Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daniels Pavļuts ir viens no mums. Vismaz dažās jomās. Apkrāvies ar kredītiem, braucis ar BMW X5 džipu un tagad paņēmis līzingā Hyundai. Spriežot pēc viņa finanšu situācijas, viņam kā pianistam vairāk par ekonomikas un veselības ministra posteni piestāvētu jaunieviests kredītu ministra amats. Par šāda amata izveidi viņš var smelties pieredzē pats no sevis, balstoties uz Vakcinācijas biroja veiksmīgo budžeta apguvi un nenormālo vakcīnu iepirkumu, kuras tālāk izmest mēslainē.  

Mēslainē gan nevajadzēs izmest ārprātīgos Veselības ministrijas  pārskaitījumus PR aģentūrai, kurā pats kādreiz strādāja –  tā kā Latvijas vakcinācijas aģitācija bija brutāls plaģiāts no ASV kampaņām, tad faktiski visu saņemto naudu PR aģentūra varēja iebāzt kabatā kā peļņu un iespējams pēcāk, kad „noklusīs”, padalīties ar veco čomu Danielu, uzsaucot kādu dārgu ceļojumu, izremontējot viņam dzīvokli vai varbūt vienkārši pieņemot par konsultantu.   

Atliek pabrīnīties par KNAB, kas Krūmiņjūļa nesto šampi būvinspektorei pamanīja, bet Veselības ministrijas miljonu tēriņus PR aģentūrai neizskatīja par pārbaudes vērtu. Starp citu, atcerieties Viņķeles histēriju, kad COVID kulminācijā viņa uzstāja, ka Rīgas maratonam jānotiek, bet zeķes un pamperus veikalos nedrīkst pirkt klātienē? Politiķiem patīk teikt – vēlētāja atmiņa ir īsa, vēlētāji ir kā aitas, viņi neko nesaprot.  Daniels cer, ka viņa izgājieni drīz vien nonāks stulbo vēlētāju amnēzijas bedrē un visas Pavļuta izdarības ministriju vadībā aizmirsīsies.

Ieskatoties Pavļuta deklarācijā, ir skaidrs, ka viņam patīk dzīvot “uz krīta”. Civilizētā demokrātijā tas liktu uzmanīties visos gadījumos, kad valdībā notiek lemšana par jautājumiem, kas saistīti ar bankām un finanšu jomu kopumā (jo ir skaidrs, ka bankas ir nopietna finanšu komponente).

Pagājušā gada deklarācija rāda, ka Daniela īpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā, zeme Ogrē, 37 gadus veca četrvietīga airu laiva (ar ko varbūt mūs varēs aizairēt uz vēl lielāku veselības muklāju), kā arī pavisam svaigs “vieglais plašlietojuma” Hyundai IONIQ. Luminor un Swedbanka pie sevis tur cienītā ministra uzkrājumus: secīgi 35.57 eiro Luminor un 3525.28 eiro un 552.84 USD Swedbankā.

Ar 709.65 eiro ienākumiem no Saeimas, 70 377.80 eiro no Valsts kancelejas, VSAA pabalstu 1017.32 eiro apmērā, kā arī citiem ienākumiem no kāda Artūra Sokoļenko (6000 eiro) un no ASV reģistrētā Airdog Inc., AJ (Palo Alto, Waverley 330) saņemtajiem 552.84 USD pērn ministrs mājsēdi varēja pārciest tīri tā neko.

Čakaris vienīgi ar kredītiem, kas velkas līdzi daudzu gadu garumā. 2014.gadā (divus mēnešus pēc Zolitūdes traģēdijas), beidzot pildīt ekonomikas ministra pienākumus, viņš savā deklarācijā raksta, ka parādsaistības ir 183 304.11 eiro, bet ir “vienojies ar aizdevēju AS DNB Banka par aizdevuma pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz 2014.gada oktobrim. Tā ir standarta prakse aizņēmēja ieņēmumu samazināšanās gadījumā. Par aizdevuma atmaksas turpmākiem nosacījumiem pārrunas ar aizdevēju notiks 2014.gada rudenī”.

Dažu gadu laikā ministra dzīve būtiski uzlabojas, atsākas treknie gadi: sākot darbu Saeimā 2018.gadā, Pavļuts jau deklarē lietošanā BMW auto (kā kārtīgs liberālis gan nenorādot moiščiku vidē populāro sēriju X5), tīri neko uzkrājumus (gandrīz 60 tūkstošus eiro), arī kredītsaistības pēc atliktā maksājuma prasīšanas būtiski krītas (22 100.00 un 67 801.78 eiro).

Darbs veselības ministra amatā ļauj paņemt kārtējo lielo kredītu, jo deklarācijā par 2021.gadu ministrs deklarējis jau trīs lielas parādsaistības: 28 530.00, 5 108.92 un 170 697.84 eiro apmērā). Ko secinām no šādiem finanšu gājieniem? Kad kā parasts krīzes purvu izbridējs nupat gāju bankā pēc kredīta, man pateica, ka dzīvoju pāri saviem līdzekļiem, un kredīts man nepienākas. Acīmredzot veselības ministra amatā kredītus bankās ir vieglāk dabūt, tikai jautājums, kā tur ar to uzticības kredītu no vēlētājiem. 

Pavaicājiet sev, kad, saņemot komunālo rēķinu, būs jāķeras pie drapēm (kuras nevarēsi atļauties) vai vajadzēs ārstu, pie kura varēs tikt kaut kad nākamgad ap šo laiku: “Vai es gribu balsot par šo jampampiņu plejādi?” 

Novērtē šo rakstu:

183
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi