Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nē, es negribu par to domāt, pavisam labprāt nedomātu par to, kas ar mani var notikt un kad. Taču bez statistikas uzdrošinos apgalvot, ka cilvēki mēdz nomirt pēkšņi, un arī savu nāvējošo slimību neredz piezogamies. Tāpat, domāju, neviens, kurš ir miris autoavārijā, par savas nāves tuvošanos nav nojautis. Neviens no mums nezina, kad mēs aiziesim un kā.

Arī es kaļu plānus nākamajām desmitgadēm, atlieku memuāru rakstīšanu uz “kaut kad pensijā”, manai sievai smejot, ka es jau nekad pensijā neaiziešu. Un tajā pašā laikā man ir jābūt ļoti reālai un pragmatiskai. Mēs šodien nezinām, vai paspēsim vēl pateikt pēdējos vārdus, pirms notiks neatgriezeniskais.

Daiļliteratūra no šī stāsta nesanāks, jo stāsts būs par likumu. Civillikumu.

Situācija Nr.1. Es nomirstu. Sieva ir sveika un vesela un pilnīgi mierīgi var turpināt rūpēties par mūsu bērnu.

Ir variants, un tas jau vieš cerību — Civillikuma 229.pants: “Abiem vecākiem ir tiesība testamentā iecelt aizbildņus saviem bērniem — kā jau esošiem, tā arī gaidāmiem.”

Tiktāl izklausās labi, ja tulko šī panta vārdus “abiem vecākiem” kā “jebkuram no vecākiem”, un, prezumējot, ka manā gadījumā, kad dzimšanas apliecībā ierakstīta tikai mamma, tas būtu pamats šo pantu tulkot tieši šādi.

230.pants pastiprina šo cerību: “Aizbildņi, kas iecelti vecāku testamentā, nekavējoties jāapstiprina bāriņtiesai.”

Lieliski!

Taču tad seko Civillikuma 232.pants: “Testamentā ieceltos aizbildņus bāriņtiesa var apstiprināt, tikai pārliecinājusies par viņu atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai.” Un te jau ir vaļa bāriņtiesai izpausties. Pēc kādiem kritērijiem un kā tiks izvērtēta atbilstība? Kuri kritēriji konkrētā situācijā konkrētā bāriņtiesā būs svarīgāki par citiem? Turklāt te mēs runājam par mūsu un bērna deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesu, kas jau reiz vienai no mums pateica: “Sievietei bez vīra vienai pašai adoptēt? Nu, tas būs ļooooooooti sarežģīti,” ar otrā teikuma vārdu vilkšanu konkludentām darbībām pasakot: “Neceriet! Atnāciet ar vīru, tad runāsim!” Jā, tas ir pret likumu, ja par to paspējāt aizdomāties. Tātad šī bāriņtiesa lems, vai iecelt par aizbildni bērna otru mammu ar diezgan viegli (lai arī ne obligāti precīzi un pareizi) prezumējamu seksuālo orientāciju.

Tajā pašā laikā, ja manu sievu likums atļautu dokumentāli fiksēt kā vecāku, “Kad viens no vecākiem mirst, aizbildnība piekrīt otram bez bāriņtiesas apstiprinājuma, ja bērns bija abu vecāku kopīgā aizgādībā” (Civillikuma 225.p.). Pieļauju, ka sazīmējāt atšķirību arī bez juridiskām priekšzināšanām.

Situācija Nr.2. Es saslimstu tik ļoti, ka nevaru veikt ikdienas parūpēšanos par bērnu. Es esmu slimnīcā uz īsāku vai ilgāku laiku, vai komā. Dzīva, bet par bērnu parūpēties nevaru. Testaments līdz ar to neieslēdzas. Par bērnu kā jau katru dienu, tikai bez manis rūpējas sieva. Bet iespējams, ka tajā laikā arī par bērna veselību ir jāpieņem kādi lēmumi, kuriem nepieciešamas formalitātes. Vienalga kādas, ārpus ierastā dienas ritma un bērna ģimenes ārsta, kurš mūs abas pazīst. Bet iedomāsimies, ka rodas situācija, kad sievai ārpus ģimenes ārsta prakses varētu paprasīt “kas jūs esat bērnam, un kā to varat pierādīt?” Vecāks. Pierādīt nevar nekā.

Vai šādiem gadījumiem ir iespējams jau laikus izsniegt pilnvaru: ja ar mani kaut kas notiek, nespēju par bērnu parūpēties, nepieciešams pieņemt jebkādu formālu lēmumu par bērna dzīvi, dzīvību un veselību, gribu, lai to dara tā un tā uzticības persona?

Notārs: “Šādiem gadījumiem risinājumu nav. Jūs jau varat rakstīt, ko jūs gribat, es Jūsu paraksta īstumu apliecināšu, bet jūs taču saprotat, ka tam nebūs nekāda likuma spēka! Par bērna aizbildni lems bāriņtiesa saskaņā ar likumu, un šāda iepriekš izteikta griba tai neko nenozīmēs.” „Jūs saprotat, ka uz jums gulsies pienākums pierādīt, ka jums ir tiesības būt par aizbildni?” viņš teica, vēršoties pie manas sievas.

Bet pierādīt kā? Kā jau pamanījāt, savu dzīvesbiedri saucu par sievu. Un ne aiz “wishful thinking” vien. Esam pirms 7 gadiem precējušās pilnīgi legāli un oficiāli, citā valstī. Vai Latvijā mūsu laulības apliecībai ir jebkāds spēks? Nē, pilnīgi nekāda. Pat iztulkotai un apliecinātai, kaut vai zeltā izkaltai.

