Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mūsu modeļa krīze

Jānis Lapinskis, partijas Pašcieņa priekšdēdētājs
03.03.2024.
Komentāri (79)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas – komunisma krīze. Vēlos izvirzīt tēzi, ka mums ir tieši esošā sociāldemokrātiskā modeļa krīze, nevis vietējā, Latvijas vai arī kārtējā cikliskā krīze. Kas par to liecina?

Pārliecinošākais pierādījums modeļa krīzei ir apstāklis, ka esošais modelis ne vien paliek neefektīvs, bet kļūst neiespējams. Turklāt nevis vienā valstī, bet visā Eiropā, visā Rietumu pasaulē. Daudzu naivu Latvijas politiķu slavinātā Igaunija šobrīd būtiski palielina nodokļus, tātad nevis risina mūsu galveno problēmu, bet to vēl vairāk saasina.

Vispirms par mūsu modeli – tas nav kapitālisms. Kapitālisms nozīmē privātīpašnieku konkurenci un brīvu tirgu. Mums tirgu un konkurenci regulē birokrātija, kuras atalgojums pārsniedz kapitālistu peļņu. Mums ir augsti nodokļi, mums ir sociāla valsts. Taču tā joprojām nav komunistiska valsts: atšķirība – komunistiskā valstī ekonomiku organizē birokrātija, mums to organizē uzņēmēji, kurus birokrātija tikai kontrolē un pārvalda.

Komunistiskā valstī uzņēmējdarbība (izņemot dažas marginālas nozares ar ļoti augstu peļņas %, kā LSRS ziedu ražošana) nav iespējama nevis tāpēc, ka tā ir juridiski aizliegta, bet vienkārši tāpēc, ka nodokļu masa ir pārāk augsta – uzņēmējam nav jēgas pūlēties ar uzņēmuma organizēšanu, ja viņam atņem virs 60% no peļņas.

Atminēsimies – PSRS banku ieguldījumi jau arī deva 2% peļņu, bet nevienam neienāca prātā saukt PSRS noguldītājus par biznesmeņiem. Lai saņemtu PSRS vidējo algu, banku klientiem ar 2% likmi vajadzētu turēt noguldījumu 120 000 rubļu apjomā.

Mūsdienu Rietumu valsts prasības pret ekonomiku bīstami tuvojas 60% nodokļu masas rādītājam (nodokļi + budžeta deficīts, kas arī ir nodokļu veids, kas izpaužas inflācijā dalīts ar IKP), kas likvidē uzņēmējdarbību.

Mūsu sociāldemokrātiskajā modelī nodokļu masai ir nepārtraukti jāaug – tikai tā mums var palielināt patēriņu, nodrošināt sociālo politiku, ieskaitot birokrātijas augšanu, jo birokrātijas loma ir sociāla loma, tikai tā mums var maksāt arvien augošos publiskos un privātos parādus, ko rada Keinsa modeļa konsekvents pielietojums.

Keinss, protams, bija ekonomikas ģēnijs – viņa modelis tomēr spēja noturēties gandrīz 100 gadus pasaules nozīmīgākajā daļā. Tāpēc šeit kategoriski nevaru piekrist Argentīnas prezidentam Milejam, kurš uzskata, ka Keinsa mācība ir kļūdaina no paša sākuma. Keinsa modelis atrisināja vairumu sava laika problēmu un bija aktuāls pietiekami ilgu laiku.

Bet ūdenī nevar bērt sāli bez gala. Noteiktas sāls koncentrācijas apstākļos tas vairs nebūs ūdens. Tāpat ar Keinsa modeli – tas šobrīd ir pārfinansēts ar bezgalīgiem parādiem un nospiests ar arvien augošu birokrātijas masu.

Nodokļu masas augšana rada jautājumus, kas nav savienojami ar esošo modeli – ja mēs turpinām to attīstīt, tad nodokļi pārsniegs mūsu minētos 60%, un modelim nāksies kļūt komunistiskam – birokrātijai vajadzēs organizēt ražošanu, bet tā to nav spējīga. Tāpēc Eiropas valdības prāto par citu variantu – likvidēt sociālo valsti.

Kariņa pārdomas par pensiju vecuma būtisku augšanu nav nejaušas – Kariņam personiski nebūs jārisina šī problēma. Bet viņš paver Overtona logu – jautājums par vecuma pensiju likvidēšanu, kas uzreiz ļaus būtiski atvieglot valsts izmaksas, turklāt jomā, kur tās vismazāk skar valdošās birokrātijas intereses.

Taču arī šāda notikumu attīstība nozīmē atteikšanos no Keinsa patērētāju valsts modeļa, jo sociāla valsts ir modeļa neizbēgama sastāvdaļa. Būtībā atteikšanās no vispārējas sociālās apdrošināšanas nozīmē pāreju no sociāldemokrātijas uz konservatīvo modeli, kur birokrātija valda kopā ar priviliģētajiem uzņēmējiem – oligarhiju.

Esošo modeli var mainīt ne vien evolūcijas rezultātā – ar nodokļu masas augšanu un pāreju uz komunismu vai atteikšanos no sociālajām programmām un pāreju uz konservatīvu modeli, bet arī revolucionāri – atceļot birokrātijas kundzību.

Tad mums var parādīties vai nu liberālisms – maksimāla lēta, kapitālistiska valsts, ja revolūcijā nepiedalīsies tautas masas, vai arī nacionālistiska iekārta – uzņēmēju un strādnieku kompromiss (jēdziens „nacionālistisks” ir tieši pretējs Nacionālās apvienības izteikti antinacionālajai politikai). Pēdējā gadījumā sociālās programmas saglabāsies, kaut gan tās noteikti nepieaugs – principiāli palielināt sociālās programmas modeļos, kas samazina nodokļus, nav reāli.

Iespējas ir dažādas, izslēgts ir tikai viens – esošā modeļa saglabāšana. Tā valsts, kas pirmā parādīs efektīvu izeju no sociāldemokrātiskā modeļa krīzes, arī kļūs par pasaules centru.

Novērtē šo rakstu:

43
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...