Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai pamanījāt, cik viegli un dabiski kara laikā ir Ukrainas pilsoņus saukt par ukraiņiem? Neatkarīgi no tā, vai viņu ģimenes valoda ir ukraiņu, baltkrievu vai krievu, neatkarīgi no tā, vai konkrētā ukraiņa saknes iestiepjas mūsdienu Krievijas vai Baltkrievijas teritorijā, neatkarīgi no tā, vai šī konkrētā ukraiņa vecāki sevi uzskatīja par ukraiņiem, krieviem, ebrejiem vai pat korejiešiem, neatkarīgi no tā, kurai pareizticīgo baznīcai šis ukrainis sevi pieskaita.

Pat neatkarīgi no tā, kāda lingvistiskā vai etniskā identitāte ir personiski svarīga konkrētajam ukrainim. Proti, cik viegli un dabiski šajās dienās ir bijis pieņemt, ka "ukrainis" – tā ir primāri pilsoniska, nevis etniska kategorija?

Un, ja tā, vai mēs līdzīgi lietojam arī vārdu "latvietis"? Primāri ar to apzīmējot Latvijas pilsoņus, valstspiederīgos un tikai pēc tam – kultūras vai etniskās iezīmes?

Mani novērojumi liecina, ka noteiktai Latvijas sabiedrības daļai, sevišķi jaunākajās paaudzēs, tieši šāda ir vārda "latvietis" pirmā un galvenā nozīme, bet uzdrošinos apgalvot, ka tas vēl ne tuvu nav Latvijas sabiedrības vairākums.

Kastīšu domāšana

Atšķirības pilsonisko, etnisko, lingvistisko apzīmējumu lietošanā – "latvietis", "krievs", "krievvalodīgais", "krieviski runājošais", "ukrainis", "baltkrievs" – nav kaut kas neparasts, tās kara gaismā tikai spilgtāk izgaismojās. Atzīšos, ka, runājot par "latviešiem" un "krieviem", katru no šiem vārdiem lietoju vismaz trijās dažādās nozīmēs atkarībā no piesaukšanas konteksta.

Tā nav kļūda vai vieglprātība. Vārdi ir aptuvens, trūcīgs realitātes pietuvinājums, vārdam var vienlaikus būt vairākas nozīmes, kur katra tiecas aprakstīt atšķirīgu realitātes šķautni. Centieni šādos apstākļos noteikt vienu ekskluzīvu un nemaināmu vārda nozīmi nenes labumu, tie kaitē – padara mūs akliem pret tiem realitātes elementiem, kas ekskluzīvi definētās vārdu nozīmēs neiekļaujas. Dažus vārdus labāk turēt nozīmju ziņā plašus un jaunām nozīmēm atvērtus.

Piemērs. Iedomājieties, ka esat piedzimis ģimenē, kur vecāki runā latviešu un krievu valodā, senāki senči ir runājuši latgaliski, baltkrieviski un ukrainiski. Ko šādā kontekstā nozīmē etniski identificēties, "izvēlēties" savu tautību? Latvijas sabiedrības vairākumam ekskluzīvas etniskās kategorijas spiedīs kā nepiemērota izmēra kurpes – lai identificētos ar kaut ko vienu, ekskluzīvu, no savas identitātes jāizdzēš poļu vecmāmiņas vai baltkrievu vectētiņa saknes, aiz iekavām jāatstāj grūti definējamie Latgales radi, jāmarginalizē viena no ģimenes valodām.

Kā vārdā?

Papildinošās identitātes

Alternatīva būtu domāt par etniskajām identitātēm kā savstarpēji papildinošām un bagātinošām. Proti, tas ir normāli, ka latvietim ir krievu un ukraiņu saknes vai daļa senču runājuši jidišā, bet otra daļa – latgaliski. Tas ir netipiski, bet arī normāli, ja latvietim ir tumša, no Ēģiptes senču līnijas iegūta ādas krāsa vai aziātiski sejas vaibsti. Daudzējādā ziņā tā pat ir bagātība un spēks – nereti cilvēki, kuriem rūp viņu saknes, vairāk interesējas par attiecīgajām sabiedrībām, nepaliek vienaldzīgi tad, ja viņu senču dzimtajās vietās notiek nelaime, ļauj cilvēciskai solidaritātei biežāk pārkāpt ģeogrāfiskās valstu robežas.

