Nacionālā bibliotēka telefonsakaru izmaksas pārlikusi uz klientu pleciem
PIETIEK20.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nepatīkamu pārsteigumu savos telefona rēķinos ieraudzījuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas klienti, kuri ar bibliotēku sazinājušies pa tālruni. Trīs un pat seši eiro bijuši jāmaksā par vienu sarunu ar Gaismas pils saimnieku, lai noskaidrotu, vai interesējošā informācija ir atrodama bibliotēkas krājumos.
Izrādās, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) savas izmaksas par telefona sakaru pakalpojumiem pārlikusi uz klientu pleciem, kuriem par katru sarunu ar bibliotēku nākas maksāt pat vairākus eiro. LNB noslēgusi līgumu ar CSC Telecom, un tagad, zvanot no populārākajiem telekomunikāciju operatoriem, tiek iekasēta samaksa par katru minūti, sākot no 7 centiem par minūti.
LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts skaidro, ka telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju bibliotēka izvēlējusies saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, kas nosaka izvēlēties lētāko piedāvājumu. „Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, piedāvājuma izvēles kritērijiem un konkrētā iepirkuma nolikumu šajā gadījumā izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu, kas nodrošina valsts līdzekļu taupīšanu,” uzsver Zilberts.
Valsts naudas taupīšana gan tiek veikta uz iedzīvotāju rēķina, kuriem tagad nākas maksāt diezgan dārgi par iespēju sazināties ar bibliotēku. Tomēr pašai LNB sanācis ievērojams ietaupījums.
„Iepriekš telefonijas sistēmas izmaksas (samaksa par pakalpojumu un sarunām operatoram) Latvijas Nacionālajai bibliotēkai bija salīdzinoši ļoti augstas (vidējās izmaksas par telefonijas pakalpojumiem mēnesī iepriekšējā līguma ietvaros, piemēram, 2013. gadā aprīlī bija ap Ls 630 jeb € 900), bet klientiem sarunas ar LNB bija bez maksas. Šobrīd LNB kopsummā maksā teju septiņas reizes mazāk par sarunām, sistēmas uzturēšanu un pieslēgumu Publiskajai telefonijas sistēmai (ap €130 mēnesī),” ietaupījumu raksturo Zilberts.
Operators, kurš nodrošinātu bezmaksas sarunas klientiem no visiem Latvijā aktīvajiem telefonijas tīkliem, konkursā par Publisko telefonijas sistēmas pieslēguma uzturēšanu vēlējies saņemt ievērojami augstāku samaksu nekā citi pretendenti. „Šāds variants nebija akceptējams, jo nepastāv argumenti, lai pamatotu nesalīdzināmi dārgas sistēmas uzturēšanu no nodokļu maksātāju puses, kā arī LNB arvien vairāk cenšas apkalpot klientus ar interneta palīdzību: ar LNB var sazināties gan pa e-pastu, gan izmantojot sociālos tīklus, gan specializētus pakalpojumus LNB portālos,” skaidro LNB pārstāvis.
Tagad, zvanot no Tele2 tīkla, viena sarunas minūte ar LNB izmaksās vidēji 13 centus, no Bite tīkla – 7 centus,no LMT – 11 centus, savukārt no Lattelecom – 4 centus.
„Zvans uz LNB klienta telefona rēķinā šobrīd parādās ailītē „zvans citam operatoram”, apmaksājot katru sarunas sekundi. Tas, cik klients maksā, ir atkarīgs no konkrētā klienta operatora un LNB, protams, būtu priecīga, ja operatoru savstarpējie norēķini būtu zemāki,” uzsver Zilberts.
Operatoriem nav pienākuma brīdināt zvanītāju, ja tas piezvanījis uz tālruni, ar kuru būs maksas saruna, kas nav iekļauta abonēšanas maksā. Atsevišķi operatori šādu brīdinājumu piedāvā, bet ne visi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
