Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai no iekšas, bet arī no malas. Man bija nepieciešamas dažas dienas pārdomām.

Pirms kāda laika kādas valsts prezidents jautāja sev un citiem: kas es esmu...?

Var šķist, ka tas ir mazsvarīgs jautājums, kas esmu es, kas ir tie citi un ko tie ziemā ēd. Bet tā var šķist, tikai pavirši palūkojoties šai virzienā. Patiesībā šai jautājumā sīkumu nav. Te viss ir svarīgi, jo pavirša attieksme rada asiņainas sekas, daudz ciešanu un netaisnību.

Dzīres

9. maijs jeb uzvaras dienas svinības no svinībām un piemiņas jau sen ir pārtapis par uzvarētāju pašidentifikācijas rituālu. Pat par dzīrēm. Tā tālredzīgi bija ieplānojusi padomju valsts vadība. Viņi zināja, ka nekādas uzvaras nav un ka tie, kurus uzvarēja, tomēr dzīvo labāk.

Padomju varai var daudz ko pārmest, bet tā rīkojās tālredzīgi, prata veidot nākotni. Tālredzīgi tika izveidots Kalna Karabahas konflikts un citi. Tālredzīgi tika radīta Krimas piederības «problēma». Šo uzskaiti varētu turpināt vēl ilgi, un vienalga kāda no bumbām ar laika degli paliks neminēta.

Padomju cilvēkam pēc Padomju Savienības izjukšanas ir nepieciešama identifikācija. Katrs mēs gribam, lai mums ir kāda valstiskā piederība, piederība ģimenei. Mēs visi vēlamies, lai mūsu bērni ir un paliek tikai mūsu bērni. Mēs saviem bērniem piešķiram vārdus, tiem atļauju neprasot un citādi nesaskaņojot, jo tie taču ir mūsu bērni. Arī dzīvību mēs viņiem dodam, jo mēs šai ziņā esam radītāji ar mazo burtu.

Daudz ir runāts par tautām, par to, kas tām raksturīgs, kāda uzvedība tām piemīt. Kādu mūziku un dziesmas šī tauta ir radījusi. Bet vai tas ir nemainīgi?

Kas kopīgs?

Padomāsim, kas kopīgs ir Spartas laika grieķim ar šodienas grieķi? Kas kopīgs Romas impērijas pilsonim un šodienas itālim? Tikai un vienīgi tas, ka viņi dzīvo aptuveni vienā un tai pašā vietā. Ēdieni šobrīd ir citi, uzvedības normas citas, citas dejas un dziesmas. Pat izskats ir citāds. Šo varam attiecināt uz vairumu tautu pasaulē.

Tas nozīmē, ka tautas, kā arī to valodas nemitīgi mainās. Parasti šīs maiņas notiek dažādu vardarbību rezultātā, un tur, kur vardarbības ir bijis mazāk, arī izmaiņas konkrētu tautu šai ziņā ir mazāk skārušas. Tur, kur dabas apstākļu vai ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ kāda teritorija ir iekārojamāka, vardarbības ir bijis ļoti daudz. Šodienas angļi nespētu saprast, ko runāja šīs salas iemītnieki pirms kādiem tūkstoš gadiem. Daudzi no britiem pat nespēj saprast vēl nesen dzīvojušu un rakstījušu Šekspīru.

Kas esam?

Turpinot šo domu, ja pajautāsim poļiem, kas ir polis, iespējams, ka atbilde būs aptuveni šāda – poļi ir tie, kas ir katoļi un ģimenē runā poliski. Ja jautāsim gruzīniem, tad, viņuprāt, gruzīni ir carienes Tamāras un Dāvida pēcteči. Francūži ir Lielās franču revolūcijas pēcteči un impērijas mantinieki. Amerikāņi ir Amerikas revolūcijas un Neatkarības kara bērni.

Katrai tautai un nācijai ir kāds vēsturisks pavērsiens, no kura tā skaita savu identifikāciju. Visiem ir kāds atskaites punkts. Tā var būt arī Saules kauja, bet jebkurā gadījumā tas ir kāds būtisks notikums tautas dzīvē, kāds būtisks pavērsiens.

Ja jautāsim padomju cilvēkam, kaut Padomju Savienības formāli vairs nav, kas jūs esat, atbilde būs vienkārša: mēs bijām Lielās oktobra revolūcijas bērni, un nu mēs esam tie, kuri 1945. gada 9. maijā sakāva fašismu un atbrīvoja Eiropu no brūnā mēra. Atbrīvoja pusi Eiropas, un cilvēcei par to mums ir jābūt pateicīgai.

Uzvarētāji

Viss, kas bija līdz 1945. gada 9. maijam, tiek uzskatīts par juku laikiem, par padomju tautas veidošanos posmu. Notikumi pēc šī datuma jau ir atskaites punkts tam, ka padomju cilvēks tiek pārdēvēts par krievu nāciju. Pamēģiniet ielūkoties, kāda zināma krieva radurakstos. Vienam senči būs kalmiki, citam kaukāzieši, vēl citam somi vai karēļi, būs arī pa kādam vācietim. Šodien viņi sevi sauc par krieviem un jūtas piederīgi krievu nācijai. Viņi klausās krievu mūziku, ēd, kā viņi domā, krievu ēdienus un pēc Maskavas kremļa pulksteņa sagaida jauno un pavada veco gadu.

Viņuprāt, krievi ir tie, kuri uzvarēja, tātad uzvarētāji. Uzvarētāju nācija. Liels gods ir piederēt uzvarētāju nācijai.

Ja padomju nācija sāka veidoties 1917. gadā, tad krievu nācija sāka veidoties 1945. gadā. Nāciju vieno kopīgas vērtības un kopīgs ienaidnieks. Pie ienaidniekiem piederam arī mēs, tāpēc neesiet naivi, nepieradināsiet!

Glorifikācija

Ja pieņemam, ka viņi ir pašu izdomātas uzvaras bērni, tad tas izskaidro militārismu, tieksmi glābt cilvēci, palīdzēt nelūgtiem. Tas izskaidro un pamato uzvaras glorifikāciju un mazgadīgu bērnu ekspluatāciju un izmantošanu uzvaras kulta propagandā.

Viņi neslēpj, ka var atkātot! Ko atkārtot? Radīt jaunu identitāti atbilstoši laikmetam. Uzdrošinos apgalvot, ka šī nācija pārdzimst ik pa laikam, kad ir pakļautas kārtējās teritorijas un tur dzīvojošie iznīcināti vai pārkrievoti, tad veidojas jauna identitāte.

Latvieši

Ja tā ir patiesība, tad arī latviešiem ir vairāki datumi, pēc kuriem veidojas latviešu identitāte. Kurš datums ir tas, kurš veido šodienas latvieti? 14. jūnijs, 17. jūnijs, 25. marts vai 1. jūlijs, vai Astoņpadsmitais novembris?

Ir teikts, ka tu esi tas, ko tu ēd. Daudziem latviešiem latviešu nacionālajos svētkos Jāņos un Līgo mīļš ir latviešu «nacionālais ēdiens» – šašliks, ikdienā par latviešu ēdieniem ir kļuvuši soļanka, rasoļņiks, pelmenis un kartupelis frī ar kečupu. Arī pica.

Izvēle

Kas mēs esam, jeb ko par sevi domājam? Kas un kādi vēlamies būt, nosaka, ko darām un darīsim. Mēs paši izvēlamies, kas mums ir labi, derīgi un kas kaitīgs un nevēlams.

Bieži, ienākot veikalā, domājam, ka paši izvēlamies, ko pirkt, bet patiesībā mums jau sen ir iestāstīts, kas ir jāpērk. Vai to, kas mēs esam un kurš datums veido šodienas latvieti, izvēlamies mēs, jeb to jau kāds cits mums nelabvēlīgs spēks ir mums iestāstījis?

Runā, ka esam vergu tauta, septiņsimt gadus vergojuši vāciešiem, runā arī, ka esam Lāčplēša, streļķu un leģionāru pēcteči. Katrs mēs varam izvēlēties, kas vēlamies būt, un atbilstoši savai izvēlei dziedāt, dejot, izvēlēties ēdienus un pasaules skatījumu.

Novērtē šo rakstu:

31
47

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...