Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
ciris
02.01.2013. 18:42Protams ,ka LV ir visstraujāk augošā valsts,jo Prezis pēc 15 stundām savā uzrunā,jau Jaunajā gadā,paziņo,ka raditas jau 50 000 darba vietu!
Marina
02.01.2013. 12:00Lapsas kungs, Jūs esat labi informēts, vai nenorādītu adresītes šīm 30 000 darbavietām un atalgojumu reālo, t.i. uz rokas.
Ups___
02.01.2013. 01:45Sapratīs tikai tas kam ir veselais saprāts, un jā(!)- vai tiešām kādam vel ir ilūzijas par šo valsi kā neatkarīgu, kura pati pieņem lēmumus?
Eiropas stabilitātes mehānisms
Vikipēdijas raksts
Šis raksts ir par nākotnes notikumu.
Laika gaitā vai līdz ar notikuma sākumu informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem.
Eiropas stabilitātes mehānisms (ESM) (angļu: European Stability Mechanism) ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, kurš aizstās īslaicīgos Eiropas finanšu stabilitātes fondu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu. Līgums par ESM stāsies spēkā, tiklīdz to būs ratificējušas dalībvalstis, kas pārstāv 90 % kapitāla saistību (kopā 0,7 triljoni eiro), ES ir nostādījusi mērķi panākt to līdz 2012. gada jūlijam.[1]
Latvijas Saeima 2012. gada 9. martā gandrīz vienbalsīgi ratificēja Lisabonas līgumam izdarītos papildinājumus par ESM.[2] Latvija nav pakļauta ESM, kamēr tā nav ieviesusi eiro. Tiek paredzēts, ka pēc eiro ieviešanas Latvijai būs 5 gadu laikā jāiemaksā fondā 186 miljoni eiro, maksimālā kapitāla daļa, kas pēc pieprasījuma būtu jāiemaksā Latvijai, būs, apmēram, 1,4 miljardi eiro.[3]
Satura rādītājs
1 Tiesiskais pamats
2 Kritika
3 Piezīmes
4 Skatīt arī
5 Atsauces
Tiesiskais pamats
Pamati ESM tika likti 2010. gadā pieņemot lēmumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. panta papildināšanu pievienojot 3. punktu ar sekojošu tekstu:
Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, var izveidot stabilizācijas mehānismu, ko izmantos, ja obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu visas eurozonas stabilitāti. Jebkādas nepieciešamās finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo mehānismu piemēros stingrus nosacījumus
—Eiropadomes 2010. gada 16. un 17. decembra secinājumi, 6. lappuse[4]
Savukārt paša ESM tiesiskais pamats izriet no Līguma par Eiropas stabilitātes mehānisma dibināšanu, kas sākotnēji tika parakstīts 2011. gada jūlijā. 2012. gada februāri tika parakstīta jauna versija, kurā bija izdarītas izmaiņas, "lai to padarītu efektīvāku".[5]
Tiek sagaidīts, ka 2012. gada versija būs tā kas tiks virzīta ratifikācijai.
Atšķirībā no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSF), kas pēc juridiskā statusa bija Luksemburgas likuma pakļautībā reģistrēta privāta firma, ESM būs subjekts "starptautiskajām tiesībām" (international law), kas izriet no Līguma par Eiropas stabilitātes mehānisma dibināšanu, kas savukārt ir pamatots uz grozījumiem Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantā.[6]
Paredzēts, ka ESM baudīs pilnīgu imunitāti no lēmumiem, kas izdarīti atsevišķu valstu likumdošanu līmenī.[p 1][p 2][p 3]
Kritika
Kritiķi uzskata, ka ESM gandrīz neierobežotās pilnvaras konfliktē ar atsevišķu valstu un to likumdošanas suverenitāti.
Igaunijas tieslietu kanclers Indreks Teders, kurš lūdzis Igaunijas Augstākajai Tiesai izvērtēt ESM Līguma atbīlstību Igaunijas Konstitūcijai, izteicies, ka "[Igaunijas] parlamentam nav tik daudz pilnvaru, lai viņi lemtu par to vai Igaunijai būs 'neatgriezeniski un bezierunu kārtībā'[p 4] jāiemaksā glābšanas fondā, iespējams, vairāk nekā miljards eiro uz noteikumiem, kas [pēc ESM ratificēšanas] būs atkarīgi no kādas iestādes, kura neatrodas Igaunijā."[7] European Radio Network spriež, ka gadījumā, ja Igaunijas tiesa tomēr atzītu ESM par nekonstitucionālu, ticamākais variants Igaunijai būtu izmainīt savu konstitūciju, lai pielāgotu to ESM.[8]
Tāpat paredzēts, ka nākotnē ESM var vienpusēji lemt par pašreiz noteiktā kapitāla apjoma izmaiņām.[p 5]
Piezīmes
Zemāk dotie fragmenti ir neoficiāls tulkojums no oriģināla angļu valodā.
