Mums ir jaunas lieliskas idejas, kam un ko varētu atņemt, lai sadalītu
Andris Šuvajevs, Progresīvie13.01.2025.
Komentāri (58)
Iesaki rakstu: 
2024. gada nogalē Centrālā statistikas pārvalde publicēja vairākus nozīmīgus datus par nabadzības risku un ekonomisko spriedzi Latvijā. Šie dati skaidri liecina, ka pēdējos gados ģimeņu ekonomiskā situācija Latvijā nav uzlabojusies un atsevišķos rādītājos pat pasliktinājusies. Šāds secinājums savukārt skaidri norāda, ka koalīcijas prioritātei 2025. gadā jābūt ekonomiskās spriedzes mazināšanai. Latvijas ģimenēm ir jāspēj uzelpot, veidot drošības spilvenus un rast līdzekļus atpūtai.
Vispirms daži novērojumi un apsvērumi par ekonomisko spriedzi. Politiķiem ir vērtīgi aplūkot tieši šo konkrēto aspektu, jo abstrakti skaitļi, tādi kā nabadzības riska indekss vai nevienlīdzības indekss, reti spēj trāpīgi raksturot ģimeņu realitāti.
Ekonomiskā spriedze tiek noteikta atbilstoši mājsaimniecības finansiālajai spējai segt piecas izmaksas, proti, tā raksturo ģimenes spēju vai nespēju ar saviem ienākumiem nodrošināt piecas ikdienas vajadzības. Ēst gaļu, zivis vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu katru otro dienu. Segt negaidītus izdevumus no pašu līdzekļiem. Uzturēt mājokli siltu. Nosegt komunālos maksājumus, īri un kredītu. Reizi gadā doties atpūtā, pavadot vienu nedēļu ārpus mājām. Civilizētā un attīstītā sabiedrībā ikvienai ģimenei vajadzētu spēt nosegt šādas izmaksas.
Tāpēc ir satraucoši redzēt, ka Latvijā gandrīz trešdaļa no visām ģimenēm nespēj atļauties vismaz divas no šīm piecām vajadzībām. Turklāt tendence ir negatīva: kopš 2021. gada ekonomiskās spriedzes līmenis ir pieaudzis par 2,5%. Varētu gan pretargumentēt, ka patiesībā esam atgriezušies apstākļos, kur bijām pirms pandēmijas un lielās inflācijas. Tomēr sabiedrības labklājības izaugsmē vismaz trīs gadus esam zaudējuši.
Īpaši satraucoši ir rādītāji par iedzīvotāju spējām no pašu līdzekļiem segt negaidītus izdevumus, kas tiek definēti vismaz 450 eiro apmērā. Gandrīz pusei jeb aptuveni 45% Latvijas iedzīvotāju šādas iespējas nav. To iedzīvotāju grupā, kuru ienākumi ir vērtējami kā zemi, šis rādītājs pieaug līdz pat 70%. Tomēr divciparu inflāciju izjuta ikviens – pat turīgākā sabiedrības daļa, kam tāpat pēdējo gadu laikā spēja segt neparedzētus izdevumus ir pasliktinājusies.
Vairāk nekā puse (56%) iedzīvotāju, kuru ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa (2023. gadā 641 eiro), atrodas nemitīgā ekonomiskajā spriedzē. Šiem iedzīvotājiem pēdējos četros gados situācija nav uzlabojusies. Īpaši jāatzīmē, ka šādas spriedzes apstākļos dzīvo ceturtā daļa no visiem Latvijas bērniem un jauniešiem, bet senioru vecuma grupās spriedzes rādītāji tikai pieaug. Redzot šos datus, nav jābrīnās par iedzīvotāju neuzticību partijām, jo acīmredzami mūsu darbs līdz šim nav bijis pietiekami labs, lai šo bēdīgo ainu mainītu. 2025. gadā tai ir jāmainās.
