Iesaki rakstu: 
Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību saņēma ne tikai savējie (lai vēlāk padalītos ar činavniekiem “atplūdos”), bet uzņēmēji, kam tā tiešām bija vajadzīga, lai aizbāztu šiem mutes un neizceltos pārāk skaļa brēka.
Kā uz burvja mājienu neadekvāti dārgas izrādījās gultasvietu izmaksas slimnīcās. Man radās iespaids, ka pacientus nevis ārstē, bet monetizē. Vakcīndīleri izmantoja mājsēdes laiku, visos medijos biedējot auditoriju ar šausmu stāstiem par mirušajiem antivakseriem. Lai uzdzītu ļaudīm šermuļus, anonsēja nodomu palaist ielās mobilos morgus.
Kāpēc tad valdošā kliķe pievēra ienesīgo bodīti? Manuprāt, galvenais iemesls, – ka arvien grūtāk kļuva noslēpt, ka eksistē lētas, efektīvas un vēl nesen brīvi pieejamas zāles pret kroņa vīrusu, piemēram, ivermektīns un hidroksihlorokvīns. Nāvju reklāma draudēja pavērsties pret valdošajiem politiķiem kā potenciāli līdzvainīgiem sirdzēju aiziešanā pa “skuju taku”.
Tāpat atklājās, ka potētie arī mirst no kovida. Negribot zaudēt pēdējo argumentu par labu vakcinācijai, ka injicētie mirst retāk, “neveselīgo” interesi apslāpēja ar epidēmijas nopauzēšanu. Tāpat svarīgi bija nepieļaut runas, ka ārsti dažādi attiecas pret pacientiem pēc to vakcinācijas statusa.
Kāda Daugavpils infektoloģe jau pamanījās medijos nosunīt nevakcinētos. Uzskatu, ka speciāliste labāk būtu nevis “skarbi izteikusies” medijos, bet pārstājusi dakterēt slimos pēc “izdzišanas protokola”. Saņemt slimnieka stāvokli atvieglojošus preparātus un patiešām pienācīgu aprūpi var arī mājas, taču interesentiem bija vajadzīga bilde.
Tiesa, bilde zīmējās ļoti neprofesionāli. Pie “bļodas intelbeņķiem” nepiederošie radošie cilvēki nesteidz sadarboties ar režīmu. PR video varēja vērot, kā pacientu steigšus kaut kur vizina pa slimnīcu, bet fonā palātas ar brīvām gultām un gaitenis pilns ar tukšiem gultas ratiem. Dakteri “šausmenītes” galvenajās lomās skraida speciālos respiratoros, bet statisti halātos stāv līdzās bez maskām.
Līdztekus paparaci iemanījās uzfilmēt tukšas slimnīcas un ilgstoši neaizņemtas piebrauktuves pie uzņemšanas nodaļām, kad pēc oficiozu paustā tur vajadzēja veidoties sastrēgumiem. Piedevām mediķi, neskatoties uz kriminālatbildības draudiem par mutes palaišanu, tomēr “pa kluso” dalījās ar tuviniekiem un paziņām par reālo situāciju ārstniecības iestādēs, kas pa “sarafāna radio” aizgāja masās.
Tikmēr valdošā koalīcija izmantoja mājsēdi, lai izdarītu valsts apvērsumu, liedzot nepotētajiem balsstiesības aktīvajā politikā. Pučisti ir pārliecināti, ka iziet no lokdauna kā uzvarētāji, lai gan huntas “panākumi” (lasi – sekmīga izkalpošanās farmaceitiskajiem karteļiem) balstās tikai uz varmācību.
Potēties cilvēkus motivēja nevis veiksmīga informatīvā kampaņa (tiem, kas uz tās “uzvārījās” un turpina bagātināties, viss štokos), bet vienīgi perspektīva pretējā gadījumā zaudēt iztikas avotu. Diemžēl atrodas tādi, kas pēc senas latvju paražas, pašiem trāpoties atvarā, cenšas vēl kādu tur ievilkt. Kopā jautrāk iet pa burbuli!
Hunta neslēpj, ka uzskata nepotētos par “zemcilvēkiem” un īsteno nežēlīgu segregāciju, dodot tikai vienu iespēju vilkt cilvēkveidīgu dzīvi, cik nu tās atliks, – atkailinot pleciņu potei. Vienlaikus varai nerūp arī potētie. Cenšoties demonstrēt, – cik jauki dzīvot injicētam, valdība palaiž nosacīti lojālajiem latvzemiešiem garāku pavadu.
Fakts, ka vakcinētie pārnēsā vīrusus, slimo un mirst tāpat kā pārējie, vakcīndīlerus nesatrauc. Tāpat tiek ignorēts bijušā PVO Eiropas padomdevēju ekspertu grupas imunizācijas jautājumos viceprezidenta profesora Kristiana Perona (Christian Perronne) brīdinājums, ka vakcinētajiem ļautiņiem, esot bez dabiskās imunitātes, ziemas mēnešos labāk pabūt karantīnā, pretējā gadījumā viņi var nopietni saslimt.
Savā vakcinācijas uzspiešanas apsēstībā vai materiālā ieinteresētībā, cenšoties dehumanizēt nepotētos, manā skatījumā varneši ir atcilvēciskojuši paši sevi. Figurāli – mums ir darīšana ar trakiem suņiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
