Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

“Mums pirmajā vietā ir Ungārija”

Nikomeda ziņu aģentūra
22.02.2018.
Komentāri (22)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis motīvs caurstrāvoja Ungārijas premjerministra Viktora Orbana programmatisko runu 2018.g. 18.februārī, kurā tika izvērtēta viņa valdības darbība kopš 2010.gada, kad tā nāca pie varas.

Pēdējie astoņi gadi ir bijuši veiksmīgi un labāki, nekā cerējām. Fidesz valdība apsolīja desmit gadu laikā izveidot vienu miljonu darbavietu, un tagad ir 736,000 jaunas darbavietas. Pēdējo astoņu gadu laikā, pat neskatoties uz kļūdām, mēs varam lepoties ar daudziem sasniegumiem, Orbans teica, piebilstot, ka viņš vēlas tādu pat izaugsmi Ungārijai arī nākamo astoņu gadu laikā.

Valsts izskatās daudz labāk nekā pirms astoņiem gadiem, bet mēs vēl neesam pabeiguši savu darbu, tur vēl ir daudz darāmā.

Ungārija, viņš teica, ir vieta, kur centība tiek atalgota. Ungārijas modelis strādā. Tās panākumu pamatā ir miljoniem ungāru, kuri tic tam. Darbs, ģimene, nacionālās identitātes saglabāšana, neatkarība - tāda ir nākotne, un šī nākotne ir mūsu. Viņš pateicās tiem, kas uztur savas ģimenes nevis ar pabalstiem, bet ar savu darbu. Viņš arī slavēja tos Ungārijas uzņēmumus, kas rada darbavietas, un jaunās paaudzes cilvēkus, kuri veido ģimenes.

Orbans atzīmēja, ka vairāk nekā 50 procenti no Ungārijas banku sektora tagad ir tautas rokās, un tāpat ir arī ar plašsaziņas līdzekļiem. Viņš piebilda, ka nevar būt nacionālās neatkarības bez banku sistēmas un plašsaziņas līdzekļiem.

“Tagad mums ir mūsu neatkarība,” viņš sacīja, brīdinot, ka šī neatkarība ir jāaizsargā. “Neaizmirsīsim, ka valsts likteni nekad nedrīkst nodot internacionālistiem.”

“Mēs esam ne tikai pilsoniska valdība, bet tautas valdība,” Orbans teica. “Dzimtene ir prioritārāka par visu citu.”

Premjerministrs uzsvēra, ka astoņu gadu laikā Fidesz sadarbībā ar kristīgajiem demokrātiem apturēja politkorektumu, eiropļāpāšanu un klīrīgo liberālismu. “Šeit, Budapeštā, mēs sakām ko domājam, un darām tā, kā mēs sakām,” Orbans teica, piebilstot, ka tas ir liels luksuss mūsdienu Eiropas politiskā klimatā.

Pievēršoties Fidesz partijas 30 gadiem, viņš uzsvēra tās antikomunismu un patriotismu. “Mūsu atpazīstamība un ietekme tālu pārsniedz mūsu valsts lielumu un ekonomisko nozīmi. Jo mēs kvēli mīlam Ungāriju, un mēs darīsim visu tās labā.”

Premjerministrs brīdināja, ka, pēc NATO vērtējuma, līdz 2020. gadam 60 miljoni migrantu grib doties uz Eiropu. Bet "Āfrika būs spēks, kas pārspēs visus paredzējumus. Līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits tur būs 2,5 miljardi, un jaunu cilvēku tur būs desmit reizes vairāk nekā Eiropā. Ja Āfrika nepāries pie Āzijas attīstības modeļa un nespēs radīt pienācīgu vidi savām jaunām paaudzēm, simtiem miljonu cilvēku dosies uz ziemeļiem, un Eiropa tiks pakļauta drausmīgam spiedienam.

Lielākā daļa imigrantu ierodas no Islāma pasaules. Ja tas viss turpināsies, radīsies pārliecinošs musulmaņu vairākums Eiropas metropolēs. Londona nebūs izņēmums, bet norma.

Mūsu kultūra, mūsu identitāte un mūsu nācijas beigs pastāvēt. Piepildīsies mūsu sliktākie murgi. Rietumi krīt, bet Eiropa pat nesaskata to, ka tā tiek pakļauta iebrukumam.

Rietumeiropa ir kļuvusi par imigrācijas un sajauktas populācijas zonu, kamēr Centrāleiropa virzās uz jaunu nākotnes attīstību”.

"Un tagad, mani dārgie draugi, man ir jārunā par domstarpībām starp Rietumeiropu un Centrāleiropu. Šo divu Eiropas daļu attīstība ir mainījusies un atšķirsies viena no otras. Demokrātija, tiesiskums, tirgus ekonomika, protams, saglabāsies kopēja, bet pamati, uz kuriem tas viss balstās, arvien vairāk atšķirsies. Politiķi vēl par to nav atklāti runājuši, bet ikviens to redz.

Rietumeiropas vecās, lielās valstis ir kļuvušas par imigrantu zemēm. Kultūras pamatu pārveide, kristietiskās kultūras iedzīvotāju skaita samazināšanās, lielo pilsētu islamizācija notiek katru dienu, un es neredzu, ka būtu kādi politiskie spēki, kas vēlētos un būtu spējīgi pavērst atpakaļ šos procesus. Manuprāt, vairs nav tik svarīgi, vai tas ir liberālo demokrātiju vājums, agrākā koloniālisma vēstures sekas vai graujošā Džordža Sorosa impērijas diversija, fakti paliek nemainīgi. Rietumeiropa ir kļuvusi par sajauktu imigrantu pasauli un virzās uz citu attīstības nākotni, kas ir atšķirīga no Centrāleiropas. Tās ir sliktas ziņas. Tas nozīmē, ka islāma civilizācija, kas vienmēr ir kāri lūkojusies uz Eiropu, klauvēs arī pie Centrāleiropas durvīm."

