Monstrīgais tēraudgalvas lasis, ar ko grib blēdīgi "aplaimot" Latvijas dabu
Antons Mikoss*21.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Stāsts ir par īpatnu pieeju likuma “Sugu un biotopu aizsardzības likums” lasīšanu un piemērošanu divu ministriju darbībā. Šoreiz par piemēru apskatīsim varavīksnes foreles (VF) nodomāto introducēšanu Alūksnes ezerā. Svešvārds introdukcija ņemts no šī likuma 18. panta – 1) Aizliegta Latvijas dabai neraksturīgu sugu introdukcija un izlaišana dabā.
Atbilstoši Valsts kancelejas 2017.gada 14.februāra vēstulei “Par Sugu un biotopu aizsardzības likuma prasību neievērošanu” dotajam uzdevumam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija(VARAM) un Zemkopības ministrija (ZM) sniedz savstarpēji saskaņotu atbildi.
Lai lasītājs nedomātu, ka abas ministrijas nepilda Valsts kancelejas uzdevumu, tad sniegtā atbilde ir ātra un tieša – “Sugu un biotopu aizsardzības likuma 18.panta mērķis ir pasargāt Latvijas dabu no jaunu sugu ieviešanas (introdukcijas) valsts teritorijā. Šis pants nebūtu attiecināms uz tādām sugām, kuru introdukcija jau ir notikusi”. (Atbildē ir izmainīts 18. pants. Likumdevējs gan domājis ko citu. 18.1) Aizliegta Latvijas dabai neraksturīgu sugu introdukcija un izlaišana dabā.)
Tā raksta ministrijas, bet introducētāji saka ko nepārprotami pretēju. Alūksnes pašvaldība 14.02.2017 lūdz Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) atļauju ielaist ezerā jaunu sugu VF. Atļaujas pieprasījuma pielikumā ir punkts 4.5 Jaunu sugu introdukcija. Plānots ielaist 7 tonnas VF. Iesaka ielaist 0.5-
VARAM savu likuma pārgrozījumu uzspiež pakļautības iestādei un no DAP paģērē nepiemērot Sugu un biotopu aizsardzības likumu, kas prasa piemērot ietekmi uz vidi novērtējumu.
VF (izcelsmes zemēs - tēraudgalvas lasis) ir Latvijas dabai neraksturīga svešzemju suga, kura mākslīgi selekcionēta par plēsīgu, bezgala negausīgu, rijīgu un ātraudzīgu zivi, piemērotu slēgtām zivjaudzētavām. Pat tās blāvais izskats pēc daudzkārtējām selekcijām vairs neatspoguļo tās nosaukumu.
VF dabiski nevairojas Latvijas ūdeņos, un tās kultivēšana slēgtās ūdenstilpnēs apsīkusi 2010. gadā ekonomisku apsvērumu dēļ. Dārga mākslīgā barība, kuru turklāt Latvijā vairs neražo. Ja kaut hipotētiski pieļaujam iespēju, ka VF ielaišana Latvijas dabā ir reintrodukcija (atkārtota ielaišana), tad pieminētā likuma 20. pants nosaka: Sugu reintrodukcija ir atļauta, ja tiek saglabāta donorpopulācijas struktūra un pašatjaunošanās spēja.
Pieļāvums par likumīgu reintrodukciju ir spekulācija, jo pašvaldība vēlas dabas vidē ielaist bezdzimuma VF, kas ar likumu aizliegts.
Likumīga, Latvijas dabai neraksturīgas sugas VF introdukcija nav notikusi, kaut dažādas avantūras ir bijušas. Piemēram, VF ir ielaistas 2011.g. Ogres upē makšķerēšanas festivāla laikā izolētos posmos. Iecerētā blēdība, ielaižot Alūksnes ezerā aptuveni 15 000 Latvijas dabai neraksturīgu svešzemju VF, kura mākslīgi selekcionēta par plēsīgu, bezgala negausīgu un rijīgu zivi, kas pusgada laikā iznīcinās aptuveni 35 tonnas barības, pārsvarā zivju mazuļus (izdevīga biznesa afēra). Arī Alūksnes ezerā sastopamo aizsargājamo zivi repsi un tā barības bāzi.
VARAM un ZM apgalvo, ka uz VF nav attiecināmas Padomes Regulas (EK) Nr.708/2007 (2007.gada 11.jūnijs) par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā prasības, jo suga ir iekļauta minētās regulas IV pielikumā, kas izmantojama akvakultūrā, bet noklusē turpat minēto:
(Citāts no Padomes Regulas (EK) Nr. 708/2007) (4) Agresīvas svešzemju sugas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ zūd vietējās sugas un cieš bioloģiskā daudzveidība… Turpat var izlasīt; (11) Konkrētās Kopienas daļās dažas svešzemju sugas jau ilgu laiku ir plaši izmantotas akvakultūrā….. Dalībvalstīm, kas vēlas ierobežot šādu ilgu laiku izmantotu sugu izmantošanu savā teritorijā, būtu jāļauj tā rīkoties.)
Regulas aprakstītās dalībvalsts tiesības jau ir integrētas Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānā 2017.–2020. g., kur zandarts no Regulas IV pielikuma ir atražošanā ieteicamo zivju sarakstā, bet VF no tā paša IV pielikuma ielaišana atļauta, saņemot attiecīgu zinātnisku pamatojumu. Atražošanas plānā attiecībā uz citām sugām - šajā gadījumā uz VF - paredzēts zinātniskais piesardzības princips, kas izvērtējams katrā introdukcijas iecerē.
Latvijas tautā ir izplatīts uzskats, ka ES nostāju LV varturi īsteno pārāk iztapīgi. No šī piemēra redzams, ka vietējie birokrāti piesedzas ar tādu normatīvo aktu piemērošanu, lai slēptu iecerēto noziegumu pret bioloģisko daudzveidību un vietējām sugām Daugavas baseinā, jo Alūksnes ezers ir savienots ar Daugavu.
Ja šo afēru mēs nevērtēsim pēc zinātniskā piesardzības principa, tad tā sērga izplatīsies arī citās pašvaldībās. ES nav pie vainas. Tās daba ir ļoti dažāda. Tāpēc ES mudina vērtēt katrai dalībvalstij savu situāciju atšķirīgi un saudzēt bioloģisko daudzveidību.
* Dabas aizsardzības dalībnieks no
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