↑
27. pants: juridiskais statuss, privilēģijas un imunitāte
3. punkts: ESM, tā īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda veida tiesas procesa.
—ESM Līgums 46. lappuse
↑
27. pants: juridiskais statuss, privilēģijas un imunitāte
4. punkts: ESM īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda veida juridiski, administratīvi vai ar likumdošanu pamatotas pārmeklēšanas, rekvizīcijas, konfiskācijas, atsavināšanas vai jebkāda cita veida konfiscēšanas vai likvidācijas.
—ESM Līgums 46. lappuse
↑
35. pants: personu imunitāte
1. punkts: [ESM] personāla darbības būs imūnas pret juridisku procesu, tāpat viņu oficiālie dokumenti baudīs neaizskaramību.
—ESM Līgums 48. lappuse
↑
9. pants: kapitāla pieprasījums
ESM Biedri piekrīt neatgriezeniski un bezierunu kārtībā apmierināt jebkuru kapitāla pieprasījumu, ko izteicis Izpilddirektors (..) septiņu (7) dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža.
—ESM Līgums 24. lappuse
↑
10. pants: izmaiņas kapitāla apjomā
(ESM Valde) var lemt par kapitāla apjoma izmaiņām un atbilstoši papildināt 8. pantu.
—ESM Līgums 24. lappuse
Vēlētos dzirdēt Dombrovska komentāru .... Tis ir tis ko viņš mums novēl!
Ups___
02.01.2013. 01:45Sapratīs tikai tas kam ir veselais saprāts, un jā(!)- vai tiešām kādam vel ir ilūzijas par šo valsi kā neatkarīgu, kura pati pieņem lēmumus?
Eiropas stabilitātes mehānisms
Vikipēdijas raksts
Šis raksts ir par nākotnes notikumu.
Laika gaitā vai līdz ar notikuma sākumu informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem.
Eiropas stabilitātes mehānisms (ESM) (angļu: European Stability Mechanism) ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, kurš aizstās īslaicīgos Eiropas finanšu stabilitātes fondu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu. Līgums par ESM stāsies spēkā, tiklīdz to būs ratificējušas dalībvalstis, kas pārstāv 90 % kapitāla saistību (kopā 0,7 triljoni eiro), ES ir nostādījusi mērķi panākt to līdz 2012. gada jūlijam.[1]
Latvijas Saeima 2012. gada 9. martā gandrīz vienbalsīgi ratificēja Lisabonas līgumam izdarītos papildinājumus par ESM.[2] Latvija nav pakļauta ESM, kamēr tā nav ieviesusi eiro. Tiek paredzēts, ka pēc eiro ieviešanas Latvijai būs 5 gadu laikā jāiemaksā fondā 186 miljoni eiro, maksimālā kapitāla daļa, kas pēc pieprasījuma būtu jāiemaksā Latvijai, būs, apmēram, 1,4 miljardi eiro.[3]
Satura rādītājs
1 Tiesiskais pamats
2 Kritika
3 Piezīmes
4 Skatīt arī
5 Atsauces
Tiesiskais pamats
Pamati ESM tika likti 2010. gadā pieņemot lēmumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. panta papildināšanu pievienojot 3. punktu ar sekojošu tekstu:
Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, var izveidot stabilizācijas mehānismu, ko izmantos, ja obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu visas eurozonas stabilitāti. Jebkādas nepieciešamās finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo mehānismu piemēros stingrus nosacījumus
—Eiropadomes 2010. gada 16. un 17. decembra secinājumi, 6. lappuse[4]
Savukārt paša ESM tiesiskais pamats izriet no Līguma par Eiropas stabilitātes mehānisma dibināšanu, kas sākotnēji tika parakstīts 2011. gada jūlijā. 2012. gada februāri tika parakstīta jauna versija, kurā bija izdarītas izmaiņas, "lai to padarītu efektīvāku".[5]
Tiek sagaidīts, ka 2012. gada versija būs tā kas tiks virzīta ratifikācijai.
Atšķirībā no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSF), kas pēc juridiskā statusa bija Luksemburgas likuma pakļautībā reģistrēta privāta firma, ESM būs subjekts "starptautiskajām tiesībām" (international law), kas izriet no Līguma par Eiropas stabilitātes mehānisma dibināšanu, kas savukārt ir pamatots uz grozījumiem Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantā.[6]
Paredzēts, ka ESM baudīs pilnīgu imunitāti no lēmumiem, kas izdarīti atsevišķu valstu likumdošanu līmenī.[p 1][p 2][p 3]
Kritika
Kritiķi uzskata, ka ESM gandrīz neierobežotās pilnvaras konfliktē ar atsevišķu valstu un to likumdošanas suverenitāti.
