Iesaki rakstu: 
Pazīstamais ukraiņu militārais eksperts un apskatnieks Oļegs Ždanovs savā 26.septembrī YouTube kanālā izvietotajā video, runājot par ukraiņu pielietoto taktiku pretuzbrukuma gaitā Harkivas virzienā, atzīmēja, ka tur tika pielietots manevrējošs uzbrukums, un šeit eksperts saskata analoģiju ar Krievijas pilsoņkara laikā izmantoto taktiku un bruņojumu, ko savā armijā ieviesa ukraiņu izcelsmes anarhists Nestors Mahno: uz zirgu pajūga uzstādīts Maxim ložmetējs, kas tika nodēvēts par „tačanku”. Noklausīties to var šeit: https://youtu.be/aGfKCj45Xjc (17:55 – 20:25).
Pašlaik zirgu pajūgu vietā Ukrainā tiek izmantotas Humvee bruņumašīnas ar lielkalibra ložmetējiem, kā tas paradīts šajā reālas kaujas laikā uzņemtajā video: https://youtu.be/LdZ3VdXl-Lc
Video acīmredzot uzfilmēts ar pie strēlnieka ķiveres piestiprinātu kameru. Pretinieka pozīcijas tiek apšaudītas ar Browning 50.kalibra ložmetēju, kas var tikt izmantots arī viegli bruņotu transportlīdzekļu un nocietinājumu iznīcināšanai. Izmantoti tiek arī pārnēsājamie granātmetēji. Humvee bruņas nodrošina B7 līmeņa ekipāžas aizsardzību (vieglie strēlnieku ieroči kal.7,62x51 u 5,56x45), kā to var spriest arī pēc tā video ar ložu pēdām kabīnes stiklā.
Ukrainas apstākļos ar tās plašumiem un klajumiem šādai aizsardzībai ir liela nozīme, tomēr citos apstākļos, ka tas būs redzams tālāk, šim faktoram var arī nebūt tik svarīga loma. Tāpēc, apsverot NBS un it īpaši tās teritoriālo spēku taktiku un bruņojumu, būtu vērts izskatīt variantu, kur tiek izmantoti sērijveida 4x4 vieglie auto vai pikapi, kas tiek aprīkoti atbilstoši vajadzībām, piemēram, uzstādot grozāmu platformu ložmetējam.
Jāpiezīmē, ka tas nebūtu nekāds jaunievedums. Šādi aprīkotus transportlīdzekļus samērā efektīvi izmantoja Daesh kaujinieki un ne tikai viņi. Vēl nesen “otrā spēcīgākā”, bet tagad reitingā noslīdējusi līdz 20.pozīcijai Krievijas armija Sīrijā izmantoja atbilstoši aprīkotus pikapus UAZ-3163 Patriot. Sīkāk par to var uzzināt šeit: https://youtu.be/YXDvfelCFTY. Zīmīgi, ka šis transportlīdzeklis tika nosaukts par “tačanku”.
Un tagad par izmaksām. Atbilstoši aprīkots Humvee militārā izpildījumā varētu maksāt sākot ar 200 tūkstošiem USD un uz augšu. Labs 4x4 džips vai pikaps - 50 tūkstošus USD + specaprīkojums (bez bruņojuma) 10 -15 tūkstošus USD.
Šajā sakarā prātā nāk šeit nesen publicētais rakts par Aizsardzības ministrijas (AM)plānu attīstīt vietējo apvidus auto ražošanu NBS vajadzībām. Rakstā minētais - 180 izvirzītās prasības, hromētas detaļas, vaļēja kabīne, - tas viss izraisa neizpratni. Par cenu informācijas nav. Cik var saprast no raksta, tad autiņus salasīs no ievestām detaļām pārītis amatnieku kādā nomātā angāra.
Kāda varētu būt šādas ražotnes jauda? Lai mani kāds pārliecina, ka šis Latvijas uzņēmums spēs konkurēt ar autobūves gigantiem un radīt kaut ko īpašu un unikālu. Personīgi man jautājumu nebūtu, ja AM konkursa kārtībā iepirktu sērijveida apvidus auto un atsevišķa konkursa rezultātā izvelētos uzņēmumu, kas aprīkotu autiņus atbilstoši NBS vajadzībām.
Un tagad par taktiku. Kāds dīvāna eksperts pateiks - nu jā, Sīrijas tuksnesis un Ukrainas plašumi no vienas puses un Latvijas mežainais un purvainais apvidus - kāda te manevrēšana. Tā var teikt tikai kāds, kas dzīvē tālāk par Mežaparku nav bijis. Pēdējo gadu laikā, pateicoties AS “Latvijas valsts meži” saimnieciskajai darbībai, ir ierīkots plašs meža ceļu tīkls ar kvalitatīvu grants segumu un novadgrāvjiem. Protams, ir vietas, it īpaši privātajā sektorā, kur ceļi ir izdangāti ar smago tehniku. Tāpat jārēķinās ar sniega kārtu līdz ceļiem ziemā. Tāpēc bez 4x4 ar labu caurejamības spēju neiztikt, bet nevajag arī pārspīlēt, meklējot Mercedes 6x6.
Šķēršļotais apvidus liks pretiniekam izmantot konkrētus ceļus, šķērsojot tiltus un mežainus rajonus, - piemērota vieta taktikai “Hit and run”. Jau iepriekš zinot pretinieka pārvietošanās maršrutu, var rūpīgi izplānot uzbrukumu un atkāpšanās ceļus. Piemērs - 10 ekipāžas, pa trim kaujiniekiem katrā. Bruņojums - uz 4x4 vieglā auto vai pikapa bāzes uzmontēts ložmetējs, papildus tam pārītis pārnēsājamu Javelin vai Carl Gustav un pa vienam Stingeram. Katrai ekipāžai savs darbības sektors un konkrēts uzdevums.
Kāds cits “eksperts” pateiks - šodien, kad pretinieka rīcībā ir moderni izlūkošanas un novērošanas līdzekļi, nekādi meži nepaglābs. Tad es pateikšu, ka tas nav eksperts, bet mudaks, kas tā spriež. Moderno karu var nosaukt par sensoru karu, kur kvalitatīva optika un termovizori dod ievērojamas priekšrocības kontaktkaujās, it īpaši nakts laikā. Vienlaikus runāt par to, ka kāds mēģinās ar satelīta palīdzību izsekot atsevišķu pikapu pārvietošanos, laikam nenākas.
Tāpat nav pamata uzskatīt, ka katram mobilizētam krievu bomzim pie ķiveres būs moderns termovizors. Ar šādiem pribambasiem var tikt apgādātas atsevišķas vienības, piemēram, FSB spiecvienības un snaiperi, kuru rīcībā ir franču daudzfunkcionālie binokļi Sagem JIm LR. Ar franču Essa ir aprīkoti modernie krievu tanki T-90 un T-90M. Protams, ka modernas mērķēšanas ierīces ir uzstadītas uz kaujjas helikopteriem, tādiem kā Ka-52 Aligator ar franču firmas Tomson termovizoru. Ja runa par bezpilota lidaparātiem, tad arī tie tiek aprīkoti ar modernu optiku. Tāds ir krievu rīcībā esošais irāņu ražojuma BPLA Mohajer-6, kura tehniskie dati ir līdzīgi turku Bairaktar.
Īpaši bīstami var būt tā saucamie droni-kamikadzes, un tas izriet no pušu zaudējumu samērīguma. Ja pretinieka helikopteram izdodas izsekot un iznīcināt vienu no 10 bruņotiem pikapiem, tad liela varbūtība, ka pats tiks iznīcināts ar Stingeriem no atlikušajiem 9 pikapiem, kas darbojas attiecīgajā rajonā. Citādāk būs, ja helikoptera vietā būs lēts drons-kamikadze. No otras puses, šāds verķis sava lētuma dēļ nebūs aprīkots ar dārgu optiku un sava zemā lidojuma ātruma dēļ varēs tikt notriekts pat ar strēlnieku ieročiem.
Un tagad nedaudz par termovizoriem un metodēm, kā palikt “neredzamiem”. Kā zināms, tad termovizora darbības pamatā ir siltuma starojuma uztveršana no objekta. Tas var būt cilvēka ķermenis, silts dzinējs vai uzkarsis ieroča stobrs. Attiecīgi, izvietojot šķērsli šī starojuma ceļā, Jūs paliksiet neredzams. Jāpiezīmē, ka pat jaudīgs termovizors varēs fiksēt kustīgu objektu pašķidrā mežā, bet koka stumbrs vai ķieģeļu siena būs tam nepārvarams šķērslis. Par metodēm, kā, izmantojot katram pieejamus līdzekļus, palikt “neredzamam”, var noskatīties šeit: https://youtu.be/7rO5rDXENmU
Mūsu aizsardzības ministrs kādā no saviem publiskajiem prātojumiem aprakstīja NBS kā mazu adatainu ezīti, pret kuru var sadurt pirkstiņu. Vispār jau ezītim var pārbraukt tanks, un nemaz nemanīs. Tāpēc es labāk iztēlotos mūsu NBS kā niknu lapseņu baru, kas dzeļ ātri un sāpīgi.
Nobeigumā palūgšu uzmanību tiem dīvāna b…zdētājiem, kuriem tā patīk komentāru sadaļā izvērsties par tēmu “autors atgremo novecojušu informāciju, ko pateicis jau ir kāds cits”. Astoņus gadus atpakaļ šajā portālā tika publicēts mans raksts ar virsrakstu “Kā tērējam. Militāri politisks apskats”. Lūk, izvilkums no tā:
“Un tā ieviesīsim skaidrību. Nekādas bruņas un lielgabali neko nedos, jo agresoram jebkurā gadījumā būs pārsvars gan bruņojuma kvantitātē, gan kvalitātē, un sagaidīt no NATO, ka tuvākā laikā spēs šeit sakoncentrēt kaut ko līdzīgu tam, ko var īsā laikā krievi pierobežā, cerēt laikam nenākas. Tātad bruņām un lielgabaliem nav nozīmes, bet ko tad? Palikt maksimāli nemanāmiem un uzbrukt pretiniekam tam visneizdevīgākā laikā un vietā nelielu vienību sastāva, lai minimizētu zaudējumus. Tātad:
- ārpus pilsētām - uzbrukumi uz sauszemes komunikācijām nelielu vienību sastāvā (līdz vadam) pēc principa „negaidīts uzbrukums un strauja atkāpšanās”, tai skaitā šķēršļu joslu ierīkošana, mīnēšana un izlūkošana (somu taktika 1939.-1940. gada ziemas karā);
- pilsētvidē - mobila aizsardzība nelielu grupu sastāvā, vienlaikus koordinējot darbību (sakari) un koncentrējot spēkus vienā lielā pilsētā, piemēram, Rīgā (čečenu taktika Groznijā 1994. gadā).
Tam ir nepieciešams:
- elementāri transportlīdzekļi, arī lietoti, vēlams, ar paaugstinātu caurejamību,
- efektīvi PZRK un pārnēsājami prettanku ieroči, kas ļautu cīnīties ar modernu tehniku (naudu šeit nav, ko žēlot), snaiperu šautenes un rokas ložmetēji,
- prasme rīkoties ar bruņojumu un taktiskās iemaņas.
Kā jau biju rakstījis kaut kur iepriekš, ir perfekti jāpārzina potenciālā pretinieka bruņojums un tā pielietojums, lai neiepirktu nekam nederīgus lūžņus.”
Pilns raksta teksts atrodams šeit:
https://pietiek.com/raksti/ka_terejam_militari_politisks_apskats/
Slava Ukrainai, necilu galu okupantiem un cietumu korumpantiem!
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
