Nacionālā bibliotēka telefonsakaru izmaksas pārlikusi uz klientu pleciem
PIETIEK20.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nepatīkamu pārsteigumu savos telefona rēķinos ieraudzījuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas klienti, kuri ar bibliotēku sazinājušies pa tālruni. Trīs un pat seši eiro bijuši jāmaksā par vienu sarunu ar Gaismas pils saimnieku, lai noskaidrotu, vai interesējošā informācija ir atrodama bibliotēkas krājumos.
Izrādās, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) savas izmaksas par telefona sakaru pakalpojumiem pārlikusi uz klientu pleciem, kuriem par katru sarunu ar bibliotēku nākas maksāt pat vairākus eiro. LNB noslēgusi līgumu ar CSC Telecom, un tagad, zvanot no populārākajiem telekomunikāciju operatoriem, tiek iekasēta samaksa par katru minūti, sākot no 7 centiem par minūti.
LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts skaidro, ka telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju bibliotēka izvēlējusies saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, kas nosaka izvēlēties lētāko piedāvājumu. „Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, piedāvājuma izvēles kritērijiem un konkrētā iepirkuma nolikumu šajā gadījumā izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu, kas nodrošina valsts līdzekļu taupīšanu,” uzsver Zilberts.
Valsts naudas taupīšana gan tiek veikta uz iedzīvotāju rēķina, kuriem tagad nākas maksāt diezgan dārgi par iespēju sazināties ar bibliotēku. Tomēr pašai LNB sanācis ievērojams ietaupījums.
„Iepriekš telefonijas sistēmas izmaksas (samaksa par pakalpojumu un sarunām operatoram) Latvijas Nacionālajai bibliotēkai bija salīdzinoši ļoti augstas (vidējās izmaksas par telefonijas pakalpojumiem mēnesī iepriekšējā līguma ietvaros, piemēram, 2013. gadā aprīlī bija ap Ls 630 jeb € 900), bet klientiem sarunas ar LNB bija bez maksas. Šobrīd LNB kopsummā maksā teju septiņas reizes mazāk par sarunām, sistēmas uzturēšanu un pieslēgumu Publiskajai telefonijas sistēmai (ap €130 mēnesī),” ietaupījumu raksturo Zilberts.
Operators, kurš nodrošinātu bezmaksas sarunas klientiem no visiem Latvijā aktīvajiem telefonijas tīkliem, konkursā par Publisko telefonijas sistēmas pieslēguma uzturēšanu vēlējies saņemt ievērojami augstāku samaksu nekā citi pretendenti. „Šāds variants nebija akceptējams, jo nepastāv argumenti, lai pamatotu nesalīdzināmi dārgas sistēmas uzturēšanu no nodokļu maksātāju puses, kā arī LNB arvien vairāk cenšas apkalpot klientus ar interneta palīdzību: ar LNB var sazināties gan pa e-pastu, gan izmantojot sociālos tīklus, gan specializētus pakalpojumus LNB portālos,” skaidro LNB pārstāvis.
Tagad, zvanot no Tele2 tīkla, viena sarunas minūte ar LNB izmaksās vidēji 13 centus, no Bite tīkla – 7 centus,no LMT – 11 centus, savukārt no Lattelecom – 4 centus.
„Zvans uz LNB klienta telefona rēķinā šobrīd parādās ailītē „zvans citam operatoram”, apmaksājot katru sarunas sekundi. Tas, cik klients maksā, ir atkarīgs no konkrētā klienta operatora un LNB, protams, būtu priecīga, ja operatoru savstarpējie norēķini būtu zemāki,” uzsver Zilberts.
Operatoriem nav pienākuma brīdināt zvanītāju, ja tas piezvanījis uz tālruni, ar kuru būs maksas saruna, kas nav iekļauta abonēšanas maksā. Atsevišķi operatori šādu brīdinājumu piedāvā, bet ne visi.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
