Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

23. maijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības organizēto kolektīvo iesniegumu par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā un nolēma uzdot Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2023. gada beigām kopā ar iesaistītajām pusēm vienoties par kompromisiem, lai samazinātu mežizstrādes negatīvo ietekmi uz putnu ligzdošanu. 

Platformā ManaBalss.lv Latvijas Ornitoloģijas biedrības iniciatīva, aicinot noteikt mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, savāca vairāk nekā desmit tūkstošus Latvijas pilsoņu parakstu un tika iesniegta Saeimā jau 2020. gadā.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus norāda: “Reālistiski raugoties, šis lēmums bija labākais, ko no komisijas varējām gaidīt. Turpmākais lielā mērā atkarīgs no tā, cik godprātīgi lēmums tiks pildīts un cik liela būs Saeimas deputātu interese šī uzdevuma izpildi uzraudzīt. Sliktākajā gadījumā varam vēlreiz atgriezties tur, kur bijām pirms tieši desmit gadiem, kad Zemkopības ministrijas vadītajā darba grupā Latvijas Ornitoloģijas biedrībai tika uzdots veikt padziļinātus aprēķinus, bet ideja noteikt mežizstrādes pārtraukumu tika noraidīta bez jebkādiem kompromisu meklējumiem.”

Nepieciešamību noteikt mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā Latvijas Ornitoloģijas biedrība aktualizēja jau 2008. gadā, norādot uz to, ka, cērtot mežu pavasarī, katru gadu iet bojā desmitiem tūkstošu putnu ligzdu un tiek būtiski traucēta ligzdošana arī tiem putniem, tostarp īpaši aizsargājamām sugām, kuru ligzdas fiziski izpostītas netiek. Putnu ligzdu postīšana pārkāpj gan Latvijas, gan Eiropas Savienības kopējos likumus. Turklāt, kā rāda “Latvijas fakti” veiktās aptaujas, 80% Latvijas iedzīvotāju kopumā un 77% meža īpašnieku atbalsta mežizstrādes pārtraukuma noteikšanu putnu ligzdošanas laikā.

“Mēs zinām, ka daudzi meža īpašnieki savus mežus putnu ligzdošanas laikā necērt, un esam par to viņiem ļoti pateicīgi. Mēs zinām arī to, ka daļā mežu, piemēram, pilsētās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā ir ierobežota jau pašlaik. Taču pavasarī joprojām tiek cirsti AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotie valsts meži, tā ik pavasari izpostot vairāk nekā 50 tūkstošus ligzdu. Arī virkne kompāniju, kas apsaimnieko privātos mežus, mežizstrādes miera perioda noteikšanu neatbalsta. Tāpēc šī problēma joprojām ir aktuāla. Mēs apzināmies, ka mežizstrādes pārtraukuma noteikšana radīs grūtības meža nozarei, taču būtu svarīgi šīs problēmas skaidri noformulēt un kopīgi meklēt tām risinājumus, nevis kategoriski iestāties par dabai kaitīgās meža apsaimniekošanas prakses saglabāšanu,” skaidro ornitologs Viesturs Ķerus.

Novērtē šo rakstu:

15
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi