Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā gadā atzīmējām simto gadadienu kopš Pirmā pasaules kara sākuma. Pastiprināta uzmanība tika pievērsta vēsturei un tās pasniegšanas metodēm. Reizēm mīts ir daudz saistošāks par sausu faktu uzskaitījumu, taču tas nav precīzs no zinātnes viedokļa. Nenoliedzama mīta priekšrocība ir intereses izraisīšana klausītājā vai lasītājā, ko grūti panākt oficiālās vēstures mācīšanā. Bieži vien cilvēks vēsturi saista ar varu un pēdējā uzvarētāja taisnību.

Pēc dažiem gadiem simto dzimšanas dienu atzīmēs arī Latvijas valsts. Lai sabiedrības uzmanība tiktu pievērsta ne tikai matemātiski apaļajam skaitlim, bet arī vēsturiskiem notikumiem, liela nozīme ir mītam. Tas var pildīt savdabīgas reklāmas funkciju, kuras mērķis nav parādīt notikumu lineāro attīstību un loģisko beigu noslēgumu. Dziļāka notikumu izpratne var vairot patriotisko jūtu izpausmi.

Kā piemēru var minēt vienu no slavenākajiem Pirmā pasaules kara mītiem, kura mērķis ir stiprināt attiecīgu rakstura īpašību piedēvēšanu vācu tautai. Īsumā to atgādināšu.

Pēc asiņainā notikuma Sarajevā ievērojami aktivizējās diplomātiskās aktivitātes. Piedošanas un atvainošanās vietā sāka valdīt apsūdzības un draudi. Reaģējot uz vāciešu prasību pēc atvainošanās, 29. jūlijā Krievija pasludināja vispārējo mobilizāciju. Vācija to uztvēra kā tiešu pret sevi vērstu draudu un Krievijas valdībai deva diplomātijā pieņemto trīs dienu laiku mobilizācijas atcelšanai. Prasības neizpildes gadījumā starp abām valstīm tiktu pasludināts karš.

1. augusts bija brīvdiena, kad atbildīgie ierēdņi Krievijā atpūtās. Tikmēr vācieši, nevarēdami sazināties ar krievu diplomātiem, turēja doto solījumu un pieteica karu Krievijai.

Vācijai bija precīzs mobilizācijas plāns, - katrs vācietis zināja, kurā vietā viņam divu stundu laikā jāierodas. Mobilizācija bija paredzēta karam ar Franciju, taču nevis tiešam uzbrukumam labi nocietinātiem aizsardzības bastioniem, bet gan tās ieņemšanu caur Beļģiju, savukārt Beļģijas aizsardzību garantēja Lielbritānija. 4. augustā Vācija iebruka Beļģijā, līdz ar to piesakot karu arī Lielbritānijai un Francijai.

Pirmā pasaules kara pieredze mainīja mobilizācijas plānu sastādīšanas veidu. Viena plāna vietā tika sastādīti vairāki atšķirīgi plāni, kuri dažādu krāsu aploksnēs glabājās kara apgabalu štābos. Mobilizācijas gadījumā paziņoja, kuras krāsas aploksne ir jāatver, bet pārējās jāiznīcina. Vēstuļu glabāšanas noteikumu pārkāpumu gadījumā atbildīgajai personai draudēja augstākais soda mērs.

Pirms gadsimta lielāko valstu mobilizācijas plāni paredzēja ātru mobilizāciju un ienaidnieka sakaušanu, lai pēc tam armiju varētu izmantot citā frontes vietā. Militārie teorētiķi bija pārāk paļāvušies uz mobilizācijas efektu, kas vēlāk izrādījās kļūdains, - armijas iestiga ilgstošās kaujās. Aizsardzības arsenālā bija parādījušies ložmetēji un dzeloņdrātis, bet militārie stratēģi nebija mainījuši uzbrukuma taktiku, bezjēdzīgā nāvē sūtot uzbrukumā skrienošos karavīrus. Kara māksla prasīja jaunu uzbrukuma koncepciju.

Liela ietekme uzbrukuma plānu veiksmīgā sastādīšanā bija latviešu strēlniekiem. Kara sākumā tā drīzāk bija zemnieciska viltība, kas palīdzēja risināt vietēja mēroga problēmas. Kara beigās starp latviešu strēlniekiem un triecienbrigādēm jau varēja likt vienlīdzības zīmi. No strēlnieku komandieriem vislielāko ieguldījumu jaunās stratēģijas izstrādāšanā deva Voldemārs Ozols.

V. Ozols bija dienējis piecās vai sešās dažādās armijās un piedalījies piecos karos. Četrreiz viņam ticis piespriests nāvessods, no kura divreiz viņš izbēga pats, bet divreiz ticis apmainīts pret citu personu. Plašākai sabiedrībai viņa vārds nav zināms, jo arī Latvija piesprieda V. Ozolam nāvessodu. Ne mazāk saistošas par viņa dzīvesstāstu ir militārās idejas, kuru īstenošanai V. Ozols bija veltījis visu savu dzīvi.

1936. gadā Padomju Savienībā izskatīja jauno uzbrukuma koncepciju. Tās pamatā bija militāro spēku koncentrācija šaurā frontes sektorā ar mērķi ātri pārvarēt pretinieka aizsardzību. Ar toreizējo tehnikas līmeni šī plāna īstenošana izrādījās neiespējama, jo atbalsta militārā tehnika, sarindota kolonnā uz viena ceļa, pārsniegtu 200 kilometru lielu attālumu. Plāns tika noraidīts, bet tā idejiskie atbalstītāji represēti.

1941. gadā ar citu militārās tehnikas līmeni triecienuzbrukuma idejas jau kļuva par realitāti. Uzbrukums sākās nevis plašā frontes līnijā, bet gan šauros frontes sektoros. Kamēr vieni cīnījās ar ļoti lieliem ienaidnieka spēkiem, tikmēr citi bija neizpratnē, vai karš tiešām ir sācies. Pārraujot aizsardzības līniju, uzbrucēji apgriezās un no aizmugures deva triecienu atlikušajai frontes daļai. Plāns bija tik veiksmīgs, ka dažu nedēļu laikā visa padomju rietumu daļa palika bez regulārās armijas.

Triecienuzbrukuma panākumā lielākie nopelni bija vācu militārajiem stratēģiem kā šīs operācijas plānotājiem un īstenotājiem. Taču no idejas attīstības viedokļa to var uzskatīt par starptautisku, kurā lielu ieguldījumu deva arī latvieši. Sevišķi tajā laika posmā, kad par galveno uzbrukuma ieroci vēl nebija kļuvis tanks.

Interesanti, ka paši vācieši īpašu uzmanību pievērš zārku pievienošanas faktam kolonnas arjergardā. Zārku skaits norādīja uz pieļaujamo upuru skaitu, ar kuru bija jārēķinās militārās operācijas plānotājiem. Nav noliedzams, ka tas bija vāciešu izgudrojums, kas netieši norāda uz citu ideju starptautisko raksturu.

Mīta vārda lietošana vairāk norāda uz stāstu, nevis īstenību, tomēr veiksmīgas valsts funkcionēšanai ir nepieciešami arī mīti. Iespējams, ka Latvijas Banka uztur mītu par divu miljonu lielu cilvēku skaitu Latvijā, - šis skaitlis ļoti būtisks ir ārzemju investoriem. Iespējams, ka līdzīgus mītus uztur arī citas valsts iestādes, rūpējoties par  veiksmīgāku valsts attīstību.

1918. gada 11. novembrī beidzās Pirmais pasaules karš. Antantes valstis bija uzvarējušas, taču miera līgums tika parakstīts bez tās sastāvā esošā starptautiski atzītā pārstāvja no Krievijas, kuru plosīja pilsoņu karš. Šādos apstākļos gan uzvarētāji, gan zaudētāji bija noskaņoti vienprātīgi , - starp Krieviju un Eiropu jāizveido buferzona jaunu nacionālu valstu izskatā. Tika likvidēta vāciešu dibinātā Baltijas valsts, un tās teritorijā tika nodibinātas citas valstis.

Divdesmito gadu sākumā jaunajai Latvijas valstij bija jārisina varas leģitimitātes problēma iedzīvotāju attieksmē pret valsti. Latvija tika starptautiski atzīta nedēļu pirms dibināšanas, turklāt par tās ārlietu ministru kļuva īpašais Lielbritānijas sūtnis. Varas un sabiedrības saliedēšanai vajadzēja parādīt, ka valstiskums nav dāvināts, bet ir pašu izcīnīts.

Jaunā valsts atteicās no tekstiem, kāpēc būtu nepieciešams izveidot Latvijas valsti. Tika izveidots mīts, kurš vēstīja par to, ka sveša vara sākumā par Latviju gribēja nosaukt Vidzemi. Brīvības cīņās pret krieviem un vāciešiem tās teritorija tika paplašināta. Latgale simbolizēja cīņu pret krieviem, bet Kurzeme – Zemgale simbolizēja cīņu pret vāciešiem. Mīts kļuva iespējams, pateicoties unikālai kultūrvēsturiskai bagātībai – latviešu strēlniekiem. Mēs kļuvām īpaši, nevis tādi paši kā citi.

Mūsdienās sabiedrības un varas saliedēšanai izmanto mītu par labklājību un ekonomisko izaugsmi. Abi mīti nav pretrunīgi, taču ir tik atšķirīgi, it kā būtu rakstīti dažādās valodās. Daudziem valsts iedzīvotājiem joprojām ir dārgs mīts par Latvijas izveidošanu. Cik lielā mērā šie cilvēki Latviju uzskatīs par savu, nevis svešu valsti, tas ir atkarīgs arī no simtgades svinību  organizētājiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...