Dzimtas vēstures elementu akcentēšana ir personiska izvēle, kur nevienam citam nebūtu jājaucas. Katrs cilvēks pats izvēlas, vai, ko un kad akcentēt – viengad "pielaikojot" sev vecvecmāmiņas lībisko identitāti, citgad atklājot un dodoties pētīt vecvectētiņa poļu saknes.

Dinamiskās identitātes

Etniskās identitātes ne tikai nav ekskluzīvas, tās nav arī statiskas – tās katru dienu mainās, mums ikdienas notikumu dunoņā šīs pārmaiņas visbiežāk nemanot.

Šodienas Ukraina sniedz iespēju īpašā paātrinājumā paraudzīties uz identitāšu maiņu. Raksturojumam kādas nesenas socioloģiskas aptaujas dati: 2021. gada jūlijā 41% Ukrainas iedzīvotāju piekrita apgalvojumam, ka ukraiņi un krievi ir viena tauta. 2022. gada aprīlī, pēc iebrukuma, šāda apgalvojuma piekritēji bija palikuši tikai 8% (apgalvojumam nepiekrītot 91% no Ukrainas iedzīvotājiem [1])!

Lai sevi etniski vai nacionāli pozicionētu, cilvēkam vajadzīgi naratīvi, parasti mītiem apvīti stāsti par tautu vēsturi. Tā arī šodienas Ukrainā karš īpaši izgaismojis konfliktu starp diviem konfliktējošiem stāstiem, kas abi tiecas izskaidrot Ukrainu un ukraiņus.

Ja Vladimira Putina koncepcijā ukraiņi nav īsta nācija, bet gan nomaldījušies krievi, tad ukraiņi paši nešaubās par savu savdabīgumu – gan vēsturiski, gan it sevišķi mūsdienās, kad Ukrainas nācija sevi apraksta caur eiropeiskuma, demokrātijas, tiesiskuma atribūtiem.

Iespējams, ka spilgtākais šo konfliktējošo stāstu attēlojums aplūkojams pirms dažiem gadiem veidotajā humoristiskajā seriālā "Tautas kalps", kur vienā no epizodēm [2] Ukrainas prezidents (starp citu, šo lomu atveido pašreizējais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis), aizdomājoties par iespējām apkarot korupciju, sastopas ar 16. gadsimta Krievijas tirāna Ivana Bargā rēgu. Tikšanās laikā Ivans Bargais nespēj saprast, kādēļ Ukrainas prezidents, krievu cars būdams, nepiekrīt korumpantus sasēdināt uz mietiem vai nocirst viņiem galvas. Ivanam Bargajam nav skaidrs arī tas, kādēļ šis "Kijevas kņazs" sevi dēvē par kaut kādas Ukrainas prezidentu, nav pateicīgs par Ivana vēlmi nākt "brāļus" atbrīvot no poļiem un lietuviešiem un vēlas doties pa savu ceļu uz Eiropu.

Ja šobrīd ukraiņiem ir skaidrs, kurp viņi dodas, un ir iezīmējies ukraiņu nākotnes vektors, tad stāstā par ukraiņu pagātni konsenss ir tikai daļējs. Tur mijiedarbojas, dažkārt konkurē divi naratīvi. Populārākais ir nostiprināts Ukrainas himnā – proti, par ukraiņu identitātes un vēstures sasaisti ar brīvību mīlošajiem kazaku kaujiniekiem. Otrs populārākais, bet sabiedrības uztverē ne tik viennozīmīgs naratīvs ļautu Ukrainai konkurēt ar Krieviju par patieso Kijevas Krievzemes mantinieces statusu. Šādas vēstures analoģijas mūsdienu Krieviju pārvērstu par Moskoviju, mongoļu "Zelta Ordas" turpinātāju.

