalstīs, akreditētie žurnālisti (saskaņā ar XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku akreditācijas noteikumiem), ekspertu komisijas, t.sk. māksliniecisko kolektīvu konkursu - finālu starptautiskās žūrijas.

Rīkotāja sadarbības partneri: institūcijas, dienesti un personas, kas iesaistītas XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku sagatavošanas un norises organizatoriskajā procesā un atbalsta funkciju nodrošināšanā, Latvijas un starptautisko institūciju pārstāvji, kas ir ilggadīgi Centra sadarbības partneri jautājumos, kas saistīti ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, piem., Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Dziesmusvētku biedriba, Nodibinājums „Rīga 2014", Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Britu Padome Latvijā, Dānijas Institūts, Latvijas Institūts u.c.

Saskaņā ar Padomē atbalstītajām ielūdzamo personu grupām, Centrs kā svētku rīkotājs sagatavoja ielūdzamo personu sarakstu. Centrs ielūgumu izsniegšanu uz svētku norisēm organizē, pamatojoties uz iekšējiem noteikumiem „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi", noteikumi apstiprināti ar Centra 2013.gada 22.februāra rīkojumu Nr.49 „Par XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību".

Vēlamies uzsvērt, ka pateicoties izstrādātajai svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtībai, kā ari Padomē diskutētajiem un akceptētajiem principiem šajā jautājumā, 2013.gada svētkos ielūgumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, ir samazināts uz pusi, veidojot nepilnus desmit procentus no kopējā maksas biļešu apjoma.

XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu tirdzniecības process un ielūgumu izsniegšanas pieredze tiks izvērtēta Dziesmu un deju svētku konferencē šī gada rudenī.

Direktore D.Melbārde"

Kā informēts, Pietiek saistībā ar Nacionālā kultūras centra vadības rīcību jau ir vērsies administratīvajā tiesā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi