Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai no iekšas, bet arī no malas. Man bija nepieciešamas dažas dienas pārdomām.

Pirms kāda laika kādas valsts prezidents jautāja sev un citiem: kas es esmu...?

Var šķist, ka tas ir mazsvarīgs jautājums, kas esmu es, kas ir tie citi un ko tie ziemā ēd. Bet tā var šķist, tikai pavirši palūkojoties šai virzienā. Patiesībā šai jautājumā sīkumu nav. Te viss ir svarīgi, jo pavirša attieksme rada asiņainas sekas, daudz ciešanu un netaisnību.

Dzīres

9. maijs jeb uzvaras dienas svinības no svinībām un piemiņas jau sen ir pārtapis par uzvarētāju pašidentifikācijas rituālu. Pat par dzīrēm. Tā tālredzīgi bija ieplānojusi padomju valsts vadība. Viņi zināja, ka nekādas uzvaras nav un ka tie, kurus uzvarēja, tomēr dzīvo labāk.

Padomju varai var daudz ko pārmest, bet tā rīkojās tālredzīgi, prata veidot nākotni. Tālredzīgi tika izveidots Kalna Karabahas konflikts un citi. Tālredzīgi tika radīta Krimas piederības «problēma». Šo uzskaiti varētu turpināt vēl ilgi, un vienalga kāda no bumbām ar laika degli paliks neminēta.

Padomju cilvēkam pēc Padomju Savienības izjukšanas ir nepieciešama identifikācija. Katrs mēs gribam, lai mums ir kāda valstiskā piederība, piederība ģimenei. Mēs visi vēlamies, lai mūsu bērni ir un paliek tikai mūsu bērni. Mēs saviem bērniem piešķiram vārdus, tiem atļauju neprasot un citādi nesaskaņojot, jo tie taču ir mūsu bērni. Arī dzīvību mēs viņiem dodam, jo mēs šai ziņā esam radītāji ar mazo burtu.

Daudz ir runāts par tautām, par to, kas tām raksturīgs, kāda uzvedība tām piemīt. Kādu mūziku un dziesmas šī tauta ir radījusi. Bet vai tas ir nemainīgi?

Kas kopīgs?

Padomāsim, kas kopīgs ir Spartas laika grieķim ar šodienas grieķi? Kas kopīgs Romas impērijas pilsonim un šodienas itālim? Tikai un vienīgi tas, ka viņi dzīvo aptuveni vienā un tai pašā vietā. Ēdieni šobrīd ir citi, uzvedības normas citas, citas dejas un dziesmas. Pat izskats ir citāds. Šo varam attiecināt uz vairumu tautu pasaulē.

Tas nozīmē, ka tautas, kā arī to valodas nemitīgi mainās. Parasti šīs maiņas notiek dažādu vardarbību rezultātā, un tur, kur vardarbības ir bijis mazāk, arī izmaiņas konkrētu tautu šai ziņā ir mazāk skārušas. Tur, kur dabas apstākļu vai ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ kāda teritorija ir iekārojamāka, vardarbības ir bijis ļoti daudz. Šodienas angļi nespētu saprast, ko runāja šīs salas iemītnieki pirms kādiem tūkstoš gadiem. Daudzi no britiem pat nespēj saprast vēl nesen dzīvojušu un rakstījušu Šekspīru.

Kas esam?

Turpinot šo domu, ja pajautāsim poļiem, kas ir polis, iespējams, ka atbilde būs aptuveni šāda – poļi ir tie, kas ir katoļi un ģimenē runā poliski. Ja jautāsim gruzīniem, tad, viņuprāt, gruzīni ir carienes Tamāras un Dāvida pēcteči. Francūži ir Lielās franču revolūcijas pēcteči un impērijas mantinieki. Amerikāņi ir Amerikas revolūcijas un Neatkarības kara bērni.

Katrai tautai un nācijai ir kāds vēsturisks pavērsiens, no kura tā skaita savu identifikāciju. Visiem ir kāds atskaites punkts. Tā var būt arī Saules kauja, bet jebkurā gadījumā tas ir kāds būtisks notikums tautas dzīvē, kāds būtisks pavērsiens.

Ja jautāsim padomju cilvēkam, kaut Padomju Savienības formāli vairs nav, kas jūs esat, atbilde būs vienkārša: mēs bijām Lielās oktobra revolūcijas bērni, un nu mēs esam tie, kuri 1945. gada 9. maijā sakāva fašismu un atbrīvoja Eiropu no brūnā mēra. Atbrīvoja pusi Eiropas, un cilvēcei par to mums ir jābūt pateicīgai.

Uzvarētāji

Viss, kas bija līdz 1945. gada 9. maijam, tiek uzskatīts par juku laikiem, par padomju tautas veidošanos posmu. Notikumi pēc šī datuma jau ir atskaites punkts tam, ka padomju cilvēks tiek pārdēvēts par krievu nāciju. Pamēģiniet ielūkoties, kāda zināma krieva radurakstos. Vienam senči būs kalmiki, citam kaukāzieši, vēl citam somi vai karēļi, būs arī pa kādam vācietim. Šodien viņi sevi sauc par krieviem un jūtas piederīgi krievu nācijai. Viņi klausās krievu mūziku, ēd, kā viņi domā, krievu ēdienus un pēc Maskavas kremļa pulksteņa sagaida jauno un pavada veco gadu.

Viņuprāt, krievi ir tie, kuri uzvarēja, tātad uzvarētāji. Uzvarētāju nācija. Liels gods ir piederēt uzvarētāju nācijai.

Ja padomju nācija sāka veidoties 1917. gadā, tad krievu nācija sāka veidoties 1945. gadā. Nāciju vieno kopīgas vērtības un kopīgs ienaidnieks. Pie ienaidniekiem piederam arī mēs, tāpēc neesiet naivi, nepieradināsiet!

Glorifikācija

Ja pieņemam, ka viņi ir pašu izdomātas uzvaras bērni, tad tas izskaidro militārismu, tieksmi glābt cilvēci, palīdzēt nelūgtiem. Tas izskaidro un pamato uzvaras glorifikāciju un mazgadīgu bērnu ekspluatāciju un izmantošanu uzvaras kulta propagandā.

Viņi neslēpj, ka var atkātot! Ko atkārtot? Radīt jaunu identitāti atbilstoši laikmetam. Uzdrošinos apgalvot, ka šī nācija pārdzimst ik pa laikam, kad ir pakļautas kārtējās teritorijas un tur dzīvojošie iznīcināti vai pārkrievoti, tad veidojas jauna identitāte.

Latvieši

Ja tā ir patiesība, tad arī latviešiem ir vairāki datumi, pēc kuriem veidojas latviešu identitāte. Kurš datums ir tas, kurš veido šodienas latvieti? 14. jūnijs, 17. jūnijs, 25. marts vai 1. jūlijs, vai Astoņpadsmitais novembris?

Ir teikts, ka tu esi tas, ko tu ēd. Daudziem latviešiem latviešu nacionālajos svētkos Jāņos un Līgo mīļš ir latviešu «nacionālais ēdiens» – šašliks, ikdienā par latviešu ēdieniem ir kļuvuši soļanka, rasoļņiks, pelmenis un kartupelis frī ar kečupu. Arī pica.

Izvēle

Kas mēs esam, jeb ko par sevi domājam? Kas un kādi vēlamies būt, nosaka, ko darām un darīsim. Mēs paši izvēlamies, kas mums ir labi, derīgi un kas kaitīgs un nevēlams.

Bieži, ienākot veikalā, domājam, ka paši izvēlamies, ko pirkt, bet patiesībā mums jau sen ir iestāstīts, kas ir jāpērk. Vai to, kas mēs esam un kurš datums veido šodienas latvieti, izvēlamies mēs, jeb to jau kāds cits mums nelabvēlīgs spēks ir mums iestāstījis?

Runā, ka esam vergu tauta, septiņsimt gadus vergojuši vāciešiem, runā arī, ka esam Lāčplēša, streļķu un leģionāru pēcteči. Katrs mēs varam izvēlēties, kas vēlamies būt, un atbilstoši savai izvēlei dziedāt, dejot, izvēlēties ēdienus un pasaules skatījumu.

Novērtē šo rakstu:

31
47

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...