Iesaki rakstu: 
Šodien kļuvis zināms, ka 54 gadu vecumā slimnīcā miris bijušais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors, tagadējais Latvijas Universitātes pasniedzējs Rolands Tjarve. Šī ir pēdējā publiskā elektroniskā pasta vēstule, ko viņš ir nosūtījis savām studentēm 18. martā - dienā, kad sajuties jau pavisam nelāgi:
„Subject: KomZ2058: 18.marta lekcija
Date: trešd., 18 marts 2020 13:14:15 +0200
From: Rolands Tjarve (via E-studijas) <[email protected]>
KomZ2058 » Forumi » Jaunumu forums » 18.marta lekcija
18.marta lekcija
nosūtīja Rolands Tjarve — trešdiena, 2020. gada 18. marts, 12:58
Sveicināti šajā saspringtajā laikā!
Ceru, ka cītīgi ievērojat valstī noteikto pašizolācijas režīmu, tai pat laikā nezaudējot interesi par latvijas mediju vidē notiekošo:)
Šis tiešām ir izaicinājumu pilns laiks arī medijiem. Gan domājot par informācijas vākšanu, gan arī biznesa ziņā. Tāpēc vēlos, lai jūs līdz nedēļas beigām pastiprināti monitorējiet mediju vidē notiekošo, īpašu uzmanību pievēršot tam, kādā veidā dažādi mediji cenšas nezaudēt savu parasto auditoriju.
Tā ka arī mani ir skāris vīruss (ceru, ka ne C19), šodien nerunāšu, bet uzdošu jums patstāvīgi iepazīties ar Raivja Vilūna pētījumu par Latvijas mediju ziņu ģeogrāfiju (Latvijas mediju vides daudzveidība 319 lpp.)
Papildus tam, lūdzu noskatieties https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/egils-levits-latvija-ir-jastiprina-mediju-vide.a118366/ un apdomājiet, kas ir mainījies kopš Valsts prezidents ir izteicis šo viedokli.
Par šo runāsim nākamās nedēļas attālinātajā nodarbībā.
Šis forums tad pagaidām ir mūsu galvenā saziņas vietne.
Saudzējiet sevi!
Rolands.”
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
