Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada 21. maijā valdības sēdes slēgtajā daļā lemjot par Latvijas Hipotēku un zemes bankas kredītportfeļa "īpašās daļas" nodošanu Rietumu bankai, Ministru kabineta locekļi, izrādās, lielākoties vismaz oficiāli nemaz nav bijuši informēti, ka ar savu lēmumu viņi atbalsta tobrīdējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska un viņa juridiskās padomnieces Sandras Bukanes (abi attēlā) ģimeņu neveiksmīgā, valstij piederošās Hipotēku bankas ilgstoši balstītā nekustamo īpašuma biznesa ņemto kredītu nodošanu Rietumu bankai. valstij ciešot zaudējumus, toties dodot jaunas cerības šī biznesa īpašniekiem.

"Atbilstoši konsultanta izvērtējumam un ieteikumam VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) komercdaļas pakete, kurā ir nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, tiks pārdota AS Rietumu banka, kuras piedāvājums tika atzīts par atbilstošu tirgus situācijai. (..) Valdība šodien slēgtajā sēdes daļā uzklausīja informatīvo ziņojumu par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas stratēģijas ieviešanas gaitu un apstiprināja atlikušo komercaktīvu pakešu pārdošanu. Tādējādi ir izpildīti būtiskākie priekšnoteikumi, lai noslēgtu Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu," - šādu oficiālo informāciju pagājušā gada 21. maijā izplatīja Andra Vilka vadītā Finanšu ministrija.

Šajās dienās Pietiek vērsās Valsts kancelejā, lai noskaidrotu, kādā tieši sastāvā Ministru kabineta skatīja šo jautājumu, kas bija balsojušie Ministru kabineta locekļi un kā tieši katrs no viņiem balsoja.

Sākotnēji Valsts kanceleja mēģināja apgalvot, ka pat sēdes dalībnieku sastāvs un balsojums esot ierobežotas pieejamības informācija: "Protokollēmums par šo jautājumu ir klasificēts, un klasifikācijas statuss saglabājas joprojām. Proti, informatīvā ziņojuma iesniedzējs - Finanšu ministrija - dokumentam piešķīrusi lietojuma ierobežojumu „dienesta vajadzībām". Kā savā vēstulē norādījusi Finanšu ministrija, informatīvais ziņojums pēc izskatīšanas Ministru kabineta sēdē saglabā informācijas dienesta vajadzībām statusu. Līdz ar to plašāku informāciju diemžēl nevaram sniegt."

Pēc šīs atbildes saņemšanas Pietiek Valsts kancelejai norādīja, ka jautājums ir - kādā sastāvā Ministru kabinets balsoja un kā katrs no Ministru kabineta locekļiem balsoja par šo jautājumu. "Uztveršu Jūsu sākotnējo atbildi par neizdevušos joku, bet, ja vēlaties apgalvot, ka Valsts kanceleja vēlas definēt konkrētu Ministru kabineta lēmumu pieņēmēju kā ierobežotas pieejamības informāciju - domāju, lasītāji būs sajūsmā," tika norādīts Valsts kancelejai.

Pēc šī aizrādījuma saņemšanas Valsts kanceleja savu skaidrojumu mainīja, un tās "precizētā atbilde" jau bija šāda: "Ministru kabineta locekļi lēmumu pieņēma vienoti - balsojums par šo jautājumu nenotika, kā arī protokollēmumā ministru atsevišķs viedoklis nav fiksēts. Saskaņā ar sēdes protokollēmumu toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nepiedalījās jautājuma izskatīšanā, lai netiktu pieļauts interešu konflikts, un sēdes vadība tika deleģēta finanšu ministram Andrim Vilkam."

Savukārt jau pēc tam uz precizējošiem jautājumiem Valsts kanceleja sniedza šādas atbildes, apliecinot, ka par "īpašā" portfeļa nodošanu lemts bez iepriekšējas apspriešanas un sagatavošanās, turklāt neprotokolējot jautājuma izskatīšanu:

"1) attiecīgās valdības sēdes datums un datums, kad šo jautājumu izskatīja valsts sekretāru sanāksmē? Ja neizskatīja - kāpēc tieši?

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumiem Nr.300 „Ministru kabineta kārtības rullis” plānošanas dokumenta projektu, informatīvo ziņojumu vai tiesību akta projektu, kas saskaņā ar likumu " Par valsts noslēpumu " ir valsts noslēpuma objekts vai satur valsts noslēpuma objektu, vai  kas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu satur informāciju ar lietojuma ierobežojumu "DIENESTA VAJADZĪBĀM" izskata Ministru kabineta sēdē bez izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabineta komitejas sēdē.

2) pēc kuras konkrētās personas ierosinājuma jautājums tika izskatīts MK sēdes slēgtajā daļā?