Premjers runāja par Ungārijas kā bastiona pret migrāciju lomu, slavējot Ungārijas policijas spēku priekšzīmīgu sniegumu un dubulto robežas žogu, kas ir veiksmīgi aizsargājis valsts dienvidu robežas.

"Mēs esam latīņu kristietības areāla robežvalsts. Mēs stingri stāvam uz savām kājām, un mūsu aizsardzība spēj apturēt augstāko plūdu līmeni. Turklāt ortodoksālās kristietības valstis - Serbija, Rumānija un Bulgārija arī ir apņēmīgas un cīnās."

Orbans, brīdinot par briesmām, kas nāk no rietumiem, sacīja, ka politiķi Berlīnē, Briselē un Parīzē ir šo briesmu avots, ka viņi grib piespiest Ungāriju pieņemt tādu politiku, kas ir pārvērtusi viņu pašu zemes par imigrantu valstīm un atvērusi durvis islāma izplatībai un kristietības norietam.

"Ja mūsdienās ir moderni teikt, ka Ungārijai būtu jālīdzinās Rietumiem, solidarizējoties ar tiem, tad teiksim skaidri: Ungārija pauž solidaritāti ar tiem rietumeiropiešiem un to vadītājiem, kas vēlas saglabāt savas valstis un to kristietiskās kultūras.”

“Uzskatām, ka kristietība ir Eiropas pēdējā cerība,” viņš sacīja, piezīmējot, ka mūsdienās eiropieši ar vārdu "kristietība" saprot vispirms savu kultūru un dzīvesveidu.

Orbans sacīja, ka Višegradas grupa ir stabila un ka Austrija nesen pievērsās patriotiskai, kristietiskai politikai. Viņš piebilda, ka Bavārijas CSU (Christlich-Soziale Union in Bayern) un Itālijas labējie simbolizē veselo saprātu un valsts uzticību kultūrai. Vienlaikus viņš apsūdzēja kreiso politiķu mēģinājumus nodarīt ļaunu Ungārijai. Viņš uzskaitīja bijušo Austrijas kancleru, Itālijas un Horvātijas premjerus, kā arī Martinu Šulcu no Vācija, kā piemērus tiem, kas vērsušies pret Ungāriju, taču aplauzuši zobus.

Tas vieš cerības. Taču antagoniskie spēki - Džordža Sorosa birokrātijas tīkls turpina darboties. Viņi negrib zaudēt savus amatus un lielās algas, ko tiem dod globālistu elite. Tur ir arī sava veida ideoloģiskie intelektuāļi, kas nepārtraukti eksperimentē, lai pārmainītu Eiropu.

Orbans sacīja, ka kādu laiku viņš nav varējis saprast, kāpēc daži Sorosa organizācijas aktīvisti pauž acīmredzamas muļķības, ka gandrīz ikviens migrants esot labāks par izglītotajiem un strādīgajiem ungāriem. Tad izrādījās, ka jau 2009.gadā Eiropas cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks ir rakstījis par nepieciešamību izveidot jaunu "sorosveidīgu" cilvēka tipu - homo Sorosensus. “Viņiem mēs, vietējie iedzīvotāji, ar savu dzimteni, kultūru un reliģiju esam vien tāda bezcerīga suga, kas nav spējīga uz pārmaiņām. Un no šāda viedokļa migranti viņiem patiešām var būt labāks resurss."

"Bet mēs neesam aitas, kas stāvēs klusu un gaidīs savu likteni. Protams, mēs cīnīsimies, un vispirms mēs iegūsim stiprākus juridiskos ieročus. Te pirmais solis ir limitēt, vai aizliegt bīstamo organizāciju darbību. Mēs cīnīsimies arī starptautiskajā jomā. Rīt es iesniegšu Bulgārijas premjerministram, kurš pašlaik vada Eiropas Padomi, likumprojektu, kas spētu ieviest Eiropas robežu aizsardzību. Svarīgas ir nevis obligātās kvotas, bet robežu aizsardzība. Ja mēs aizvērsim robežas, neviens nevarēs tās šķērsot bez atļaujas. Ja ļaujat migrantiem iebraukt savā valstī, tad paturiet viņus savā aprūpē."

Orbans arī solīja cīnīties pret Sorosa plāniem Briselē un ANO, kur tiek gatavots starptautisks pakts par migrāciju, kurā teikts, ka migrācija un "organizēta migrācija” ir labvēlīga ekonomiskai izaugsmei un labklājībai. “Sorosa tīkls ir izpleties arī pār ANO. Tiek tērētas milzīgas naudas summas, lai veicinātu migrāciju globālā mērogā. Mums būs jācīnās, lai ierobežotu un apturētu Sorosa plānus Briselē un ANO. Bet mēs neesam vieni, mums ir labas iespējas, un es domāju, ka mēs galu galā uzvarēsim," viņš teica, noslēdzot runu ar savu ierasto saukli: Hajrá, Magyarország, hajrá, magyarok! (Uz priekšu Ungārija, uz priekšu ungāri!).

* Open Society News, Fall 2009, p.6

https://www.opensocietyfoundations.org/sites/default/files/opensocietynews_11052009.pdf

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...