Iesaki rakstu: 
Par Nacionālās apvienības biedru negodprātīgajām darbībām sabiedrību pēdējā gada laikā esmu informējis ne reizi vien. Arī interneta vietne Pietiek tam ir pievērsusi uzmanību. Atgādināšu, ka pirms pagājušā gadā notikušajām Saeimas vēlēšanām Nacionālās apvienības Daugavpils nodaļas vadītājs Aleksandrs Korņilovs (attēlā) vairākās interneta vietnēs publicēja ar savu vārdu parakstītus rakstus, kuru autors ir šo rindu rakstītājs, ar kuru materiālu pasūtītājs nav norēķinājies līdz pat šim brīdim. Turklāt ne tikai nav norēķinājies, bet, pasūtot rakstus, nav informējis par to izmantošanas mērķiem un ne tik par to, ka materiālus parakstīs ar savu vārdu.
Par iepriekšminētās personas darbībām 2014. gada 27. novembrī nosūtīju e-pastus Nacionālās apvienības Saeimas deputātiem. No visiem "tautas kalpiem" visnotaļ īsu atbildi man atsūtīja tikai Einārs Cilinskis. Tātad pārējiem Nacionālās apvienības Saeimas deputātiem vēlētājs, kas ir deputāta tiešais darba devējs ir pilnīgi vienaldzīgs. Tas, ka Saeimā iekļuvušajām partijām ir tikai viena interese – ietekmes sfēru sadalīšana un pēc iespējas lielāka "piķa" sagrābšana – nav nekas jauns. Un tomēr tieši šāda attieksme pret vēlētāju liek aizdomāties – cik zema garīgā līmeņa cilvēki ir kļuvuši par Saeimas deputātiem. Protams, ka šis ir tikai viens, bet ļoti spēcīgs arguments, lai nākamajās vēlēšanās nu nekādi nebalsotu par Nacionālo apvienību.
Ņemot vērā Nacionālās apvienības biedru un Saeimas deputātu attieksmi, balstoties uz faktiem un neatbildēšanu uz žurnālista, kurš arī ir vēlētājs, jautājumiem, kā arī, balstoties uz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu, radās nepārprotama pārliecība par to, ka Nacionālā apvienība pilnīgi noteikti ir iesniegusi nepatiesu un sabiedrību maldinošu Vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju. Šajā sakarā 2015. gada 10. martā ar iesniegumiem ierados Ģenerālprokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
Tā rezultātā šī gada augustā no KNAB saņēmu atbildi "Par iesnieguma izskatīšanu", kurā cita starpā teikts: "...Informējam, ka Birojs, kā uzraugošā institūcija, veicot priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apmēra ierobežojumu kontroli, vērtē jebkuru priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanas gadījumu un tā atbilstību Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām, tai skaitā arī Jūsu sniegto informāciju par deputāta kandidāta A. Korņilova internetā izvietotajiem rakstiem, kuru izmantoja, veicot Partijas 2014. gada vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas pārbaudi.
Pārbaudes rezultātā tika ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta par nepatiesu ziņu norādīšanu vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā un tika pieņemts lēmums sodīt Partiju ar naudas sodu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.34 panta pirmās daļas..."
Likumpārkāpējiem, protams, sods ir jāsaņem, bet diemžēl mūsu varas un likumdošanas struktūrās ir iestrādāta tāda mašinērija, ka lielos vilcienos nekas nemainīsies. Tie paši Nacionālās apvienības biedri turpinās dzīvot svēto vārdu "Tēvzemei un Brīvībai" un "Visu Latvijai!" aizsegā, lai gan acīmredzami ir tas, ka šie saukļi viņiem nozīmē tikai balsu zvejošanu kārtējām vēlēšanām, jo vēl joprojām daudzi naivie balsotāji nav novilkuši rozā brilles un uzskata, ka Nacionālajai apvienībai ir kas kopīgs ar nacionālu valsti. Tajā pat laikā valsts pārvalde šo cilvēku rokās ir tikai instruments, ar kuru apmierināt personiskās ambīcijas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