Līdzīgi, pat ja lēnāki, etnisko un nacionālo identitāšu veidošanās, transformāciju un pārkombinēšanās procesi notiek visiem, arī latviešiem. Laika ritējums ir nepielūdzams, pat šķietami senatnīgajiem apzīmējumiem laika zobs pamaina saturu.

Latvijas sabiedrībai šajā ziņā īpaši interesants ir Valsts prezidenta mēģinājums papildus latviskajai identitātei nostiprināt (atjaunot? ieviest?) "vēsturisko zemju" identitātes. Vai šī ideja iedzīvosies vai ne, ir mazā mērā atkarīgs no tā, cik spēcīgas un īstas tās bijušas pagātnē, bet gan no tā, vai pietiekamam skaitam mūsdienu cilvēku šāda papildu identitāte(s) šķitīs viņa paša 21. gadsimta dzīvei pievilcīga un iederīga. Šādā nozīmē pagātne pārkonstruējas atbilstoši mūsdienu cilvēka izvēlēm.

Pilsoniskās nācijas stiprināšana

Pilsoniskā nācija ir ideja par nāciju, kas apvieno kādas valsts pilsoņus, šīs valsts pilsoniskās dzīves dalībniekus. Neatkarīgi no viņu senču etniskās izcelsmes.

Ukrainā pilsoniskās nācijas ideja un izpausmes bija spēcīgas vēl pirms Krievijas šīgada iebrukuma – sabiedriskajās diskusijās un valsts pārvaldīšanā Ukrainas sabiedrība piedalās visā tās etniskajā daudzveidībā. Lai par to pārliecinātos, pietiek iepazīties ar Ukrainas līderu biogrāfijām.

Karš Ukrainas sabiedrību kā pilsonisku nāciju saliedējis vēl vairāk. Saliedējis caur bruņotu pretošanos Putina Krievijas centieniem ukraiņus pakļaut, kā arī caur ukraiņu vēlmi ciešāk integrēties Eiropas valstu saimē un apliecināt demokrātijā, brīvībās balstītās vērtības.

Latvijas kursam ir gan paralēles, gan atšķirības ar Ukrainu.

Latvijā integrācijas jeb sabiedrības saliedēšanas politikā (šos vārdus šeit lietošu kā sinonīmus, lai gan ir vismaz trīs veidi, kā tos nošķirt!) bijuši divi elementi. Publiski redzamākie ir centieni strādāt ar mūsu sabiedrībā jutīgajiem valodas un atmiņu jautājumiem, stiprinot latviešu valodas nozīmi un cenšoties Latvijas sabiedrībā izveidot lielāku konsensu vēsturisko notikumu interpretācijā. Vairāk fonā notiek mēģinājumi uzsvaru likt uz kopīgajām vērtībām, kas ir vēsturiski mazāk jutīgas, – pieķeršanos Latvijai, demokrātiskajām vērtībām un pilsoniskumu, sabiedrības kopdarbību, sociālajām saiknēm un solidaritāti, cilvēktiesībām un cilvēka cieņu.

Integrācijas/sabiedrības saliedēšanas centienu rezultāts ir atkarīgs no tā, vai un kas tajos piedalās. Lielākais šķērslis Latvijas pilsoniskās nācijas saliedēšanas kursam ir tas, ka sabiedrībai kopīgu jautājumu apspriešanā un risināšanā maz iesaistīti tie Latvijas iedzīvotāji, kuri neatbilst šiem parametriem – caurmērā augsti izglītoti, Rīgā vai citās lielākajās pilsētās dzīvojoši cilvēki, kuri ģimenēs runā latviski un kuriem ir vidēji vai augsti ienākumi.

