Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video
Elita Veidemane11.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad tas ir aktuāls temats – Ukrainas bēgļi, tad jau kāds vientiesis jūrmalnieks uzķersies un aicinās čaklīti pastrādāt. Taču muļķu vairs nav: „ukraiņus” padzen jau no īpašuma vārtiem.
Tas gan viņiem netraucē atgriezties melnā tumsā un pašņakarēties šķūnīšos vai pat verandās. Arī pie manas mājas bija piegājis viens no šiem „darba meklētājiem”, kuru veiksmīgi pasūtīju trīs mājas tālāk. Pagājušajā sestdienā vienā no šīm mājām vīreļiem nepalaimējās: saimnieki viņus aizturēja un izsauca policiju. Taču tā esot atteikusies braukt uz šo izsaukumu, jo „nekas taču nav nozagts”.
Un te nu sākas pats interesantākais.
Šis gadījums, protams, tika atstāstīts sociālajos tīklos, un tauta sašuta, jo - kā var nebraukt uz izsaukumu?! Vai jāgaida, lai kaut ko nozog? Uzreiz nosūtīju vēstuli uz Iekšlietu ministriju, lai saprastu: vai tiešām tas ir likumīgi - nebraukt uz izsaukumu, ja nav notikusi zādzība, bet tikai (!) ielaušanās svešā īpašumā?
Iekšlietu ministres Marijas Golubevas padomniece Linda Curika pamācīja, ka pie ministres esot jāvēršas tikai tad, ja „ir interese par politisko virzienu (politikas dokumentiem, likumdošanas izmaiņām)”. Protams, ne jau par tādiem sīkumiem kā nenotikušas zādzības.
Lai netraucētu ministres kundzi, ar kaunu atkāpos, bet Linda Curika man kā iesācējai studentei rakstiski un laipni deva solījumu: „Ja Jums ir kāds jautājums viņai, būšu priecīga Jūs atbalstīt žurnālistikas centienos.”
Izsmeļošu skaidrojumu toties sniedza Simona Grāvīte, Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.
Lūk, viņas atbilde.
„Kas attiecas uz jūsu jautājumu par to, vai jāgaida likumpārkāpums - nē, nav jāgaida. Valsts policija rūpīgi seko līdzi, fiksē un vērtē jebkuru informāciju par iespējamiem noziegumiem un likumpārkāpumiem un attiecīgi uz tiem arī reaģē.
Savukārt attiecībā uz konkrēto gadījumu, pārbaudot saņemtos tālruņa zvanus, kas veikti uz Valsts policijas tālruni 110 šī gada 2. aprīlī, varam apstiprināt, ka dienas laikā ir saņemti divi telefonzvani, kuros policija tiek informēta par iespējamām aizdomīgām automašīnām Jūrmalā, iespējams, ar Ukrainas valsts numurzīmēm, kas, iespējams, aizdomīgi vēro privātīpašumus. Abos gadījumos Valsts policija ir piefiksējusi visu informāciju un atbildējusi zvanītājiem, ka informācija ir pieņemta un tā tiks pārbaudīta.
Valsts policija ir reģistrējusi iedzīvotāju sniegto informāciju par aizdomīgo transportlīdzekļu markām un valsts numurzīmēm, kā arī ir nodevusi šo informāciju pašvaldības policijai, lai maksimāli ātri varētu reaģēt uz iespējamu likumpārkāpumu. Saistībā ar šo informāciju ir uzsākta resoriskā pārbaude, tiek skaidroti un pārbaudīti fakti un apstākļi.
Tomēr vēršam uzmanību, ka šobrīd nav gūts apstiprinājums par iespējamām pretlikumīgām darbībām vai mēģinājumiem tās veikt. Tāpat pēdējā laikā Valsts policijas Jūrmalas iecirknī nav reģistrēts izteikti vairāk zādzību no mājokļiem vai automašīnām.
Kas attiecas Twitter ierakstu, kurā minēts, ka „sestdienas vakarā šī pati kompānija noķerta vienā pagalmā Pumpuros. Vīrieši tika aizturēti. Tika paziņots Valsts policijai. Atbilde - ja viņi neko nav nozaguši, tad nav jēgas braukt”.
Sazinoties ar ieraksta autoru, viņš nav norādījis, kas ir veicis šādu zvanu, kā arī citu konkrētāku informāciju, ko varētu pārbaudīt, tik vien minēja, ka zvans varētu būt veikts 2022. gada 2. aprīlī ap pulksten 22.00. Pārbaudot visus ienākošos zvanus uz Valsts policijas tālruņa numuru 110, kas tiek automātiski reģistrēti, un atkārtoti noklausoties zvanu ierakstus laika posmā no 2022. gada 2. aprīļa pulksten 21.30 - 23.00, šāds zvans un gadījums nemaz nav fiksēts.”
Vai melnīgsnējie sirotāji joprojām blandās pa Jūrmalu - nav zināms. Vai policija brauc uz izsaukumiem - arī nav zināms. Jo viena puse apgalvo, ka izsaukums nav bijis, otra puse zina stāstīt, ka policija atteikusies braukt, jo „nekas taču nav nozagts”. Skaidrības nav. Kad „komandantstundā” vajadzēja ķerstīt vientuļos pīpētājus un suņu staidzinātājus, tad viss bija skaidrs: policijas patruļas ar apskaužamu azartu skrullēja neapzinīgos pilsoņus un driķēja soda kvītis. Ko tad vairs tagad...
Skaidrība ir arī citviet, un tā ir vēl svarīgāka. Tagad zinām, ka iekšlietu ministri Golubevu traucēt par nieka lietām ir nepieklājīgi. Ministrei ir daudz svarīgāki uzdevumi. Tā, piemēram, nesen viņai bija jāizdomā, kā nosaukt 9. maija „svinības”: ministre koalīcijai piedāvāja 9.maiju nodēvēt par Krievijas agresijas Ukrainā upuru piemiņas dienu. Tad pilnīgi noteikti nenotikšot nekādas svinības „ar pompu”. Kur sākas pomps un beidzas atturība, to gan neviens nezināja. Bet koalīcija piekrita, un pomps atkrita pats par sevi. Vismaz kaut kāds labums.
Vēl ministrei ir svarīgi pamatot robežas žoga neuzcelšanas doktrīnu. Nu, tā, lai visiem būtu skaidrs, kāpēc tas joprojām ir pusguļus stāvoklī un tāds arī paliks tuvākajā laikā. Vēl ir svarīgi izdomāt, kāpēc neslēgt robežu ar Krieviju, jo pateikt, ka Ukrainas bēgļi tad nevarēs iekļūt Latvijā caur Krieviju, ir vismaz neprātīgi. Toties Krievijas „bēgļiem” gan ir putukrējums: viņi var visu. Un nav taisnība tenkotājiem, kuri apgalvo - Latvijā no Krievijas katru dienu iebrauc ap 2000 cilvēku. Ministre Golubeva apgāž riebīgos maldu nesējus: mēnesī Latvijā iebrauc tikai 6000 cilvēku no Krievijas. Skaidrs beidzot?
Tādi, raugi, svarīgi uzdevumi ir iekšlietu ministrei Marijai Golubevai. Ja vēl izdotos uztaisīt kādu jaunu joku video kopā ar politpulciņa biedru Pavļutu, tad svarīgo uzdevumu kopums būtu gandrīz izpildīts. Kādi tur vairs zagļi Jūrmalā vai citviet Latvijā.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
