Iesaki rakstu: 
Mums ir haoss un čempione F Ilze Viņķele. Lai varētu nodot Covid testu, ir jāpiedzīvo šis vājprāts. Čempione, kuras laiks ir beidzies! Un cerams, ka viņa par šo visu atbildēs arī tiesas priekšā!
„1. Zvans Slimību profilakses un kontroles informatīvajam tālrunim Covid19 jautājumos - 67387661. Gaidīšanas ilgums vairāk nekā 10 minūtes. Operators tālāk iesaka zvanīt Gulbja laboratorijai vai Centrālajai laboratorijai un nosauc numurus, uz kuriem zvanīt.
2. Zvans SIA “Centrālā laboratorija” tālrunim - 67334433, kuru nosauca SPKC Covid19 info telefona operators. Gaidu atbildi vairāk nekā 10 minūtes, to nesaņemot, nolēmām pamēģināt Gulbja laboratoriju.
3. Zvans E. Gulbja laboratorijas tālrunim - 67801112, kuru nosauca SPKC Covid19 info telefona operators. Gaidām atbildi vairāk nekā 22 minūtes, līdz zvans pārtrūka, nolēmām atkal pamēģināt Centrālo laboratoriju.
4. Zvans SIA “Centrālā laboratorija” tālrunim - 67334433 otro reizi. Gaidām atbildi vairāk nekā 25 minūtes. Visbeidzot sagaidām atbildi, operators no mums pusminūtes laikā atbrīvojās, iesakot zvanīt uz “taisno līniju” 8330.
5. Zvans SIA “Centrālā laboratorija”, šoreiz jau “taisnajam tālrunim” - 8330. Gaidām atbildi vairāk nekā 20 minūtes. Pa to laiku Googlē atrodam Rīgas Austrumu slimnīcas tālruni 8303 - valsts apmaksāta Covid-19 testa saņemšanai. Nolemjam izmēģināt šo.
6. Zvans Rīgas Austrumu klīniskās universitātes tālrunim 8303 valsts apmaksāta Covid-19 testa saņemšanai. Šo telefonu beidzot izdodas sazvanīt saprātīgā laika periodā. Diemžēl nākas samierināties ar iespēju pierakstīties uz Covid testu gandrīz pēc nedēļas, nākamo pirmdien, 19. oktobrī.
7. Nobeigumā - secinām, ka, meklējot iespējas telefoniski pierakstīties uz Covid19 testu, jums var gadīties pavadīt pie telefona klausules pat visu dienu, iejūkot tādās kā birokrātiskajās dzirnavās. Ceriet, ka zvani nepārtrūks un telefoni neizlādēsies. Cilvēkiem, kas ir riska grupā, šāds uzdevums varētu gadīties arī teju vai neizpildāms. Turklāt ar to viss nebeidzas, ir jāgaida garā rindā uz testu. Ar cieņu, M. Eikens.”
Jaunie ierobežojumi ir rezultāts tam, ka visu vasaru Veselības un Izglītības un zinātnes ministrijās tika “laists lunis” jeb netika veltīts pietiekams darbs, lai gatavotos nenovēršamajam jeb saslimstības pieaugumam rudenī. Tas bija skaidrs, un es to esmu norādījis neskaitāmas reizes gan pieklājīgi, gan skarbi, gan aizvainojoši visu vasaru, bet diemžēl sekas ir atgriešanās pie ierobežojumiem.
Spriežot pēc Jurija Perevoščikova teiktā, 1% no jaunā vīrusa inficēšanās gadījumiem ir attiecināmi uz sabiedrisko transportu vai veikaliem, jo tur kontakts nav ilgstošs. Kāda jēga no masku valkāšanas šajās vietās?
Vairāk nekā 30% no gadījumiem ir notikuši izglītības iestādēs, un kāds tur brīnums - daudzskaitlīgas klases ir sablīvētas vienā telpā ilgstošu laiku kopā ar skolotājiem. Kādi priekšdarbi tika veikti, uzsākot mācības klātienē septembrī?
Atgādināšu, ka Izglītības ministrija un zinātnes informēja vienu dienu pirms mācību uzsākšanas par 3 modeļiem. Skolotāji tika turēti neziņā līdz pēdējam tā vietā, lai ministrija visu vasaru strādātu ar skolotājiem un veidotu procedūras, kas ļautu samazināt inficēšanās risku skolās, izskaidrotu pasākumu plānu, kā samazināt šādu risku un veidotu skolotāju atbalsta sistēmu.
Tas ir absurds, ka skolotājiem ir jāgaida 6 dienas, lai saņemtu Covid testu. Tas ir absurds, ka skolotājiem ir grūti saņemt slimības lapu un neierasties skolā pēc jebkādas vīrusa saslimšanas pazīmēm.
Risinājumu ir daudz, piemēram, piestiprināt skolai medicīnas personālu, kurš seko tam, lai laiks Covid testa veikšanai tiek samazināts, lai ātrāk saņemtu slimības lapu un varētu nenākt uz nodarbībām. Vecāku izglītošana un skaidrošana par higiēnu un epidemioloģijas normu ievērošanu bija daudz svarīgāka par pirmklasnieku vecāku atstāšanu uz ielas. Tas ir nokavēts. Tas nav izdarīts, un par to mēs samaksāsim no savas kabatas. Par to nemaksās Šuplinska, bet mēs.
Veselības aprūpē tieši tas pats. Tā vietā, lai ieguldītu sistēmās un procedūrās, visu vasaru tika mērīts un pārmērīts, kādi meistari mēs esam, bet realitātē tā vienkārši bija Dieva dāvana, kura tika izniekota. Daudz aktīvāk vajadzēja gatavoties testēšanas jaudu palielināšanai, daudz vairāk vajadzēja pievērst uzmanību lokālu epidemioloģisku pasākumu ieviešanai, ieviest citu valstu labo praksi par ārstēšanas metodēm (Vācijas 7 dienu mirstības rādītāji pret jaunatklātiem saslimšanas radītājiem ir 0,004 % robežās, Zviedrijā ap 0,0015-0,003 %). Tur cilvēki uzticas savām veselības sistēmām un ievēro rekomendācijas daudz labāk, jo tiek veicināta šāda uzticība ar konkrētiem darbiem, nevis tviterteātri.
Apvainošanās par maratonu izklausījās kā maza bērna niķošanās. Ja maratons notiktu, maskās vajadzētu pat uz savu točiņu iet, pieņemot to, kā uz šo inficēto pieaugumu ir reaģējusi valdība. Es negribu būt noliedzošs vai destruktīvs, bet valdības un konkrēti divu ministru arogance un vīzdegunība ir par iemeslu tam, ka šodien tiek izziņoti ierobežojumi, kuru jēgu un kopsakarību ar kaut kādu stratēģiju, kuras pamatā ir saprotami mērķi, vēl joprojām nevar uztvert.
Tas nozīmē tikai vienu, ka šādā formā valdība ir nolemta un vai nu Kariņš apzinās savas valdības vājās vietas, vai arī viņam būs jāiet prom un, cerams, jāstājas tiesas priekšā. Politikānisms diemžēl ir kārtējo reizi aizēnojis profesionalitāti. Šī Saeima ir jāatlaiž, sākot no F Ilzes, turpinot ar Tukšuma kundzi un beidzot ar olu un daudzās naudas kino Pioniera specu Kariņu priekšgalā.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
