Ministru prezidentes birojs: lieciet mūs mierā ar savu ceļu politiku
Andris Bērziņš*25.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Ilze Skrodele ir atsūtījusi atbildes vēstuli biedrībai Latvijas Ceļu būvētājs (LCB), kuras būtība ir: lieciet taču mūs reiz mierā ar visādiem sapņiem par vienotu ceļu būves politiku – ir labi tā, kā ir pašlaik, un lai Satiksmes ministrija tiek galā ar tiem ceļiem, kā nu māk.
Proti – LCB vēstule „Par vienotas politikas nepieciešamību, plānojot, projektējot, būvējot, uzturot un uzraugot visus ceļus un tiltus Latvijā, kurā cita starpā tika akcentēta nepieciešamība tieši Ministru prezidentei uzņemties darba grupas vadību, kas izstrādātu šo vienoto politiku, precīzi pēc likumā atļautās divu nedēļu saspringtās domāšanas (no 7. līdz 21. martam) par to, ko ar šādu negaidīti uzkritušu iniciatīvu birojam darīt un kā no tās iespējami efektīvi tikt vaļā, ir pārsūtīta satiksmes ministram. Vai pati Laimdota Straujuma vēstuli ir redzējusi, nav zināms.
Tā kā jautājums ir arī par to, vai Straujuma ir gatava uzņemties iniciatīvu, lai atrisinātu kopš Autoceļu fonda likvidēšanas 2003. gadā dziļi ielaisto jautājumu, tad vēstules pāradresēšana ir absurda pēc būtības – satiksmes ministram nav nekādu pilnvaru nozīmēt premjerministri par darba grupas vadītāju.
No šādas rīcības Skrodeles kundzi nav atturējis arī LCB vēstulē izteiktais brīdinājums: „Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka, pāradresējot šo uzdevumu Satiksmes ministrijai, ierēdņiem, pozitīvas pārmaiņas nav sagaidāmas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šie valstiskie jautājumi ir jāizlemj politiskā līmenī”.
LCB vēstulē tika norādīts, ka ceļu tīkla administrēšanas, finansēšanas un uzraudzības sistēma ir sadrumstalota un savstarpēji nesaskaņota, izpildvaras pieņemtie lēmumi neatbilst pašu izstrādātiem un likumdevēju apstiprinātajiem valsts politikas plānošanas dokumentiem, kā rezultātā valsts galvenajai infrastruktūrai - gan valsts, gan pašvaldību ceļiem un tiltiem - nav ilgtspējīgu attīstības pazīmju.
Tika uzsvērts, ka par to liecina kopējais neveikto darbu uz Latvijas ceļiem apjoms, kurš 2014.g. sākumā sasniedza 5,8 miljardi EUR- 3,7 miljardi EUR uz valsts ceļiem un 2,1 miljards EUR uz pašvaldību ceļiem (izņemot rekonstrukciju un pilsētu ielu sakārtošanu).
Par to liecina arī aprēķini, kuri parāda, ka, pat simtprocentīgi realizējot visus Nacionālajā attīstības plānā (NAP) paredzētos pasākumus no 2014. līdz 2020. gadam, sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts ceļu kopgarums kilometros nesamazināsies, vienīgi piebremzēsies ceļu sabrukuma pieaugums, bet tas joprojām būs pozitīvs: +2% gadā.
Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs ierosināja ar valdības lēmumu Ministru prezidentes vadībā izveidot speciālu (SM, ZM, VARAM un FM) darba grupu un uzdot tai trīs mēnešu laikā, pieaicinot Latvijas Pašvaldību savienību, LCB un citas ieinteresētās sabiedriskās organizācijas, trīs mēnešu laikā izstrādāt pamatnostādnes: „Par Latvijas ceļu un tiltu administrēšanas un finansēšanas sistēmas pilnveidošanu”.
Jaunajam dokumentam, kā uzskatīja LCB, būtu jāatbild uz šādiem jautājumiem:
1.Kā, kādā veidā tiks nodrošināta visu 75 000 km ceļu un 1986 tiltu, ne tikai SM pārziņā esošo 21 000 km Latvijas ceļu un 945 tiltu, koordinēta administrēšana, plānošana un uzturēšana?
2.Cik kilometriem galveno, reģionālo un vietējo ceļu uzturēšanu nodrošinās valsts, cik pašvaldības un cik/kā uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības?
3. Kā tiks veikta kontrole un uzraudzība par visa valsts ceļu tīkla uzturēšanas savlaicību un kvalitāti?
3. Kā tiks finansēta visu ceļu un tiltu uzturēšana, kā, kur un no kādiem avotiem ģenerēt līdzekļus, kas vismaz vidējā termiņā ļautu sistēmiski plānot un veikt uz ceļiem nepieciešamos darbus?
7.Ko darīt ar šodien SM pārziņā esošajiem ceļiem, kuru uzturēšanai resursi netiek piešķirti un kuru uzturēšana nav plānota/paredzēta NAP ?
8. Kā, kādā veidā tiks izveidota, apstiprināta un ieviesta normatīvā bāze visu kategoriju ceļiem tā, lai tā attiektos uz visiem ceļiem, ne tikai uz SM piekrītošajiem?
LCB, konstatējot, ka kopš Autoceļu fonda likvidēšanas ir pagājuši 11 gadi, izteica cerību, ka tas ir pietiekami ilgs laiks, lai bezkaislīgi, ar argumentiem izvērtētu tā likvidēšanas sekas un salīdzinātu rezultātus ar valstīm, kurās ilgtermiņa ceļu plānošanas un finansēšanas sistēma visu šo laiku ir pastāvējusi nemainīga.
Latvijas Ceļu būvētājs cer, ka šāda bezjēdzīga vēstules pārsūtīšana un izvairīšanās no atbildes sniegšanas pēc būtības tomēr izrādīsies pārpratums, tiks kvalificēta kā nepieredzējušas padomnieces spontāna pašiniciatīva, bet Ministru prezidente demonstrēs enerģiju un izlēmību, lai Latvijā tomēr tiktu izstrādāta vienota ceļu politika.
* Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
