Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas ir valsts? Visās konstitūcijās, tajā skaitā Satversmē ir ierakstīts, ka valsts ir tās pilsoņi. Ja valstī mainās pilsoņu sastāvs, mainās arī valsts. Demokrātisku valstu vājums ir to aklums un atvērtība pret valsts pamatvērtībām naidīgām ideoloģijām.

Ja demokrātiskā Ķīna vēlētos okupēt demokrātisko Krieviju, tad tai pietiktu pieteikt karu Krievijai un jau otrajā dienā padoties, un, neskatoties uz to, ka karš formāli būtu zaudēts, ja robeža starp Ķīnu un Krieviju tiktu nojaukta, okupācijas mērķi tā būtu sasniegusi, jo jau nākamajās demokrātiskajās vēlēšanās Krievija pārtaptu par Ķīnu.

No augstākminētā izriet, ka visbīstamākais ierocis, ko okupanti var vērst pret demokrātiskām valstīm, ir nevis ieroči, bet migrācija bez ieročiem, jo nav neviena likuma vai žoga, kas okupantus, kuri nāk bez ieročiem, spētu efektīvi apturēt no okupācijas plāna īstenošanas, turklāt pastāvošās likumdošanas ietvaros par žoga brutālu nojaukšanu viņi sodīti netiks, jo piemērots tiek tikai smagākais sods, un sods par robežas pārkāpšanu ir smagāks, bet paša žoga nojaukšana kā administratīvs pārkāpums būs tikai kriminālsoda fons.

No augstākminētā izriet, ka demokrātiskām valstīm vienīgā efektīvā aizsardzības politika, kā efektīvi aizstāvēties pret migrantiem, ir vairoties pašiem un ar konstitūciju aizsargāt savas ideoloģiskās vērtības, nepieļaujot nevēlamu ideoloģiju integrēšanu, tātad aizsardzība ir mūsu pašu demogrāfija un ideoloģisko vērtību nosargāšana.

Ja mēs nekonkretizēsim, nestiprināsim un neaizsargāsim savas ideoloģijas un ļausim tās piesārņot ar savstarpēji konfliktējošām ideoloģijām (piem., sātanistiem, seksuāli netradicionāli orientētajiem), kas ir pretējas kristīgām vērtībām, mēs padarīsim sevi par vājiem un viegli pārņemamiem upuriem, un pēc okupācijas integrēties nāksies mums pašiem, nevis okupantiem vai bēgļiem, kas bez ieročiem būs atnesuši savas spēcīgās un visai konkrētās ideoloģijas, kuras tie sludina neatkarīgi no vietas un likumiem, kuru varā tie nonākuši.

„Viss, kas nepieciešams ļaunuma triumfam, ir labu cilvēku bezdarbība” - Edmunds Bērks.

Iepriekšējā rakstā „Vai jaunie Krimināllikuma grozījumi spēj aizsargāt valsts drošību?” vērsu lasītāju uzmanību uz apstākļiem, kas var ietekmēt valsts drošību vēl būtiskāk nekā varas pārvaldes apdraudējums, kuru tik ļoti cenšas pasargāt likumdevējs, veicot grozījumus, - pret rakstā pieminētajiem apdraudējumiem valsts pārvalde ne tikai necīnās, bet ar savu bezdarbību tos pat veicina.

Kā piemēru norādīju uz to, ka saskaņā ar tiesu praksi un konvencijā deklarēto vārda un reliģisko brīvību musulmaņiem, sātanistiem un seksuāli netradicionāli orientētajiem, pat neskatoties uz to, ka dažas no šīm ideoloģijām ir antidemokrātiskas, ir tādas pašas tiesības skolās un bērnu dārzos propagandēt savu pārliecību kā kristiešiem. Šādu „vērtību” liberalizācija var aiziet tik tālu, ka jau tuvākajā nākotnē vajadzēs pārskatīt tādu jēdzienu kā ģimene, sabiedrība un vēl daudzu pamatvērtību definējumu, kuri ir nostiprināti Satversmē, jo par normālu tiks uzskatītas jebkādas savienības (ģimenes) kuru lokālajā ietvarā puses jutīsies apmierinātas, pat neskatoties uz šo organizāciju iekšējo antidemokrātisko politiku.

Patiesībā tādi procesi izpratni par to, kas vispār ir sabiedrība un kādas tad ir sabiedrības pamatvērtības, būs apgriezuši ar kājām gaisā, un sabiedrības uzbūves forma mums pazīstamajā veidolā būs iznīcināta, jeb citiem vārdiem - okupēta.

Satversmes preambula ir ļoti īsa, bet, pat tik komplicēti definējot pamatvērtības, kuras būtu jāsargā Satversmē, ir noteikts, ka valsts sargā vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības, tāpat preambulā tiek norādīts ka Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību. Šajā sakarā lietderīgi ir norādīt ka Satversmes preambulā nav norādīts gandrīz nekas no tā, ko un, galvenais, kā piedāvā sargāt drošību jaunie Krimināllikuma grozījumi – sargāt pastāvošo pārvaldes iekārtu, pat neskatoties uz to, ka tādā veidā tiek ierobežota demokrātija.

Šajā sakarā rodas jautājums, ko tad sargā Satversmes aizsardzības birojs, ja reiz spēkā esošā Satversmes preambula nosaka, ka pamatā sargājamas ir kristīgās vērtības un demokrātija. Varbūt birojam ir kāda īpaša izpratne par kristīgajām vērtībām un demokrātiju, jo kā gan līdzās kristīgajām vērtībām var pastāvēt kā leģitīmas viendzimuma laulības, sātanisms, daudzsievība un daudzas citas „vērtības”, ko nu nekādā veidā nevar nosaukt par kristīgām vai demokrātiju sludinošām?

Daudzi teiks, ka man nav taisnība, jo viendzimuma laulības, sātanisms, daudzsievība un citas kristīgām vērtībām nepiederošas lietas vairākumā demokrātisko valstu nav ar likumu atļautas, bet šeit der norādīt, ka nav arī aizliegtas, līdz ar to šādu „vērtību” likumīga legalizācija ir tikai laika jautājums, jo augsne šāda veida ideoloģiju attīstībai ir labvēlīga un to attīstībai netiek radīti nekādi likumiski šķēršļi.

Musulmaņu valstu pilsoņu emigrācijas cēloņi ir dažādi, bet pat ar optimistiskām prognozēm labi ja tikai puse no šiem iemesliem ir militāri konflikti vai ekonomisks pamats; pieļauju, ka vairāk nekā pusē gadījumu iemesls ir iespējas (viņu pozitīvā demogrāfija un valstī noturošu varu sabrukums), kas patriarhālu valstu pilsoņiem ir devušas iespēju un iemeslu migrēt uz matriarhāta attīstības seku pārņemošām valstīm. Smalkāk par šiem cēloņiem un labāko aizsardzības stratēģiju – uzbrukumu aprakstīšu nākamajā rakstā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...