Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
:)
23.07.2012. 10:49FKTK PRs vienmēr bijis līmenī - vienīgais mesidžs : nelienat kur nevajag, mums viss ir kruta :)
Pilsons
22.07.2012. 11:18Pazīstot mūsu kaimiņu,man lieku reizi ir redzama, tikai mūsu prokuratūras izmeklēšanas, mazspēja.
dievmaizīte
21.07.2012. 17:14Būtu bijis jauki, ja, piemēram, Lapsas kungs būtu Vaideres kundzei pajautājis, lai jau tagad, kad viss ir norimies, viņa pastāsta par tiem ienaidniekiem precīzāk, ja reiz zina tik daudz :)
A.L.
20.07.2012. 21:33Lapsa, Tu pats melo, arī savos rakstos. Ko Tu te raksti par baumotājiem???
Eduards
20.07.2012. 14:38Nu kurš vēl nesaprot,KA ŠIE VARTURI IR JĀSODA!? JĀSODA PAR VALSTS IZLAUPĪŠANU,IEDZĪŠANU PARĀDU VERDZĪBĀ, PAR CILVĒKU IZNĪCINĀŠANU...
PRIEKŠ KAM MUMS IR VAJADZĪGI TĀDI VADĪTĀJI,KURU RĪCĪBA IZRAISA TIKAI ĻAUNUMU -MUMS,VALSTIJ?
LAIKS IZMEKLĒT VIŅU RĪCĪBU UN ATBILSTOŠI SODĪT!
Ontūns Mazpusāns© (lit.pseid.)
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
20.07.2012. 12:48
Mediju ziņa: Šīs valsts saeimas "tautas kalps" un "budžeta un finanšu komisijas priekšsēdis" K. Leiškalns ( eks-LC, TP) esot "paudis viedokli, ka jautājumu par "Parex bankas" pārņemšanas procesa atklātību, kā arī par šīs valsts pārņemtās bankas tālāko darbību vajadzētu risināt KLUSI un MIERĪGI". "Nevajadzētu rīkot plašas diskusijas un pieļaut liekas informācijas noplūdi publiskajā telpā, tādējādi vēl vairāk radot cilvēkos paniku - tad būtu lielākas cerības, ka šīs valsts sabiedrība netiks lieki tracināta un šai valstij nekādas tālejošas sekas neiestāsies", esot "skaidrojis savu pozīciju" Leiškalns...
-----
"Viss Muļķu Zemē klusām 'darās'..."
( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” - 10.11.2008., Nr.6. )
Šļupst 'ōbers': "Peles jāķer klusām!
Nav augstu jālēkā, kā blusām,
Vai jāvēkšķ, kā iekš bāra, 'ķēmā' ~
Tas 'izsauks rezonansi' "shēmā"!..."
...
Tiek "valstī" viss 'pa kluso' darīts:
'Bez trobeles pie SILES parīts',
Kad treknā mierā 'uzēsts mūlis' ~
Ar atraugu tiek "uzmests" "pūlis":
Bez trokšņa - 'augļotāji' "glābti" ~
Šie, mierīgi 'pie pau#iem grābti',
No "kreks-peks" 'izsmeļ' pāris (???...) "lašus",
Un (IT KĀ) "ūtrupēt" ļauj pašus.
Tiek budžets "koriģēts" un 'lāpīts',
Kad sanāk 'garām kasei' "trāpīts",
Iekš 'miera vējiem' un bez 'šuma',
Jo: "Panikā kļūst tauta dum(j)a!..."
Var mierīgi likt 'jostas savilkt',
Ja "vaukšķi" nespēj "valsti" 'pavilkt',
Bet - klusām: lai nav lieki kreņķi,
Tiem, kuri pie... (sēž) amatbeņķi.
Pa reizei - "protestēts" tiek, klusu:
Ļauj "socpartneriem" rīkot 'tusu',
Kur "reņģēdājiem" 'izlaist tvaiku' ~
Lai būtu miers (uz kādu laiku)...
...
Viss Muļķu Zemē KLUSĀM 'darās':
Lai liellopi, kas ģībst dēļ varas,
Var MIERĪGI 'pa SILI bradāt',
Bet vientiešus - 'aiz šnābļa vadāt'...
=====
oriģinālversija = "O.M.© blogā":
http://ontuns-m.blogs.lv/?p=9374
u.c.
Muļķu Zeme, XXI gadsimts.
dainis
20.07.2012. 12:19Tas ir jenotu stils! Atceros ka Āboltiņa centas aprunāt zatleru,Bērziņu...It ka pati butu labaka?!Tukša vieta!
juris
20.07.2012. 10:57Ka var nosaukt Kalnietes izteikumus par to ka Latviju un Igauniju vajagot apvienot viena vālsti!? Ta jau vairs nav muldešana! Tas ir noziegums faktiski par to klārejot klarējot un tas nav baumas!
bet knabsis,ģp arī kalpo tikai jenotiem
20.07.2012. 10:15tauta prasa atbildi!!!!!! 2012. gada 20. jūlijs 11:07
«Ziniet, ar maestro ir pilna visa Latvija – visus diriģentus pie mums sauc par maestro, bet izsauc tieši mani. Un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs arī par mani ir interesējies: kad Lembergs man uzdāvināja zvērādu. Bet par «Krājbankas» likteni neinteresējas neviens!» - sarūgtināts ir Pauls, kurš līdz ar «Latvijas Krājbankas» krahu pazaudēja savus mūža iekrājumus.
Pauls sūrojas: «Tur miljoni izzagti, tur iekšā bija krievs Antonovs [Vladimirs], latvietis Priedītis [Ivars], un pēkšņi viss ir kluss.»
«Kur atradās tā nauda, kad «Parex» vajadzēja glābt? Un «Krājbankā» tā nauda nebija tik daudz vajadzīga. Atnāca Vilks [Finanšu ministrs Andris Vilks] ar savu ledaino skatienu… Un izlēma gan bankas, gan noguldītāju likteni,» neapmierināts ir Pauls.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
