Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci piemeklējis jauns atmiņas zudums: ne otrdien, ne trešdien viņa nevēlējās atcerēties ne to, vai tiešām pirms gada „lūgusi” ministrijas vadību „atrisināt” uzņēmuma Vitronic Baltica problēmas, nekvalificējoties ministrijas izsludinātajā vērienīgajā konkursā par fotoradaru piegādi un uzstādīšanu, ne to, kāds bijis viņas pamatojums šādai rīcībai.
Kā ziņots, jau pirms diviem gadiem valdība pēc Iekšlietu ministrijas ierosinājuma bija lēmusi, kā bez konkursa noslēgt līgumu ar uzņēmumu Vitronic un tā kompanjoniem, ar kuriem, kā tagad noskaidrots, cieši saistīts gan Mūrnieces partijas biedrs Valdis Lokenbahs, gan Rīgas mēra Nila Ušakova ārštata padomnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Ēriks Teilāns.
Šis nodoms tomēr neizdevās, un pagājušā gada pavasarī izrādījās, ka ministrijai pietuvinātais uzņēmums var nemaz nekvalificēties radaru piegādes konkursam. Taču Mūrniece, kā liecina Pietiek trešdien publicētais dokuments, ārkārtīgi operatīvi un vēlīgi atsaucās AS Vitronic Baltica padomes locekļa Sergeja Borisova vēstulei, kurā viņš pagājušā gada aprīlī norādīja: tā kā viņa pārstāvētā uzņēmuma piedāvātās tehnoloģijas Latvijā vairāku gadu laikā tā arī nav sertificētas, esot vēlams būtiski pagarināt fotoradaru konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņu.
Tāpat firmas pārstāvis Mūrniecei lūdza „veikt grozījumus spēkā esošo normatīvo aktu redakcijās un ieviest tehniskos standartus, kas nepieciešami PoliScan produktu saimes iekārtu tipa apstiprināšanai Latvijā”, kā arī, „lai neaizkavētu iepirkuma procedūru pārāk ilgi, nodrošināt atbalstu un maksimālu labvēlības režīmu uz jaunākajām tehnoloģijām balstīto inovatīvo un izcili kvalitatīvo PoliScan iekārtu tipa apstiprinājuma sertifikāta (-u) saņemšanas procesā”.
No Mūrnieces rezolūcijas, kas uz vēstules bija uzlikta jau dienu pēc tās parakstīšanas, izriet, ka ministre, kuras vadītā ministrija iepriekš bija lobējusi līguma noslēgšanu ar minēto kompāniju vispār bez konkursa, atbalstījusi faktiski visus Vitronic lūgumus un „lūgusi”. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Viktoram Elksnim tos „atrisināt”. Savukārt Elksnis nekavējoties „lūdzis” sagatavot atbildi uz šo Vitronic lūgumu „vistuvākajā (rītdiena) iepirkuma komisijā”, un rezultātā konkursa nosacījumi tika mainīti tā, lai Vitronic tajā tomēr varētu piedalīties.
Kad Pietiek otrdien vēlējās noskaidrot, vai publiskotā dokumenta rezolūcija tiešām ir iekšlietu ministres likta un, ja jā, ar kādu pamatojumu, izrādījās, ka ne ministrija, ne Mūrniece šos notikumus atcerēties nespēj vai nevēlas, - oficiālā atbilde bija, ka atbildēt uz šiem jautājumiem būšot iespējams tikai likumā noteiktajā termiņā (t.i. mēneša laikā).
Tāpat izrādījās, ka Mūrnieces atmiņas zudums skāris vēl virkni jautājumu saistībā ar radaru konkursu un ministrijai pietuvinātās firmas izvēli, - Pietiek šodien publicē šos jautājumus, uz kuriem Iekšlietu ministrija tāpat solās sameklēt atbildi mēneša laikā:
„1) vai iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata par tiesisku un pamatotu savu 2010. gada 21. aprīļa rezolūciju AS Vitronic Baltica padomes locekļa Sergeja Borisova vēstulei?
2) vai iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata, ka šāda viņas rezolūcija Iekšlietu ministrijas vadībai uzskatāma par „lūgumu” vai skaidru norādījumu?
3) ar ko izskaidrojama iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces acīmredzamā ieinteresētība AS Vitronic Baltica līdzdalībā fotoradaru piegādes un uzstādīšanas konkursā?
4) kāpēc iekšlietu ministre Linda Mūrniece līdz šim nav publiski atklājusi šo savu ieinteresētību un nav publiski paziņojusi par savu iejaukšanos minētā konkursa norisē?
5) kādu vēl Iekšlietu ministrijas rīkotu konkursu norisē un kādā tieši veidā iekšlietu ministre Linda Mūrniece ir iejaukusies pēdējā gada laikā?
6) vai minētā konkursa laikā arī no citiem uzņēmumiem tika saņemtas vēstules saistībā ar konkursa nosacījumiem? Kādas rezolūcijas ministre sniedza saistībā ar tām?
7) vēlos arī saņemt pilnu pārskatu par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Viktora Elkšņa un citu ministrijas darbinieku viesošanos Vācijā, kompānijā Vitronic – kādu summu šis brauciens izmaksāja, pēc kā iniciatīvas un rīkojuma notika, kāda bija tā atdeve?”
Kā jau ziņots, nākamgad skandalozā fotoradaru konkursa uzvarētājiem tiks izmaksāti vairāk nekā 4,2 miljoni latu, nākamajos divos gados viņi atpelnīs radaru iegādē un uzstādīšanā iztērētos 11,25 miljonus latu, bet vēl divos nākamajos nopelnīs vairāk nekā 3,3 miljonus latu, - to rāda iepriekš Pietiek rīcībā nonākušie Iekšlietu ministrijas un Ministru kabineta dokumenti.
Uzņēmumu apvienība konkursā oficiāli uzvarēja, jo spējusi piedāvāt viszemāko līgumcenu saviem pakalpojumiem, - 35% no naudas sodiem, kas nākamajos piecos gados tiks iekasēti, izmantojot šos fotoradarus.
Kā rāda Ministru kabineta dokumenti, patiesībā konkursa uzvarētājiem ir nodrošināta ievērojama peļņa: saskaņā ar šiem aprēķiniem jau šā gada pēdējos divos mēnešos viņi samaksā par saviem pakalpojumiem saņems 228 tūkstošus latu, nākamgad – 4,26 miljonus latu, 2013. gadā – 4,45 miljonus latu, bet 2014. gadā – 2,46 miljonus latu.
Jau 2014. gadā uzņēmumu apvienības izdevumi radaru iegādei, uzstādīšanai un apkalpošanai būs pilnībā apmaksājušies, savukārt nākamie būs tīrās peļņas gadi: paredzams, ka 2015. gadā uzņēmumu apvienība saņems 2,03 miljonus latu, bet 2016. gadā – 1,27 miljonus latu.
Valdības dokumentos arī atzīts – gaidāms, ka „palielināsies komersanta ieņēmumi no sniegtā pakalpojuma, kas būs tieši atkarīgi no faktiskajiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no naudas sodiem, un kas tiks izlietoti izdevumu segšanai”.
Presē iepriekš minēts, ka tieši ar vēlmi nokārtot šī finansiāli apjomīgā konkursa rezultātus formāli demisionējusī iekšlietu ministre Mūrniece no amata aizies tikai jūnija sākumā, kad konkursa rezultātiem jākļūst neatgriezeniskiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