Igaunijas tieslietu kanclers Indreks Teders, kurš lūdzis Igaunijas Augstākajai Tiesai izvērtēt ESM Līguma atbīlstību Igaunijas Konstitūcijai, izteicies, ka "[Igaunijas] parlamentam nav tik daudz pilnvaru, lai viņi lemtu par to vai Igaunijai būs 'neatgriezeniski un bezierunu kārtībā'[p 4] jāiemaksā glābšanas fondā, iespējams, vairāk nekā miljards eiro uz noteikumiem, kas [pēc ESM ratificēšanas] būs atkarīgi no kādas iestādes, kura neatrodas Igaunijā."[7] European Radio Network spriež, ka gadījumā, ja Igaunijas tiesa tomēr atzītu ESM par nekonstitucionālu, ticamākais variants Igaunijai būtu izmainīt savu konstitūciju, lai pielāgotu to ESM.[8]
Tāpat paredzēts, ka nākotnē ESM var vienpusēji lemt par pašreiz noteiktā kapitāla apjoma izmaiņām.[p 5]
Piezīmes
Zemāk dotie fragmenti ir neoficiāls tulkojums no oriģināla angļu valodā.
↑
27. pants: juridiskais statuss, privilēģijas un imunitāte
3. punkts: ESM, tā īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda veida tiesas procesa.
—ESM Līgums 46. lappuse
↑
27. pants: juridiskais statuss, privilēģijas un imunitāte
4. punkts: ESM īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda veida juridiski, administratīvi vai ar likumdošanu pamatotas pārmeklēšanas, rekvizīcijas, konfiskācijas, atsavināšanas vai jebkāda cita veida konfiscēšanas vai likvidācijas.
—ESM Līgums 46. lappuse
↑
35. pants: personu imunitāte
1. punkts: [ESM] personāla darbības būs imūnas pret juridisku procesu, tāpat viņu oficiālie dokumenti baudīs neaizskaramību.
—ESM Līgums 48. lappuse
↑
9. pants: kapitāla pieprasījums
ESM Biedri piekrīt neatgriezeniski un bezierunu kārtībā apmierināt jebkuru kapitāla pieprasījumu, ko izteicis Izpilddirektors (..) septiņu (7) dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža.
—ESM Līgums 24. lappuse
↑
10. pants: izmaiņas kapitāla apjomā
(ESM Valde) var lemt par kapitāla apjoma izmaiņām un atbilstoši papildināt 8. pantu.
—ESM Līgums 24. lappuse
Vēlētos dzirdēt Dombrovska komentāru .... Tis ir tis ko viņš mums novēl!
Laimonis
01.01.2013. 12:08Tik vienmuļa runa. Likās, ka ekrānā ir lelle, kurai kustas tikai apakšlūpa. Kad pieminēja tās 30 tūkstošu darbavietas, padomāju, ka uzradies otrs Šlesers. Runājot par izaugsmi, viņš laikam domāja pieaugošo trūcīgo un aizbraucēju skaitu, kas, manuprāt, neliecina par valdības darba kvalitāti.
Dievs, dod mums Jaunajā gadā jaunu valdību, kas nelepotos ar valsts izputināšanu, bet nesavtīgi strādātu iedzīvotāju labā!
Eduards
01.01.2013. 11:01 AICINU VISUS,KURI SAPROT, KA TĀLĀK NEDRĪKSTAM ,,VIŅIEM ,,ĻAUT LATVIJU POSTĪT UN TAUTU PAZEMOT-UZ
LATVIJAS GLĀBŠANĀS SAPULCI!
4. MAIJĀ, PL. 12-OS RĪGĀ, PRETIM OKUPĀCIJAS MUZEJAM!
SAPULCES MĒRĶIS- NEVARDARBĪGA LATVIJAS VARAS MAIŅA.
Latvijas Glābšanas komisija
DD1
01.01.2013. 09:46Laba runa.
Laimīgu Jauno gadu arī visu laiku labākajam Latvijas Ministru prezidentam Dombrovska kungam!
Oto
01.01.2013. 03:48>tāpēc LTV1 uzslēdzu tikai uz prezidenta runu.
Nu tu mazohists. Atlaistās Saeimas atraugu Bērziņu par prezidentu mute neveras vaļā nosaukt.
Dombrovska runa bija laba, nedaudz par garu un neiztika atkal bez grāmatvedības, bet kopumā ok.
Reālists
01.01.2013. 03:35Šo Briseles-Stokholmas okupācijas varas ģenerālsekretāru par Latvijas premjeru nekad neesmu uzskatījis un neuzskatīšu. Klausīties viņa grāmatvedības atskaites gadu mijā = bojāt sev svētku noskaņojumu, tāpēc LTV1 uzslēdzu tikai uz prezidenta runu. Laimīgu Jauno gadu, Latvija!