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija instrukcijas Nr.11 „Kārtība, kādā attīstības plānošanas dokumenta projekts, tiesību akta projekts vai informatīvais ziņojums, kas satur informāciju dienesta vajadzībām, saskaņojams ar ministrijām un citām institūcijām, kā arī iesniedzams un izskatāms Ministru kabinetā” 18.punktam informatīvo ziņojumu, kas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu satur informāciju dienesta vajadzībām, izskata Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā.

3) kāds ir precīzais izskatītā jautājuma nosaukums un kārtas numurs attiecīgajā MK sēdē?

Informatīvais ziņojums „Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" komercdaļas pārdošanas stratēģijas ieviešanas gaitu” izskatīts Ministru kabineta sēdē 2013.gada 21.maijā kā sadaļas „VIII. Ministru kabineta lieta (slēgtā daļa Mazajā zālē)” 8.1.jautājums.

4) kāds bija klātesošo MK locekļu sastāvs?

Pievienojam informāciju par Ministru kabineta locekļu sastāvu no Ministru kabineta mājas lapā esošā Ministru kabineta 2013.gada 21.maija sēdes protokola Nr.30: Valdis Dombrovskis, Andris Vilks, Artis Pabriks, Daniels Pavļuts, Rihards Kozlovskis, Vjačeslavs Dombrovskis, Žaneta Jaunzeme-Grende, Ilze Viņķele, Anrijs Matīss, Jānis Bordāns, Edmunds Sprūdžs, Laimdota Straujuma.

5) kur un kā ir fiksēts, ka V. Dombrovskis nepiedalījās šī jautājuma izskatīšanā?

Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likumam, ja Ministru kabineta loceklis normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ, kā arī ētisku vai citu apsvērumu dēļ atsakās piedalīties lēmuma pieņemšanā, viņš par to paziņo pirms lēmuma pieņemšanas un šāds fakts tiek fiksēts konkrētajā MK sēdes protokollēmumā.

6) aprakstiet, lūdzu, procesu "Ministru kabineta locekļi lēmumu pieņēma vienoti" - kā tieši tas notiek, kas nosaka šāda procesa iespējamību un norisi, kura konkrētā persona noteica, ka šajā gadījumā jautājumā nenotiks balsojums?

Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likumam Ministru kabinets lēmumu pieņem vienprātīgi, ja neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilst. Tā kā neviens neiebilda, lēmums tika pieņemts vienprātīgi – bez balsojuma."

No šīm Valsts kancelejas atbildēm izriet, ka ministri par lēmumu nobalsojuši vienprātīgi, bez kādām diskusijām un piebildēm. Kā noskaidrojis Pietiek, faktiski ministri - ja neskaita Andri Vilku, kurš bija lietas kursā par shēmu, kādu piedāvāja viņa vadītā ministrija - par lēmumu balsojuši, it kā oficiāli neesot lietas kursā par to, kādu tieši personu kredītus, ar kādiem nosacījumiem, ar kādiem zaudējumiem valstij un ieguvumiem tobrīdējā premjera ģimenes biznesam viņi ļauj nodot.

Lai par to pārliecinātos, Pietiek pagājušā gada 21. maija valdības sēdes dalībniekiem uzdeva vienādus jautājumus:

1) Vai piedalījāties Ministru kabineta sēdē pagājušā gada maijā, kad tika lemts par viena Hipotēku bankas portfeļa (nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegtu kredītu) pārdošanu Rietumu bankai?

2) Vai pirms lemšanas tikāt informēts, ka šajā portfelī ir Valda Dombrovska un Sandras Bukanes ģimeņu biznesa kredīti?

3) Vai Valdis Dombrovskis piedalījās lēmuma pieņemšanā?

4) Ja nē, kur un kā tas tika fiksēts?

5) Vai Jūs personiski balsojāt par šī portfeļa pārdošanu Rietumu bankai?

6) Vai pirms Ministru kabineta sēdes bijāt iepazinies ar šī darījuma detaļām un aprakstu?

7) Vai notika balsojums par šī darījuma atļaušanu?

8) Vai balsojums tika oficiāli fiksēts?

9) Kā balsojāt Jūs?

10) Cik kredītu bija šajā portfelī?

11) Kam bija izsniegti šie kredīti?

12) Kāda bija šo kredītu nominālā summa?

13) Par kādu summu šie kredīti tika nodoti Rietumu bankai?

14) Vai neesat apsvēris iespēju saistībā ar šo darījumu vērsties tiesībsargāšanas iestādēs?

