„Moneyval” izrādās labs piesegs pat patvaļīgai policijas inspektorei
Pietiek lasītāja26.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms neilga laika Latvija iesniedza Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejai “Moneyval" progresa ziņojumu par veiktajiem pasākumiem sakarā ar "Moneyval" rekomendācijām.
Latvija fanātiski metusies pildīt visu (un pat vairāk), ko iesaka Eiropas Padome. Rekomendāciju pildīšana izvērtusies par "raganu medībām" no vienas puses un pilnīgu tiesisko nihilismu no otras. Līdzīgi kā kara laika apstākļos cilvēkiem uz nenoteiktu laiku tiek atņemtas pamattiesības – tiesības uz īpašumu. Īpašums tiek vienkārši atņemts, pamatojot šādu rīcību ar primitīvu neticību uzrādītajiem īpašumtiesības apliecinošajiem dokumentiem.
Diemžēl arī manā gadījumā ir noticis līdzīgi. Valsts ir rīkojusies pēc formulas „mans + tavs īpašums = valsts īpašums”. Savukārt „valsts īpašums = valsts īpašums”.
Situācija ir šāda: 2016. gadā mana vecmāmiņa bez atlīdzības iedeva man naudas līdzekļus EUR 15 000 apmērā, kā arī 2017. gadā manam brālim EUR 25 000 apmērā (kam ir notariāli apliecināts apliecinājums).
2018. gadā par samērā nelielu summu - EUR 2500 iegādājos Lietuvas Republikā automašīnu (ir oficiāls pirkšanas līgums), kura pārdevēja īpašumā bija nonākusi par $ 900 (ir oficiāla izziņa). Nākamajā dienā automašīna tika reģistrēta Latvijā (ko apliecina reğistrācijas apliecība). Tā kā tobrīd man nebija autovadītāja apliecības, tad kā automašīnas turētāju norādīju savu brāli, kuram bija autovadītāja apliecība.
Iegādātās automašīnas vērtība bija samērā neliela tās tehniskā stāvokļa dēļ, - bija nepieciešama auto sertifikācija, kā arī remonts) (ir oficiāls auto tehniskā stāvokļa novērtējums).
2019. gada aprīļa sākumā uz aizdomu pamata noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tika aizturēts mans brālis. Tā kā automašīnas turētājs reģistrācijas apliecībā bija norādīts mans brālis un viņš dažreiz bija braucis ar šo automašīnu, tad man piederošajā automašīnā tika veikta kratīšana. Kaut arī kratīšanas laikā nekādi aizliegti priekšmeti un/vai neatļautas vielas atrastas netika, automašīna tika arestēta.
Vairāku mēnešu garumā esmu centusies atgūt man piederošo transportlīdzekli. Esmu norādījusi gan uz iegādes līdzekļu izcelsmi, gan automašīnas iegādes apstākļus un citu informāciju. Ir nopratināti liecinieki, kuri apliecināja manis norādīto.
Neskatoties uz to Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 3. nodaļas galvenā inspektore Irina Maistruka (attēlā) ikreiz, saņemot manu lūgumu par automašīnas atdošanu vai vismaz nodošanu lietošanā (jo automašīna bija jāsertificē, jāremontē un jāveic citas nozīmīgas darbības) atrod jaunus ieganstus, lai automašīnu neatdotu.
No I. Maistrukas pēdējā pieņemtā lēmuma izriet, ka, tā kā sākotnēji aresta uzlikšanu akceptējusi izmeklēšanas tiesnese, tad tas nozīmē, ka transportlīdzeklis atzīstams par noziedzīgi iegūtu.
Šāds secinājums ir absolūti prettiesisks, jo, lai mantu atzītu par noziedzīgi iegūtu, būtu jāiniciē atsevišķs process, kura ietvaros šāds fakts tiktu konstatēts (Kriminālprocesa likuma 59. nodaļa).
Tomēr ar man piederošo automašīnu nav veikti noziegumi; tajā netika atrasts nekas nelikumīgs; esmu uzrādījusi un pierādījusi iegādes līdzekļu legālo izcelsmi, līdz ar ko process mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu nav uzsākts un nav pamata to uzsākt.
Ir manāma klaja galvenās inspektores I. Maistrukas ņirgāšanās un visatļautība, kas tiek piesegta ar "Moneyval" rekomendāciju īstenošanu. Pieļauju, ka šī nav vienīgā šāda veida situācija.
Tomēr esam pieteikušies kā demokrātiska un tiesiska valsts, līdz ar ko šādas situācijas nebūtu pieņemamas. Acīmredzot valstij "Moneyval" ir tuvāka nekā pašas tauta un tās pamattiesības.
Lai arī esam diezgan mazaktīva tauta, diez vai šāda veida represijas un faktiski "legalizēta" tautas apzagšana ilgi tiks paciestas. Šādās situācijās cilvēki tiek spiesti vai nu meklēt iespēju dzīvot kādā citā valstī vai arī nobalsot par Saeimas atlaišanas iniciatīvu. Tas ir sava veida ekonomiskais genocīds.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
