Nacionālā apvienība jau tagad atņem “Vienotībai” mandātu Eiroparlamentā un iegūst interesantus resursus priekšvēlēšanu periodam
N. Andersons16.05.2024.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Dacei Melbārdei noliekot Eiropas Parlamenta mandātu, lai kļūtu par Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri, “Jaunā vienotība” zaudējusi mandātu, bet Nacionālā apvienība to ieguvusi pašā interesantākajā brīdī.
No Nacionālās apvienības sākotnēji ievēlētā, bet uz “Jauno vienotību” pārgājusī Dace Melbārde ar šo rīcību savulaik izpelnījās publisku nosodījumu, savukārt Nacionālā apvienība aicināja D. Melbārdi nebūt nelietīgai un nolikt mandātu. Tagad beidzot viņa to izdarījusi brīdī, kad šāda rīcība visvairāk kaitē “Jaunās vienotības” reitingam, kas jau tā ir lejupejošs un šobrīd sola partijai tikai vienu mandātu nakamajā Eiropas Parlamenta piecu gadu darbības periodā. Turpretī Nacionālā apvienība ir izvirzījusies vēlētāju aptauju priekšgalā.
Iespējams, mandātu nolikusī politiķe neiedomājās, ka viņas vietā stāsies nākamais kandidāts nevis no viņas pašreizējās partijas, bet gan tā saraksta, no kā viņa tikusi savulaik ievēlēta – līdz ar to Nacionālā apvienība savu mandātu atguvusi. Sākotnēji tas piedāvāts vēsturniekam un režisoram Edvīnam Šnorem, kas atteicies, jo patlaban jau strādā Saeimā un piedalās arī pašreizējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. “Vienotība” nelolojot lielas cerības EP vēlēšanās, ja reiz Melbārde ir atteikusies no mandāta, – tā notikumus ziņu aģentūrai LETA komentējis E. Šnore.
Rezultātā mandāts ticis vienam no populārākajiem žurnālistiem valstī, daudzu dokumentālo filmu autoram Ansim Pūpolam, kurš pēdējos gadus veido pats savu pētnieciskās žurnālistikas vietni Nemelo.lv. Uzzinot jaunumus, viņš teicis: “Ir lietas, kas ir dzīvē jādara, un – ja ir pienākums, tad tas ir jāpilda.” Sagaidāmo divu mēnešu algu tērēšot filmēšanas tehnikas uzlabošanai: “Mums kā reizi vajadzīgs jauns Nikons ar 8K filmēšanas opciju un droniņš, kas klusu pietuvinātos blēžu objektiem,” tā A. Pūpols.
Ja mediju reakcija uz šiem jaunumiem bijusi neitrāla, tad LSM nenoturējās, lai vismaz pamēģinātu ieriebt A. Pūpolam — virsrakstā nodēvēja vienu no ražīgākajiem kvalitatīvā mediju satura autoriem par “bijušo žurnālistu”. Tas izdarīts, neraugoties uz faktu, ka tālāk sekojošajā ziņas tekstā stāstīts, kā A. Pūpols paredzamo divu mēnešu darbu EP plāno izmantot, lai savu žurnālista darbu intensificētu.
EP deputātu maiņa priekšvēlēšanu situācijā var izmainīt vēl citu situāciju. Šonedēļ tāpat kļuvis zināms, ka domstarpību dēļ par valsts finansējuma izlietojuma uzskaiti Nacionālā apvienība nesaņem tai pienākošos valsts finansējumu šajā gadā, kam vajadzēja sasniegt 740 tūkstošus. To apturējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kura priekšnieks (saskaņā ar KNAB likuma 2. pantu) ir pakļauts “Jaunās vienotības” vadītajam ministru kabinetam un priemjerei, kam šis pats KNAB priekšnieks tajā pašā laikā atcēlis nieka 250 eiro sodanaudu par mantiskā dāvinājuma nedeklarēšanu. Tomēr, neraugoties uz šiem apstākļiem, Nacionālā apvienība šomēnes apdzinusi “Jauno vienotību” ne vien Eiropas parlamenta vēlēšanu reitingā, bet arī hipotētiskajā Saeimas vēlēšanu reitingā, kā parāda jaunākie SKDS dati.
Ikkatrs no EP deputātiem var nodarbināt palīgus, kam mēnesī tiek atvēlēti aptuveni 14 tūkstoši eiro, un dažādu pētījumu, publikāciju un citu pakalpojumu iepirkšanai pieejama līdzīga summa. Ansim Pūpolam kļūstot par EP deputātu šonedēļ, Nacionālā apvienība ieguvusi jaunu resursu politiskajā cīņā, savukārt D. Melbārde to pazaudējusi pašā svarīgākajā mirklī.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
