Mūrniece bijusi īpaši atsaucīga „pietuvinātās” radaru firmas vēlmēm

Otrdien Pietiek jau publiskoja Ministru kabineta un Iekšlietu ministrijas līdz šim slēptos dokumentus, no kuriem izriet, ka valdības sēdes slēgtajā daļā jau 2009. gada beigās, ilgi pirms oficiāla konkursa izsludināšanas spriests par Mūrnieces vadītās Iekšlietu ministrijas ziņojumu saistībā fotoradaru ieviešanu un par līguma slēgšanu tieši ar Vācijas kompāniju Vitronic. Tāpat jau ilgi pirms konkursa valdība lēmusi par to, kādu finansējumu piešķirt tieši par konkrētās Vācijas kompānijas pakalpojumiem.

Tagad Pietiek rīcībā nonācis dokuments, kas rāda, kā Mūrniece „lūgusi atrisināt” vēlāk konkursā uzvarējušās AS Vitronic Baltica lūgumu mainīt konkursa nosacījumus tā, lai šī kompānija šajā konkursā vispār varētu kvalificēties.

Kā jau informēts, uzvarējušajā uzņēmumu apvienībā aiz juridiskajām personām atrodami tādi cilvēki kā Rīgas mēra Nila Ušakova ārštata padomnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Ēriks Teilāns (Vitronic Baltica) un tagadējais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs, Mūrnieces partijas biedrs Valdis Lokenbahs (Komerccentrs DATI grupa).

Minētais dokuments ir ar pagājušā gada 20. aprīli datēta AS Vitronic Baltica padomes locekļa Sergeja Borisova vēstule, kurā viņš skaidri norāda: tā kā viņa pārstāvētā uzņēmuma piedāvātās tehnoloģijas Latvijā vairāku gadu laikā tā arī nav sertificētas, esot vēlams būtiski pagarināt fotoradaru konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kā arī „veikt grozījumus spēkā esošo normatīvo aktu redakcijās un ieviest tehniskos standartus, kas nepieciešami PoliScan produktu saimes iekārtu tipa apstiprināšanai Latvijā”.

Tāpat uzņēmuma pārstāvis Mūrniecei skaidri lūdzis, „lai neaizkavētu iepirkuma procedūru pārāk ilgi, nodrošināt atbalstu un maksimālu labvēlības režīmu uz jaunākajām tehnoloģijām balstīto inovatīvo un izcili kvalitatīvo PoliScan iekārtu tipa apstiprinājuma sertifikāta (-u) saņemšanas procesā”.

No Mūrnieces rezolūcijas, kas uz vēstules uzlikta ārkārtīgi operatīvi – jau dienu pēc dokumenta parakstīšanas, izriet, ka ministre, kuras vadītā ministrija iepriekš bija lobējusi līguma noslēgšanu ar minēto kompāniju vispār bez konkursa, ir atbalstījusi faktiski visus Vitronic lūgumus un „lūgusi”. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Viktoram Elksnim tos „atrisināt”.

Kā izriet no Elkšņa rezolūcijas uz tā paša dokumenta, viņš savukārt nekavējoties „lūdzis” sagatavot atbildi uz šo Vitronic lūgumu „vistuvākajā (rītdiena) iepirkuma komisijā”.

Iekšlietu ministrija otrdien nesniedza atbildi ne uz jautājumu, vai tā apstiprina, ka uz dokumenta redzamo „lūgumu” patiešām izteikusi Mūrniece, ne uz jautājumu, kā līdzšinējā iekšlietu ministre var skaidrot šādu savu rīcību.

Pietiek jau informēja: nākamgad skandalozā fotoradaru konkursa uzvarētājiem tiks izmaksāti vairāk nekā 4,2 miljoni latu, nākamajos divos gados viņi atpelnīs radaru iegādē un uzstādīšanā iztērētos 11,25 miljonus latu, bet vēl divos nākamajos nopelnīs vairāk nekā 3,3 miljonus latu, - to rāda iepriekš Pietiek rīcībā nonākušie Iekšlietu ministrijas un Ministru kabineta dokumenti.

Uzņēmumu apvienība konkursā oficiāli uzvarēja, jo spējusi piedāvāt viszemāko līgumcenu saviem pakalpojumiem, - 35% no naudas sodiem, kas nākamajos piecos gados tiks iekasēti, izmantojot šos fotoradarus.

Taču, kā rāda Ministru kabineta dokumenti, patiesībā konkursa uzvarētājiem ir nodrošināta ievērojama peļņa: saskaņā ar šiem aprēķiniem jau šā gada pēdējos divos mēnešos viņi samaksā par saviem pakalpojumiem saņems 228 tūkstošus latu, nākamgad – 4,26 miljonus latu, 2013. gadā – 4,45 miljonus latu, bet 2014. gadā – 2,46 miljonus latu.

Jau 2014. gadā uzņēmumu apvienības izdevumi radaru iegādei, uzstādīšanai un apkalpošanai būs pilnībā apmaksājušies, savukārt nākamie būs tīrās peļņas gadi: paredzams, ka 2015. gadā uzņēmumu apvienība saņems 2,03 miljonus latu, bet 2016. gadā – 1,27 miljonus latu.

Pašas Iekšlietu ministrijas skaidrojums ir – vērā ņemams būšot arī valsts ieguvums no fotoradaru uzstādīšanas: kopējie prognozētie ieņēmumi no naudas sodiem, ko Valsts policija līdz 2017. gadam uzliks par pārkāpumiem, kas fiksēti ar konkursa uzvarētāju uzstādītajiem radariem, ir 42,3 miljoni latu, no tiem nākamgad un aiznākamgad – vairāk nekā 12 miljoni latu gadā.

Tiesa, no kopējās valsts daļas – 27,5 miljoniem latu – budžeta vispārīgajiem mērķiem tiktu tikai 22,4 miljoni latu, savukārt atlikušais 5,1 miljons latu saskaņā ar valdības plāniem tiks piešķirts Iekšlietu ministrijai „ar ieņēmumu no naudas sodiem nodrošināšanu saistītiem izdevumiem”.

Valdības dokumentos arī atzīts – gaidāms, ka „palielināsies komersanta ieņēmumi no sniegtā pakalpojuma, kas būs tieši atkarīgi no faktiskajiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no naudas sodiem, un kas tiks izlietoti izdevumu segšanai”.

Presē iepriekš minēts, ka tieši ar vēlmi nokārtot šī finansiāli apjomīgā konkursa rezultātus formāli demisionējusī iekšlietu ministre Mūrniece no amata aizies tikai 1. jūnijā, kad konkursa rezultātiem jākļūst neatgriezeniskiem.

Novērtē šo rakstu: