Mums būs jauna Dziesmu svētku estrāde, “Rail Baltica” un citi vērtīgi projekti, tikai nebūs tautas
Vilis Vītols30.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Covid-19 pandēmijas seku novēršanai š. g. jūnija sākumā valdība pieņēma lēmumu pārdalīt 600 miljonus eiro dažādām ministriju iniciatīvām. No tiem 15 miljoni, tas ir 2,5%, tiks demogrāfijas veicināšanai. Kopumā mobilizēs aptuveni 4500 miljonu, ziņoja mediji 18. jūnijā.
Pagājšnedēļ mediji informēja par plānotajiem 10,5 miljardiem Latvijai no Eiropas Savienības nākamā septiņu gadu budžeta, kas ir par 39% vairāk nekā iepriekšējā septiņu gadu periodā. Tātad saistībā ar pandēmiju un mūsu dalību Eiropas Savienībā varam rēķināties tuvākajā nākotnē ar milzīgas naudas masas ieplūšanu valsts ekonomikā.
Covid-19 dēļ Latvija līdz šim ir zaudējusi 31 cilvēku. Tāda ir situācija šobrīd. Ņemot vērā neprognozējamo slimības attīstības gaitu, nav iespējams pateikt, cik cilvēku valsts vēl zaudēs līdz brīdim, kad pandēmija beigsies. Tomēr, spriežot pēc līdz šim piedzīvotā, zaudēto cilvēku skaits būs divciparu robežās.
2019. gadā Latvijā piedzima 18 589 bērni, un kopumā mira 27 661 dažāda vecuma iedzīvotājs. Valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 9072 cilvēkiem. Viss norāda uz to, ka šogad un arī turpmāk situācija būs līdzīga.
Šī gada pirmajos sešos mēnešos piedzimuši par 22 bērniem mazāk nekā tajā pašā periodā pagājušogad. Pandēmijas dēļ līdz šim mūsu valstij zudis 31 cilvēks, zemās dzimstības dēļ 9072 ‒ tikai viena gada laikā.
Covid-19 pāries, bet dzimstības samazināšanās turpināsies, tas ir, ja turpināsies 2,5% attieksme pret demogrāfiju. Vai šāda naudas sadale ir samērīga?
Demogrāfijas problēma ir risināma. Kā to paveikt, ir diezgan daudz ieteikumu un sekmīgu piemēru. Demogrāfs Ilmārs Mežs nenoguris ir skaidrojis, brīdinājis. Īsā rakstā nav iespējams to izklāstīt, bet pāri visam ir vajadzīga nauda. Jā, diemžēl tā tas ir. Demogrāfijas problēmas risināšanai ir nepieciešami pabalsti jaunajām ģimenēm, kas saskaras ar nozīmīgu dzīves līmeņa kritumu bērnu dēļ.
Ir vajadzīgi kvalitatīvi, viegli pieejami un valsts apmaksāti bērnudārzi, lai māmiņas varētu atgriezties darbā.
Ir nepieciešamas nodokļu atlaides, prēmijas, mājokļu dotācijas, arī tādas nemateriālas lietas kā pagodinājumi (piemēram, katru gadu Triju Zvaigžņu ordenis kādām izcilām māmiņām) un varbūt pats svarīgākais – izglītojošas kampaņas medijos.
Nesen lasīju kāda slavena vīra domugraudu. Raimundo Montecucoli 1664. gadā vadīja armiju, kas sakāva divreiz lielāku turku karaspēku. Turki gatavojās ieņemt Vīni ceļā uz visas Eiropas iekarošanu. Vēlāk, kādā tikšanās reizē ķeizars viņam jautāja: feldmaršal, kas vajadzīgs, lai uzvarētu karu? Sirmais virsnieks atbildēja: “Majestāte, ja man kāds jautātu, kas ir karam vajadzīgākās lietas, es atbildētu, ka tādas ir trīs: nauda, nauda un nauda.”
Tā tas ir ar gandrīz visu dzīvē. Ne jau naudas dēļ cilvēki izlemj radīt bērnus, taču zemais valsts atbalsts ģimenēm ar vairākiem bērniem tās nostāda netaisnīgas izvēles priekšā – bērni vai labklājība.
Ja mēs šīs vienkāršās lietas turpināsim ignorēt, latviešu tautas noslīdēšana līdz nenozīmīgam skaitam un minoritātes statusam ir neizbēgama.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