Īpaši izteikti publiskajās diskusijās trūkst Latvijas cilvēku, kuru ģimenes valoda ir krievu. Ja tā sauktie "maneļi" (diskusijā piedalās tikai vīrieši) ir vizuāli viegli pamanāmi, tad cik bieži sev piefiksējam to, ka valsts nozīmes sabiedriskajās diskusijās trūkst cilvēku, kuru dzimtā vai ģimenes valoda nav latviešu valoda?

Tas līdz šim nav ticis uzskatīts par valsts līmeņa problēmu: sak, ja grib pievienoties, šķēršļus neliksim, bet principā tīri labi varam bez "krieviem" arī iztikt. Iespējams, ka miera apstākļos patiešām arī var iztikt, bet krīzēs šādai attieksmei ir raksturīgi atspēlēties. Atcerēsimies pagājušo gadu, kad izrādījās, ka neviens nezina, kā Covid-19 informācijai, tai skaitā par vakcināciju, sasniegt un uzrunāt krieviski runājošos seniorus. Un kā gan citādi – šī Latvijas sabiedrības grupa, tās pieredze, struktūra, domāšanas veids valsts nozīmes sabiedriskajās diskusijās līdz šim bijusi gandrīz pilnīgi neredzama.

Šādi izskaidrojams apjukums, pat neliela paranoja šobrīd, Krievijai iebrūkot Ukrainā. Pēkšņi dienas kārtībā ir jautājumi: "Nez, ko domā Latvijas krievi? Ko viņi darītu līdzīgā situācijā? Un kur viņus vispār atrast, lai to noskaidrotu?" Šādu jautājumu būtu daudz mazāk tad, ja cilvēki, kuriem dzimtā vai ģimenes valoda ir krievu valoda, būtu bijuši publiski redzami – samērīgi viņu skaitam sabiedrībā. Līdzīgi, kā tas bija pirmskara Ukrainā.

Neredzamie krievi nav vienīgais Latvijas sabiedrības akluma punkts. Līdzīga publiskās redzamības problēma ir cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un lauku iedzīvotājiem. Viņi publiskajās diskusijās ir aklajā zonā līdz brīdim, kad sabiedrības publiskākā daļa pēkšņi viņos uztver draudu: piemēram, pamanot strauji pieaugošus kādas agresīvi populistiskas partijas reitingus.

Šīs nav triviāli risināmas problēmas. Ar grūtībām sabiedriskajās diskusijās iesaistīt tādu sabiedrisko grupu pārstāvjus, kuri dažādu iemeslu dēļ ir pilsoniski apātiski, cīnās pat valstis ar īpaši dziļām demokrātijas tradīcijām. Ne velti pasaulē šobrīd tik populāras ir tā sauktās deliberatīvās metodes, kuras apspriežu veidotājus metodoloģiski spiež veidot tādus dalībnieku sastāvus, lai daudzmaz korekti būtu pārstāvētas visas sabiedrībā nozīmīgās grupas.

Šādi rīkoties ir jāgrib. Nevis nolemtība, bet problēmas nesaskatīšana ir tā, kas Latvijas sabiedrībā dažas grupas padara sociāli neredzamas. Pilsoniska nācija paliks vien teorētiska konstrukcija tad, ja ārpus tās veidošanas un iedzīvināšanas paliks tik liela daļa no mūsu sabiedrības.

[1] Socioloģisko pētījumu skat. šeit (9. lpp.) https://ratinggroup.ua/files/ratinggroup/reg_files/rg_ua_1200_ua_042022_v____i_press.pdf

[2] Epizodi var apskatīt šeit (krievu valodā): https://www.youtube.com/watch?v=iA7VsQ9ndOI

* Domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece, kura specializējas pārvaldes un demokrātijas stiprināšanas jautājumos. Aizraujas ar eklektiskām idejām, kas ļauj labāk saprast sevi un sabiedrību.    

Novērtē šo rakstu:

13
117

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Iesniegums par iespējamiem Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpumiem "Riga Pride" laikā

FotoLaika periodā no 2022.gada 13.jūnija līdz 19.jūnijam Rīgā norisinājās "Riga Pride", kas vispārzināms ir Latvijas lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (turpmāk – LGBTQ) ikgadējs pasākums, kura ietvaros 18.jūnijā tika organizēts gājiens un koncerts Vērmanes dārzā, ar mērķi  popularizēt LGBTQ tiesības.[1]
Lasīt visu...

15

Muļķība tik drīz nav gāžama, tomēr visi sauc, cik spēka, – palīdziet, glābiet Ivetu!

FotoŠī ir patīkama atkalredzēšanās ar sabiedriskās politikas centra “Providus” direktori un vadošo pētnieci, augstās Sorosa mācības koordinatori un vieslektori Latvijas augstskolās Ivetu Kažoku. Vecajā paziņā vēl kvēlo uguns, verd dzīvības sulas un neapdzēšams cīņas gars, īsi sakot, Iveta kustas kā dzīvsudrabs!
Lasīt visu...

21

Šis bija labs samits

FotoNATO samits Madridē ir noslēdzies. Nepārspīlējot var teikt, ka tas bija viens no būtiskākajiem pasākumiem Alianses pēdējo desmitgažu un arī Latvijas vēsturē.
Lasīt visu...

21

Kļūdainais “kļūdu labojums” aptieku noteikumos ir lielveikalu un lielo slimnīcu, nevis pacientu interesēs!

FotoTiekoties ar Veselības ministrijas Farmācijas departamenta pārstāvi Artūru Grīgu, Latvijas Pensionāru federācija un citu organizāciju pārstāvji atkārtoti lūdza apturēt t.s. “Aptieku noteikumus”, kas topošajā redakcijā būtiski lobētu lielveikalu un lielo slimnīcu intereses, bet pilnībā atstātu novārtā iedzīvotājus, kuri dzīvo mazapdzīvotās vietās.
Lasīt visu...

21

NATO superplāns “Baltijas slazds”

FotoIgaunijas premjere Kaja Kallasa atklāja žurnālistiem, ka NATO aizsardzības plāns attiecībā uz trim Baltijas valstīm paredz atļaut Krievijas bruņotajiem spēkiem tās ieņemt un pusgadu marinēt krievu zaldātus ES pažobeles ekonomiskās krīzes, politisko intrigu un sodomijas purvā. Ja okupanti šajā laikā nenojūgsies un paši neaizmuks, tad pēc 180 dienām Baltijas zemes atbrīvošot (lasi – pievienošot atpakaļ ES).
Lasīt visu...

15

Tikai nesmejieties, es atkal mēģināšu tiesāties un šoreiz kā tēvs un vīrietis gan noteikti uzvarēšu! Es un mans spēcīgais gars!

FotoUn tagad pats svarīgākais. Tas, kas notiks tālāk, ir sekojošais. Es savā un savu bērnu un ģimenes vārdā vērsīšos tiesā pret Latvijas Republiku. Pret Levita, Kariņa, Rinkēviča, Pabrika, Dzintara režīmu. Tā būs pirmā tiesvedība valsts vēsturē, kur vienlaikus politiķis, vīrietis un tēvs cīnīsies par savu bērnu interesēm. Cīnīsies un uzvarēs Latvijas valsti, pierādot, ka Latvijas valsts politiski un materiāli izrēķinājās ar Gobzema ģimeni, tostarp aizskarot divu nepilngadīgu bērnu intereses.
Lasīt visu...

6

Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods

Foto"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Lasīt visu...

21

Anitas Muižnieces dubultie standarti ciniski turpinās

FotoŠā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
Lasīt visu...

13

Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

Foto22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Lasīt visu...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nenopietnā rotaļa

Vasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu...

Foto

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

Vakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas...

Foto

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

Tautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana...

Foto

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

Kad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts...

Foto

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

Es pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas...

Foto

Par "audzēšanu"

Nekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari...

Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...