Modras acis pamana Roni, tiekoties ar premjera padomnieku Freimani, bet tas apgalvo, ka „nekas fokusēts nebija”
PIETIEK15.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikko kā Pietiek bija publicējis neoficiālo informāciju par kādreizējā satiksmes ministra Aivja Roņa iespējamu uzrunāšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam un viņš pats to bija noliedzis, tā modras acis viņu pamanīja, trešdienas vakarā tiekoties ar Ministru prezidenta padomnieku Aigaru Freimani. Šis kā neikdienišķi godīgs cilvēks zināmais kungs gan apgalvo, ka sarunā „nekas tāds fokusēts nebija”. Publicējam īsu sarunu ar premjera padomnieku.
- Kāds bija jūsu tikšanās ar Aivi Roni galvenais temats?
- Mēs neko nopietnu nerunājām. Nekas tāds fokusēts nebija.
- Pēc kā iniciatīvas šī saruna notika?
- Viņš mani aicināja. Mēs sen nebijām tikušies. Mēs kopā mācījāmies. Man viņš ir labs paziņa.
- Vai runājāt arī par to, ka viņš varētu būt iespējamais VID vadītājs?
- Nē, nē, nē. Kategoriski nē. Es šo jautājumu kaut kādā ironiskā nozīmē pateicu kaut kad senāk. Parasti tas bija ar izteiktu humora piegaršu.
Ironiskā kārtā viņš ir palicis par kandidātu uz visiem iespējamajiem amatiem. Viņš vienmēr ir saukts par Ministru prezidenta, Valsts prezidenta amata kandidātu. Kas viņš tik nav bijis...
Ja kādā amatā parādās problēmsituācija, kā šajā gadījumā ir ar VID, tad es zinu, ka draugu, paziņu lokā viņam šis jautājums parasti uzdots. Visticamāk, ka viņš varētu kandidēt, tā tas parasti tiek pasniegts. Manuprāt, viņam tas ir apnicis.
- Saruna bija par visu un neko?
- Saruna bija mazliet par politiku, runājām par banku biznesiem, kas tur tagad ir par problēmām, kur viņš daudzējāda ziņā ir kompetentāks nekā es. Par Baidena vizīti, par Amerikas vēlēšanām.
- Vai tā bija privāta tikšanās?
- Izteikti privāta.
- Ja nav noslēpums, kur jūs tikāties?
- Mēs tikāmies Antonijas ielas un Elizabetes ielas stūrī [ja precīzāk – restorānā Vīna studija – red.piez.].
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