Uz šiem jautājumiem pagaidām ir saņemtas šādas pietiekami dažādas, vietumis atklāti pretrunīgas atbildes:

Laimdota Straujuma: "Ja Jūs jautājat par 2013.gada 21.maija sēdi, kurā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas pārdošanas stratēģijas ieviešanas gaitu”, tad, jā, es tajā piedalījos. Portfeļu saturs, to skaitā informācija par kredītiem, un arī pretendenti to pirkšanai nebija pieejami ministriem, jo informācijas izpaušana par bankas klientiem ir Kredītiestāžu likuma pārkāpums. Valdis Dombrovskis lēmuma pieņemšanā nepiedalījās, šis fakts ir fiksēts konkrētajā Ministru kabineta sēdes protokollēmumā.  Balsošana par lēmumu nenotika, jo Ministru kabinets lēmumu pieņēma vienprātīgi. Neesmu apsvērusi iespēju saistībā ar šo darījumu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs."

Rihards Kozlovskis: "Esmu piedalījies sēdē, kurā tika skatīts informatīvais ziņojums par “Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas pārdošanas stratēģijas ieviešanas gaitu”, taču informācija par portfeļu saturu - pretendentiem un kredītiem ziņojumā nebija atspoguļota. Lēmums tika pieņemts vienprātīgi, Valdis Dombrovskis šajā un arī citās MK sēdēs, kur jautājums skāris Hipotēku un zemes banku, lēmumu pieņemšanā nepiedalījās."

Artis Pabriks: "Es neatceros. Manā pārziņā bija jautājumi, kas saistīti ar aizsardzības un ārlietu jautājumiem. Es tiešām neatceros."

Jānis Bordāns: "Es vairs neatceros. Bija kaut kādi lēmumi saistībā ar Hipotēku banku, bet es vairs neko neatceros."

Ilze Viņķele: "Es nevaru atbildēt, man jāskatās. Vai jūs atceraties, ko jūs darījāt pirms gada maijā?

- Tas nebija tik nozīmīgs lēmums, lai atcerētos?

- Tā ir jūsu interpretācija.

- Vai pirms balsojuma tika informēts, ka šajā portfelī ir arī Valda Dombrovska sievas un Sandras Bukanes vīra uzņēmuma kredīts?

- Jūs varētu pateikt datumu, tad es varētu apskatīties.

- Tas bija maijā.

- Viens ir skaidrs, ka nevienu lēmumu, kas skāra Hipotēku bankas darījumus ar paketēm, balsojumos Dombrovskis pats nepiedalījās. Nevienā. Pilnīgi noteikti.

- Vai tas tika fiksēts, ka viņš nepiedalās?

- Protams, ka tas tika fiksēts. Kā tad jūs iedomājaties.

- Un jūs balsojāt par nodošanu Rietumu bankai?

- Tie lēmumi, kas nāca par Hipotēku banku un tika diskutēts, es neatceros nevienu lēmumu, kas tika līdz balsojumam, ka tas netika nolemts.

- Jūs pirms tam iepazināties ar darījuma detaļām?

- Jūs domājat, vai specifiski ar Ārijas Dombrovskas darījuma detaļām, nē, ar tām specifiski mēs neiepazināmies. Bet par portfeļa saturiem, par tām lotēm, par kurām tika Hipotēku bankas pārdošana organizēta, protams, par tām tika iepazīstināti visi kabineta locekļi, gan iepazīstinot ar to tirgus vērtību, gan pārdodamību, gan potenciālo pircēju piedāvājumu. Tas tika katram izskaidrots. Tas tika pirms lēmuma viss darīts zināms."

Satiksmes ministrija Anrija Matīsa vietā: "Tā kā satiksmes ministrs A.Matīss šodien uzturas divu dienu darba vizītē Daugavpilī, sniedzam sekojošu informāciju, saistībā ar Jūsu uzdotajiem jautājumiem. Satiksmes ministrs A.Matīss Ministru kabineta (MK) sēdē 2013.gada 21.maijā piedalījās, ko apliecina arī MK sēdes protokola Nr.30 ieraksts (sk. http://mk.gov.lv/lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2013-05-21). Vēršam Jūsu uzmanību, ka minētajā MK sēdē tika izskatīts  informatīvais ziņojums par  valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas pārdošanas stratēģijas ieviešanas gaitu, kuram noteikts statuss - dienesta vajadzībām. Vienlaikus vēlamies norādīt, ka informatīvajos ziņojumos par kāda procesa gaitu parasti konkrētu personu dati netiek iztirzāti. Attiecībā par valdības locekļu balsojumiem  sēdē iesakām jautāt Valsts kancelejai, kura tehniski nodrošina valdības darbu un veic sēdes gaitas protokolēšanu."

Kā redzams no saņemtajām atbildēm, pat tie toreizējie ministri, kas nav šo jautājumu jau "aizmirsuši", lielākoties apgalvo, ka neesot tikuši informēti pat par to, kam "īpašais" portfelis tiek nodots. Tiesa, izņēmums ir toreizējā labklājības ministre Ilze Viņķele, kura, kā izrādās, gan esot tikusi informēta par pārdodamo lotu vērtību un citiem specifiskiem jautājumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi