Nacionālā apvienība, Apvienotais saraksts, Jaunā Vienotība - kur jūs esat?
Ritvars Baumanis06.09.2024.
Komentāri (96)
Iesaki rakstu: 
Kā zināms, zivs pūst no galvas. Nesen medijos izskanēja informācija par divu Saeimas deputātus no partijas "Stabilitātei!" nedienām ar Valsts valodas centru. Tiem atkal un atkal tika piemēroti administratīvie sodi saistībā ar valsts valodas lietojuma pārbaudi.
Jefimijs Klementjevs, kurš iepriekš nebija sekojis Valsts valodas centra aicinājumam un ieradies uz šo pārbaudi, pirms dažiem mēnešiem to apmeklēja un nenokārtoja, proti, nelietoja valsts valodu atbilstoši noteiktajam apjomam. Viktors Pučka jau otro reizi uz pārbaudi neieradās, un par to atkal piemērots administratīvais sods.
Parastiem iedzīvotājiem gan iet sūrāk ar valsts valodu prasmju pieprasīšanu. Likumdevēji ir gatavi nosūtīt lielu daļu pensionāru uz valsts valodas pārbaudēm, jo tādā veidā tiek apdraudēta drošība. Arī Rīgā vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) aicina veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai aizliegtu krievu valodas izmantošanu pilsētvidē.
Tad vēl ir darba tiesības un krievu valodas ierobežošana utt. Visur. Izņemot pašu Saeimu! Saeimu!! Vai tiešām parastais Latvijas iedzīvotājs nodara ar valodas nezināšanu lielāku skādi nekā šie priekšstāvji, ja viņi skaidri demonstrē, ka var gadiem ilgi lavierēt un nepildīt likumu?
Partijas, kuras ir centrētas uz valodu, kāpēc tāda liekulība? Atbilstoši Saeimas kārtības rullim Saeima var lemt par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, ko nodrošina Valsts izglītības satura centrs (VISC). Tā ir jau detalizētāka pārbaude par VVC valsts valodas lietojuma pārbaudēm.
Tas nozīmē - ja ne mazāk kā 20 deputāti apšauba, vai kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi.
Ja atklājas, ka deputāta valsts valodas prasmes neatbilst, vai ja deputāts neierodas uz VISC pārbaudi, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 15 dienu laikā iesniedz Saeimai lēmuma projektu par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.
Nacionālā apvienība, Apvienotais saraksts, Jaunā Vienotība, - kur jūs esat? Jūs taču solījāt galvas nolikt par latviešu valodu! Vai tie ir tikai tukši solījumi un darbi nesekos!
Jums taču jārāda priekšzīme, jūsu vidū ir valsts valodu nezinoši cilvēki! Kāpēc tad nevēršaties pret "savējiem" Saeimā? Vai arī tas ir mūžīgais Orvela "visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem"? Kauns.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