Esmu pārliecināts, ka koalīcijas apstiprinātās nodokļu sistēmas izmaiņas ir solis pareizajā virzienā un mazinās ekonomisko spriedzi. Dati par nabadzības risku Latvijā apliecina, ka pēdējos gados tas jau ir mazinājies nodarbināto iedzīvotāju grupā. Nodokļu izmaiņas šo pozitīvo tendenci turpinās. Tomēr dažās sociālajās grupās nabadzības risks ir tik ievērojams, ka pieprasa īpašu politiķu uzmanību. Starp senioriem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, nabadzības risks pārsniedz 40%. Pozitīvā ietekme, ko radīs neapliekamā minimuma celšana un lielāka pensiju indeksācija, būs novērojama tikai pēc pāris gadiem, tāpēc minimālā ienākuma līmeņi (minimālās pensijas) ir jāpārskata jau šogad.
Nabadzības risks pieaug arī ģimenēs, kuras veido viens pieaugušais ar bērniem, un daudzbērnu ģimenēs ar abiem vecākiem. Šī gada valsts budžeta izskatīšanas laikā opozīcijas partijas vairākkārt aktualizēja jautājumu par nepieciešamību celt atvieglojumus par apgādājamām personām. Tomēr šāds risinājums nepalīdzēs ģimenēm, kurām ienākumi ir ļoti zemi.
Latvijas Banka jau pirms vairākiem gadiem aicināja atvieglojumus aizstāt ar piemaksām, lai tādējādi šis instruments sasniegtu svarīgu mērķi – nabadzības un nevienlīdzības samazinājumu. Taču, ja izvēlamies šādu risinājumu, jārod atbildes uz vairākiem politiski sarežģītiem jautājumiem. Vai šādas piemaksas piešķirt tikai vecākiem, kas strādā (gluži kā šobrīd atvieglojumus)? Vai, plānojot valsts atbalstu, ir pareizi nošķirt strādājošos un nestrādājošos vecākus? Iespējams, vienkārši jāpalielina ģimenes valsts pabalsti?
Diskusija par pabalstu celšanu "Progresīvo" ieskatā būs svarīgākā saruna 2026. gada budžeta kontekstā. Publicētie dati norāda, ka pabalstu un pensiju ietekme uz nabadzības riska novēršanu samazinās. Tātad pabalsti ilgstoši nav pārskatīti un palielināti. Šī diskusija būs sarežģīta ne tikai tāpēc, ka potenciālie risinājumi ir fiskāli ietilpīgi.
Tā uzrādīs arī būtiskas atšķirības partiju priekšstatos par valsts lomu ekonomiskās spriedzes mazināšanā. "Progresīvie" vienmēr ir uzsvēruši valsts pozitīvo ekonomisko un finansiālo lomu sabiedrības labklājības attīstībā. Mēs vairs nedzīvojam mežonīgā kapitālisma apstākļos, kādus pieredzējām pagājušā gadsimta 90. gados, kad "katrs par sevi" bija ne tikai ikdienas realitāte, bet arī valdošo aprindu dziļi izjusta politiskā pārliecība. Patlaban šāda pieeja vairs nestrādā.
Ekonomiskā spriedze, kurā dzīvo trešdaļa Latvijas ģimeņu, ir sabiedriska problēma, kam nepieciešami valstiska mēroga risinājumi. Tieši šī spriedze (nespēja mēneša beigās savilkt galus kopā) ietekmē gan partneru lēmumus par ģimenes veidošanu, gan iedzīvotāju apņēmību veltīt laiku savu veselības problēmu risināšanai, zobārsta apmeklējumam un citu normālai dzīvei nepieciešamu pakalpojumu saņemšanai. Tāpat jānorāda, ka sociāli ekonomiskā nevienlīdzība ietekmē sabiedrības saliedētību un piederības sajūtu. Tāpēc "Progresīvie" uzskata, ka Latvijas ģimeņu ekonomisko apstākļu uzlabošana ir 2025. gada galvenā politiskā prioritāte.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
