Iesaki rakstu: 
Dārgie Latvijas cilvēki! Ik diena nāk ar jauniem satraucošiem skaitļiem par pandēmijas izplatību. Tā nav tikai statistika – aiz tās stāv mūsu līdzcilvēki. Vairākas Eiropas valstis jau ir atzinušas, ka pandēmijas izplatība ir izgājusi ārpus kontroles.
Tādēļ mums šobrīd nav vietas nedz haotiskai rīcībai, nedz liekai pašpārliecinātībai. Šodien mēs nedrīkstam klausīties populistos. Viņu viltus ziņas apdraud līdzcilvēkus un visu sabiedrību. Mūsu rīcībai ir jābūt racionālai.
Mūsu mērķis ir pārtraukt pandēmijas spirāli. Mums jābūt izšķirīgi izlēmīgiem. Ja situācija to prasīs, mums visiem uz laiku ir jābūt gataviem rīkoties vēl stingrāk. Piemēram, ja tas būs nepieciešams, attiecībā uz attālinātām mācībām skolās, uz mūsu profesionālo ikdienu vai pulcēšanos.
Tas nav jādara valdības dēļ, tas nav jādara kāda cita dēļ, tas ir jādara mūsu pašu dzīvības un veselības dēļ. Mums nav vajadzīgas slimnīcas stadionos. Atcerēsimies – patiesi sāp tad, kad zaudējam tuvu cilvēku.
Veselības drošības pasākumus, kas balstās ekspertu ieteikumos, valdība pastāvīgi pielāgo aktuālajai situācija. Tas ir racionāli un pareizi.
No valdības es tagad sagaidītu divas lietas.
Pirmkārt, ekspertu ieteikumos balstītu plānu ne vien par to, ko darīt šodien, bet arī, kādi būs gaidāmie drošības pasākumi, ja pandēmija attīstīsies vienā vai otrā virzienā. Šo plānu var vienmēr papildināt un koriģēt, bet tas mums dos lielāku skaidrību.
Otrkārt, es sagaidu precīzu sarunu ar sabiedrību. Mums jāzina ne tikai tas, ko mēs varam un ko nevaram darīt, bet arī kādēļ konkrētie pasākumi ir nepieciešami un samērīgi un kādēļ citi, kas šķiet loģiski, nav nepieciešami. Drošības pasākumi jāskaidro nepārprotami, lai nebūtu neziņa un dažādu interpretāciju.
Dārgie tautieši! Brīvība ir apzināties nepieciešamo. Mums visiem kopā ir jāmobilizējas, lai noslāpētu šo pandēmijas vilni. Mēs to spējām pavasarī, mēs to spēsim arī tagad.
Lai izturība, možs gars un laba veselība mums visiem!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