Mēs labprāt izmantotu visas iespējas, kādas ir heteroseksuāliem pāriem, un, ja tādas būtu, jau sen būtu nokārtojušas oficiāli visu, ko vajag, lai šādās situācijās nebūtu un nevarētu rasties nekādas šaubas par to, kurš ir bērna tuvākais cilvēks pēc mammas. Bet Latvijā nav iespējams fiksēt to, kas mana sieva patiesībā mūsu meitai ir — vecāks.

Likums ir nepielūdzams: “235. Aizbildnība pār nepilngadīgajiem piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem. Par tuvākajiem nepilngadīgo radiniekiem uzskatāmi tie, kas, šiem nepilngadīgajiem mirstot, būtu viņu likumiskie mantinieki.”

Mūsu gadījumā tie būtu mani vecāki, manas meitas vecvecāki, ja tajā brīdī būtu dzīvi.

“236. Ja starp nepilngadīgo radiniekiem neatrodas spējīgi vai arī ja spējīgie nevar uzņemties aizbildnību, vai ja viņus atlaiž vai atceļ no aizbildņa pienākumu pildīšanas, kā arī ja nepilngadīgajiem nemaz nav radinieku, aizbildņus ieceļ bāriņtiesa no citu personu vidus.

239. Aizbildņus ieceļ ar bāriņtiesas lēmumu, pamatojoties uz personas iesniegumu, pēc tam, kad izvērtēta attiecīgās personas atbilstība aizbildņa pienākumu pildīšanai.”

Tātad tikai gadījumā, ja mani vecāki nebūtu spējīgi vai nevarētu uzņemties aizbildnību, tikai tad, pēc manas sievas iesnieguma bāriņtiesa izvērtētu, vai viņu iecelt par aizbildni.

Bet es gribu, lai viņa jebkurā gadījumā, uzreiz ir mūsu bērna aizbildnis, nepārtraucot mazās pekas ikdienu un nemainot viņas mājas līdz apstākļu noskaidrošanai. Es negribu paļauties uz to, kā konkrētā brīdī domās un rīkosies mani vecāki.

Un paliek vēl viens jautājums — kā bāriņtiesa izvērtētu manas sievas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai? Vai ņemtu vērā faktu, ka bērns ir dzimis viņas klātbūtnē, ka viņa mūsu meitiņai nogrieza nabassaiti un pirmoreiz apģērba? Ka tieši manas sievas rokās mūsu meitiņa pavadīja savas dzīves pirmo pusstundu, kamēr man aizšuva ciet vēderu pēc ķeizargrieziena. Ka no pirmās dienas mājās mazā kopā ar mums ir dzīvojusi tieši sievai piederošā īpašumā. Ka mūsu mājas, viņas mājas, viņas vide, gultiņa, viņas “vau vau” — tas viss formāli pieder sievai, kura juridiski viņai ir…

Šīs visas sentimentālās detaļas vienā brīdī var kļūt ar pasaules nozīmi — mūsu meitas pasaules. Arī pie mīļajiem vecvecākiem tomēr nav viņas mājas. Tur nav viņas ikdiena, tur nav klubkrēsls, kurā viņa aizmieg uz nakti nu jau arvien biežāk tieši sievas rokās, jo mani dzen prom ar “nē, mamma, atā, atā, prom, atā, atā”.

Vai bāriņtiesa tajā brīdī, kad vērtētu kritēriju “par aizbildni nevar būt personas, kuru intereses acīm redzami runā pretim svarīgām aizbilstamā interesēm” (Civillikuma 242.panta otrā daļa), neizvilktu Satversmi? Kur ir garantija, ka svaru kauss nosvērtos par labu tam, ka mazās dzīve turpinātos viņas mājās ar viņas otru vecāku? Es gribu tieši šādu garantiju! Manam brālim, kurš pameta savu sievu ar diviem maziem, patiešām maziem bērniem, šādu garantiju likums dotu. Daudz lielāku nekā man un manai sievai.

Redzat, lai nodrošinātos, ka mana sieva kļūst par aizbildni mūsu meitai, daudz vieglāk to izdarīt gadījumā, ja es nomirstu, nekā tad, ja esmu īslaicīgi zaudējusi rīcībspēju.

Es gribu parūpēties par savu bērnu pēc vislabākās sirdsapziņas, nodrošinoties visiem iespējamiem gadījumiem. Bet es to nevaru. Tādas iespējas man nav. Es vienīgi varu uzrakstīt, kā notārs teica, kādu vien papīru vēlos, viņš apliecinās paraksta īstumu. Un es rakstīšu. Līdz ar cerību, ka tāds nekad nebūs vajadzīgs. Bet mūsu meitiņai ir gads. Garantija, ka nākamo 17 gadu laikā, nu, kaut vai 10 gadu laikā (kad varētu prasīt viņas viedokli par vēlamo aizbildni) nenonākšu slimnīcā? Spriediet paši.

Bet es arī cerēšu — ja pienāk tāda diena, kad manai sievai kāds prasīs, kas viņa mūsu meitiņai ir, un viņa parādīs manis rakstīto “kaut kādu papīru”, uz kura notārs būs apliecinājis vien manu parakstu, viņai ticēs. Viņu ciešajam apskāvienam ticēs daudz vairāk nekā likuma nepielūdzamajam burtam.

Pārpublicēts no https://medium.com/@realaivfmamma

Novērtē šo rakstu:

11
50

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...