Nacionālā kultūras centra vadītāja Dziesmu svētku bezmaksas ielūgumu sev piešķīrusi pati
PIETIEK04.07.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Dace Melbārde, kuras vadītā iestāde apstiprināja to personu sarakstus, kam pienākoties bezmaksas ielūgumi uz Dziesmu un deju svētku noslēguma pasākumiem, šādu ielūgumu, cik zināms, divām personām sev piešķīrusi pati, - to apliecina centra dokumenti, ko Pietieksaņēmis jau pēc tam, kad par šīs informācijas slēpšanu bija vērsies administratīvajā tiesā.
Saskaņā ar Dziesmu svētku organizētāju oficiālo skaidrojumu, ko Pietiek jau publicējis, Dziesmu un deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību izskatījusi un apstiprinājusi Dziesmu un deju svētku padome.
Pēc tam, kad pagājušā gada decembrī padomē prezentēti biļešu un ielūgumu politikas pamatprincipi, šā gada 22. februārī ir tikuši apstiprināti Latvijas Nacionālā kultūras centra iekšējie noteikumi XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi.
Jau tajā pašā dienā tikusi izveidota biļešu rezervēšanas iesniegumu izvērtēšanas komisija, kas izskata iesniegumus, kuri saistīti ar papildu pieprasījumiem. Nedēļas laikā iesniegumi izvērtēti, un šā gada 27. februārī, kā informē organizētāji, "Dziesmu un deju svētku padomes sēdē izskata un apstiprina ielūdzamo/rezervāciju grupu sarakstus".
Šajos sarakstos starp personām, kam pienākas bezmaksas ielūgums uz svētku pasākumiem, ir atrodama gan kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, gan finanšu ministrs Andris Vilks un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena.
Tāpat bezmaksas ielūgumu saņēmēju vidū ir gan Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, gan Latvijas Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.
Taču, kā rāda Ministru kabineta lēmums par Dziesmu un deju svētku padomes apstiprināšanu, visas šīs personas ir arī šīs padomes sastāvā. Tas nozīmē, ka Jaunzeme-Grende, Ķīlis, Vilks, Ušakovs un pārējie, balsojot par saraksta apstiprināšanu, akceptējuši ielūgumu sarakstu, kurā pa divām personām domātam ielūgumam paredzēts arī katram no viņiem.
Ja šīs personas nav atturējušās no balsojuma vai nav atteikušās tajā piedalīties, tās ir pārkāpušas pretkorupcijas likumdošanu, pašas sev piešķirot pietiekami būtiskas materiālās vērtības uz valsts rēķina. Pietiek jau ir vērsies ar oficiālu iesniegumu KNAB, aicinot operatīvi izvērtēt šos faktus. KNAB ziņo, ka pašlaik veicot pārbaudi šajā jautājumā.
Pietiek iesniegumā ir minēta arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde. Tieši viņa, kā liecināja sākotnējā informācija, bija apstiprinājusi ielūgumu saņēmēju sarakstu, kurā ir arī viņas pašas vārds. Nu informācija, ko centrs sniedzis pēc Pietiek vēršanās administratīvajā tiesā, šo faktu jau apliecina dokumentāli.
Jau šopiektdien Pietiek šajā rubrikā pilnā apmērā publicēs šos dokumentus un Nacionālā kultūras centra paskaidrojumus par katru no uzlūgtajām personām - kāpēc, piemēram, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece, savulaik par Latvijas valstij vairākus miljonus latu izmaksājušu nolaidību notiesātā Laila Medina pelnījusi šādu ielūgumu par... ieguldījumu Latvijas kultūrā.
Tāpat Pietiek pēc lasītāju lūguma publicēs arī pilnu Dziesmu un deju svētku izdevumu tāmi.
Foto no Delfi.lv
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
