Ministrijām palikuši iespaidīgi iztērējamie līdzekļi, daudzas to apjomu slēpj
PIETIEK22.12.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut arī ministrijas par šo tēmu runāt nevēlas, skaitļi rāda, ka arī šā gada pēdējās dienās pār ierēdņiem var birt piemaksu un prēmiju lietus, - vairākās ministrijās palikuši neiztērēti ievērojami budžeta līdzekļi, bet atsevišķas ministrijas pat nevēlas atklāt, cik daudz naudas palicis gada pēdējam mēnesim.
Tā Rolanda Broka (attēlā pirmais no kreisās) vadītā Izglītības un zinātnes ministrija kategoriski atsakās sniegt datus par decembrī pārpalikušo budžeta naudu administratīvajiem izdevumiem, jo „ministrija finansējumu plāno pilnam finanšu gadam – 12 mēnešiem, līdz ar to par 2010.gada apstiprinātā budžeta pārpalikumu būs iespējams spriest pēc 2010.gada 31.decembra”.
Arī Ģirta Valda Kristovska vadītā Ārlietu ministrija un Ulda Auguļa vadītā Satiksmes ministrija pēc nedēļu ilgām pārdomām izlēma neatklāt sava administratīvā budžeta pārpalikumu. Savukārt Lindas Mūrnieces vadītā Iekšlietu ministrija tikai pēc nedēļas un jautājuma atkārtotas uzdošanas informēja, ka ministrijas budžeta līdzekļu atlikums uz 1. decembri valsts pamatfunkciju īstenošanai ir 11,7% no 2010.gada budžeta izdevumiem.
Savukārt par virkni citu ministriju ir skaidrs, ka gada pēdējā mēneša laikā tām vajadzēs notērēt daudz lielāku summu nekā vidēji gada pirmajos 11 mēnešos: tā Aizsardzības ministrijai decembrim bija atlikuši 9,6% no gada budžeta, Kultūras ministrijai - 14%, Finanšu ministrijai – veseli 19%. Par to, kā gada pēdējā mēnesī tiks iztērētas šīs proporcionāli lielās summas, ministrijas pagaidām klusē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
