Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā gadā atzīmējām simto gadadienu kopš Pirmā pasaules kara sākuma. Pastiprināta uzmanība tika pievērsta vēsturei un tās pasniegšanas metodēm. Reizēm mīts ir daudz saistošāks par sausu faktu uzskaitījumu, taču tas nav precīzs no zinātnes viedokļa. Nenoliedzama mīta priekšrocība ir intereses izraisīšana klausītājā vai lasītājā, ko grūti panākt oficiālās vēstures mācīšanā. Bieži vien cilvēks vēsturi saista ar varu un pēdējā uzvarētāja taisnību.

Pēc dažiem gadiem simto dzimšanas dienu atzīmēs arī Latvijas valsts. Lai sabiedrības uzmanība tiktu pievērsta ne tikai matemātiski apaļajam skaitlim, bet arī vēsturiskiem notikumiem, liela nozīme ir mītam. Tas var pildīt savdabīgas reklāmas funkciju, kuras mērķis nav parādīt notikumu lineāro attīstību un loģisko beigu noslēgumu. Dziļāka notikumu izpratne var vairot patriotisko jūtu izpausmi.

Kā piemēru var minēt vienu no slavenākajiem Pirmā pasaules kara mītiem, kura mērķis ir stiprināt attiecīgu rakstura īpašību piedēvēšanu vācu tautai. Īsumā to atgādināšu.

Pēc asiņainā notikuma Sarajevā ievērojami aktivizējās diplomātiskās aktivitātes. Piedošanas un atvainošanās vietā sāka valdīt apsūdzības un draudi. Reaģējot uz vāciešu prasību pēc atvainošanās, 29. jūlijā Krievija pasludināja vispārējo mobilizāciju. Vācija to uztvēra kā tiešu pret sevi vērstu draudu un Krievijas valdībai deva diplomātijā pieņemto trīs dienu laiku mobilizācijas atcelšanai. Prasības neizpildes gadījumā starp abām valstīm tiktu pasludināts karš.

1. augusts bija brīvdiena, kad atbildīgie ierēdņi Krievijā atpūtās. Tikmēr vācieši, nevarēdami sazināties ar krievu diplomātiem, turēja doto solījumu un pieteica karu Krievijai.

Vācijai bija precīzs mobilizācijas plāns, - katrs vācietis zināja, kurā vietā viņam divu stundu laikā jāierodas. Mobilizācija bija paredzēta karam ar Franciju, taču nevis tiešam uzbrukumam labi nocietinātiem aizsardzības bastioniem, bet gan tās ieņemšanu caur Beļģiju, savukārt Beļģijas aizsardzību garantēja Lielbritānija. 4. augustā Vācija iebruka Beļģijā, līdz ar to piesakot karu arī Lielbritānijai un Francijai.

Pirmā pasaules kara pieredze mainīja mobilizācijas plānu sastādīšanas veidu. Viena plāna vietā tika sastādīti vairāki atšķirīgi plāni, kuri dažādu krāsu aploksnēs glabājās kara apgabalu štābos. Mobilizācijas gadījumā paziņoja, kuras krāsas aploksne ir jāatver, bet pārējās jāiznīcina. Vēstuļu glabāšanas noteikumu pārkāpumu gadījumā atbildīgajai personai draudēja augstākais soda mērs.

Pirms gadsimta lielāko valstu mobilizācijas plāni paredzēja ātru mobilizāciju un ienaidnieka sakaušanu, lai pēc tam armiju varētu izmantot citā frontes vietā. Militārie teorētiķi bija pārāk paļāvušies uz mobilizācijas efektu, kas vēlāk izrādījās kļūdains, - armijas iestiga ilgstošās kaujās. Aizsardzības arsenālā bija parādījušies ložmetēji un dzeloņdrātis, bet militārie stratēģi nebija mainījuši uzbrukuma taktiku, bezjēdzīgā nāvē sūtot uzbrukumā skrienošos karavīrus. Kara māksla prasīja jaunu uzbrukuma koncepciju.

Liela ietekme uzbrukuma plānu veiksmīgā sastādīšanā bija latviešu strēlniekiem. Kara sākumā tā drīzāk bija zemnieciska viltība, kas palīdzēja risināt vietēja mēroga problēmas. Kara beigās starp latviešu strēlniekiem un triecienbrigādēm jau varēja likt vienlīdzības zīmi. No strēlnieku komandieriem vislielāko ieguldījumu jaunās stratēģijas izstrādāšanā deva Voldemārs Ozols.

V. Ozols bija dienējis piecās vai sešās dažādās armijās un piedalījies piecos karos. Četrreiz viņam ticis piespriests nāvessods, no kura divreiz viņš izbēga pats, bet divreiz ticis apmainīts pret citu personu. Plašākai sabiedrībai viņa vārds nav zināms, jo arī Latvija piesprieda V. Ozolam nāvessodu. Ne mazāk saistošas par viņa dzīvesstāstu ir militārās idejas, kuru īstenošanai V. Ozols bija veltījis visu savu dzīvi.

1936. gadā Padomju Savienībā izskatīja jauno uzbrukuma koncepciju. Tās pamatā bija militāro spēku koncentrācija šaurā frontes sektorā ar mērķi ātri pārvarēt pretinieka aizsardzību. Ar toreizējo tehnikas līmeni šī plāna īstenošana izrādījās neiespējama, jo atbalsta militārā tehnika, sarindota kolonnā uz viena ceļa, pārsniegtu 200 kilometru lielu attālumu. Plāns tika noraidīts, bet tā idejiskie atbalstītāji represēti.

1941. gadā ar citu militārās tehnikas līmeni triecienuzbrukuma idejas jau kļuva par realitāti. Uzbrukums sākās nevis plašā frontes līnijā, bet gan šauros frontes sektoros. Kamēr vieni cīnījās ar ļoti lieliem ienaidnieka spēkiem, tikmēr citi bija neizpratnē, vai karš tiešām ir sācies. Pārraujot aizsardzības līniju, uzbrucēji apgriezās un no aizmugures deva triecienu atlikušajai frontes daļai. Plāns bija tik veiksmīgs, ka dažu nedēļu laikā visa padomju rietumu daļa palika bez regulārās armijas.

Triecienuzbrukuma panākumā lielākie nopelni bija vācu militārajiem stratēģiem kā šīs operācijas plānotājiem un īstenotājiem. Taču no idejas attīstības viedokļa to var uzskatīt par starptautisku, kurā lielu ieguldījumu deva arī latvieši. Sevišķi tajā laika posmā, kad par galveno uzbrukuma ieroci vēl nebija kļuvis tanks.

Interesanti, ka paši vācieši īpašu uzmanību pievērš zārku pievienošanas faktam kolonnas arjergardā. Zārku skaits norādīja uz pieļaujamo upuru skaitu, ar kuru bija jārēķinās militārās operācijas plānotājiem. Nav noliedzams, ka tas bija vāciešu izgudrojums, kas netieši norāda uz citu ideju starptautisko raksturu.

Mīta vārda lietošana vairāk norāda uz stāstu, nevis īstenību, tomēr veiksmīgas valsts funkcionēšanai ir nepieciešami arī mīti. Iespējams, ka Latvijas Banka uztur mītu par divu miljonu lielu cilvēku skaitu Latvijā, - šis skaitlis ļoti būtisks ir ārzemju investoriem. Iespējams, ka līdzīgus mītus uztur arī citas valsts iestādes, rūpējoties par  veiksmīgāku valsts attīstību.

1918. gada 11. novembrī beidzās Pirmais pasaules karš. Antantes valstis bija uzvarējušas, taču miera līgums tika parakstīts bez tās sastāvā esošā starptautiski atzītā pārstāvja no Krievijas, kuru plosīja pilsoņu karš. Šādos apstākļos gan uzvarētāji, gan zaudētāji bija noskaņoti vienprātīgi , - starp Krieviju un Eiropu jāizveido buferzona jaunu nacionālu valstu izskatā. Tika likvidēta vāciešu dibinātā Baltijas valsts, un tās teritorijā tika nodibinātas citas valstis.

Divdesmito gadu sākumā jaunajai Latvijas valstij bija jārisina varas leģitimitātes problēma iedzīvotāju attieksmē pret valsti. Latvija tika starptautiski atzīta nedēļu pirms dibināšanas, turklāt par tās ārlietu ministru kļuva īpašais Lielbritānijas sūtnis. Varas un sabiedrības saliedēšanai vajadzēja parādīt, ka valstiskums nav dāvināts, bet ir pašu izcīnīts.

Jaunā valsts atteicās no tekstiem, kāpēc būtu nepieciešams izveidot Latvijas valsti. Tika izveidots mīts, kurš vēstīja par to, ka sveša vara sākumā par Latviju gribēja nosaukt Vidzemi. Brīvības cīņās pret krieviem un vāciešiem tās teritorija tika paplašināta. Latgale simbolizēja cīņu pret krieviem, bet Kurzeme – Zemgale simbolizēja cīņu pret vāciešiem. Mīts kļuva iespējams, pateicoties unikālai kultūrvēsturiskai bagātībai – latviešu strēlniekiem. Mēs kļuvām īpaši, nevis tādi paši kā citi.

Mūsdienās sabiedrības un varas saliedēšanai izmanto mītu par labklājību un ekonomisko izaugsmi. Abi mīti nav pretrunīgi, taču ir tik atšķirīgi, it kā būtu rakstīti dažādās valodās. Daudziem valsts iedzīvotājiem joprojām ir dārgs mīts par Latvijas izveidošanu. Cik lielā mērā šie cilvēki Latviju uzskatīs par savu, nevis svešu valsti, tas ir atkarīgs arī no simtgades svinību  organizētājiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...