Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas priekšsēdētāja, Nacionālās apvienības pārstāve Ināra Mūrniece cenšas izvairīties no administratīvās tiesas, lai viņai nevajadzēt nākties atklāt, kādā valodā viņa oficiāla brauciena laikā ir runājusi ar latviski nemākošo Zilupes mēru Oļegu Agafonovu.

Nacionālās apvienības pārstāve Mūrniece saistībā ar savu pirms gada krievu valodā notikušo sarunu ar latviski nemākošo Zilupes mēru Agafonovu līdz šim bija mēģinājusi izlocīties ar apgalvojumu – lai gan viņas brauciens uz Zilupi 2015. gada rudenī noticis uz valsts rēķina, saruna ar Agafonovu esot bijusi „privāta”, līdz ar to par to, kādā valodā tā notikusi, viņa sabiedrībai neko netaisoties paskaidrot.

Taču pagājušā gada augustā Administratīvā rajona tiesa pieņēma Lato Lapsas pieteikumu saistībā ar šo „principiāli nacionāli” noskaņotās Saeimas priekšsēdētājas Mūrnieces izlocīšanos, mēģinot neatbildēt uz jautājumu – kādā gan valodā viņa, kuras pārstāvētās Nacionālās apvienības pārstāvji TV kameru priekšā bieži lielās ar runāšanu tikai un vienīgi latviski, 2015. gada rudenī oficiālas vizītes laikā sarunājusies ar latviski nemākošo Zilupes mēru.

Tiesa pieņēma nepārsūdzamu lēmumu pieņemt pieteikumu par Saeimas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu Saeimai sniegt pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu, uzliekot Saeimai pienākumu atvainoties pieteicējam, kā arī ierosināt administratīvo lietu. Atbildētājas pusē ir piesaistīta iestāde – Saeimas prezidijs, kam tagad mēneša laikā ir jāsniedz tiesai rakstiski paskaidrojumi.

Tagad, jau pēc šī tiesas lēmuma Saeimas priekšsēdētāja vērsusies administratīvajā rajona tiesā ar oficiālu lūgumu tiesvedību vienkārši izbeigt. Pietiek šodien publicē pilnu Mūrnieces parakstīto lūgumu tiesai, kura būtība – pēc Saeimas priekšsēdētājas domām, šis pieteikums vispār neesot skatām administratīvā procesa kārtībā, tāpēc arī Saeimas prezidijs lūdzot tiesvedību izbeigt.

Notikumi, kas noveduši pie lietas izskatīšanas tiesā, sākās 2015. gada septembrī, kad Mūrniece kā valsts amatpersona - Saeimas priekšsēdētāja par valsts līdzekļiem devās uz Zilupi, lai tur tiktos ar Zilupes novada pašvaldības vadītāju Agafonovu. Pēc tam, ņemot vērā Mūrnieces nevēlēšanos sniegt plašākus paskaidrojumus par to, kādā valodā viņa sarunājusies ar latviski nemākošo Agafonovu, Pietiek pārstāvis vērsās Saeimā ar oficiālu iesniegumu.

Šajā iesniegumā Mūrniecei tika uzdoti divi jautājumi: kādā tieši valodā viņa kā Saeimas priekšsēdētāja, kas devusies braucienā par valsts līdzekļiem un pārstāv LR Saeimu, sazinājās ar šo amatpersonu publiskā pasākuma laikā un kādā tieši valodā viņa kā Saeimas priekšsēdētāja, kas devusies braucienā par valsts līdzekļiem un pārstāv LR Saeimu, sazinājāties ar šo amatpersonu individuālo sarunu laikā.

Atbildes vēstulē, ko Mūrniece bija uzdevusi sagatavot kādreizējai žurnālistei, tagadējai Saeimas darbiniecei Dacei Balodei, ne uz vienu no šiem jautājumiem atbilde nav sniegta.

Attiecībā uz oficiālajiem pasākumiem bija paziņots tikai tas, ka „visi oficiālie pasākumi (sarunas, koncerts u.c.) vizītes laikā norisinājās valsts valodā – latviski”, savukārt par individuālo sarunu ar Agafonovu Mūrnieces viedoklis – kaut arī viņa ir valsts amatpersona un tas ir bijis oficiāls brauciens par nodokļu maksātāju naudu – ir: sabiedrībai par to neesot nekādas daļas.

„Pēc tikšanās skolā I.Mūrniecei bija neoficiāla personīga saruna ar Zilupes novada mēru, par kuru Saeimas priekšsēdētāja komentārus nesniegs,” – tas bija viss, kas ar savu it kā stingro nacionālo nostāju pazīstamajai Saeimas priekšsēdētājai esot sakāms par sarunu ar latviski nerunājošo Agafonovu.

Šī izlocīšanās īpaši zīmīga ir tāpēc, ka nav nekādu šaubu par to, ka „neoficiālā personīgā saruna” ar Agafonovu ir notikusi krieviski, – Agafonovs latviski runāt nemāk, un arī Valsts valodas centra speciālisti oficiāli konstatējuši, ka viņa valsts valodas zināšanas neatbilst prasībām.

Dokumenti

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...