Iesaki rakstu: 
Savai virzīšanai pašvaldību ministra amatam Romānam Naudiņam (Nacionālā apvienība) lielā mērā paldies jāsaka sava priekšteča Eināra Cilinska uzstājībai un tam, ka ir labi ieredzēts premjeres Laimdotas Straujumas partijā Vienotība, ar kuru bija jāsaskaņo kandidatūra. Iepriekš Naudiņš izvēlējies būt kopā ar ietekmīgiem Vienotības politiķiem arī brīžos, kad viņa paša partija stāv otrā ideoloģisko ierakumu pusē, piemēram, balsojumā par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu vai atbalstu satiksmes ministram Anrijam Matīsam.
“Es esmu principiāls, neatkarīgs cilvēks,” dienu pirms savas virzīšanas pašvaldību ministra amatam Pietiek uzsvēra Romāns Naudiņš, jautāts, vai īpašās attiecības ar atsevišķiem Vienotības politiķiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nedarīs viņu īpaši pieejamu kādām interesēm no malas.
Pirms gada, kad Vienotība izmisīgi meklēja Saeimas deputātu balsis tobrīd vēl bezpartejiskā satiksmes ministra Anrija Matīsa apstiprināšanai amatā, Naudiņš (fotogrāfijā no kreisās kopā ar Vienotības politiķi Dzintaru Zaķi un krievu tenisistu Maratu Safinu 2013. gada septembrī, piedaloties Starptautiskajās parlamentāriešu sporta spēlēs Maskavā) pretēji Nacionālās apvienības (NA) nostājai savu balsi bija apsolījis.
Sākotnēji uz 28. februāri iecerētās Matīsa apstiprināšanas priekšvakarā Naudiņš kopā ar Vienotības frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi, tobrīdējo Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Matīsu un demisionējušo satiksmes ministru Aivi Roni pavadīja šaurā lokā, ērtos dīvanos telpā aiz satiksmes ministra kabineta. Notika aktīva sazvanīšanās, tika meklētas balsis, izteikti piedāvājumi un deputātu pārliecināšana. Šī plašāk nezināmā epizode parāda, ka Saeimas pirmziemniekam Naudiņam kādu iemeslu dēļ uzticas pieredzējušāki aizkulišu spēlētaji, ielaižot viņu politikas virtuvē, kur runāto neviens nevēlētos iznest uz āru.
NA šis balsojums par nākamo satiksmes ministru bija ideoloģiski svarīgs, jo Saeimas kuluāros bija zināms, ka Matīsu atbalstīs Saskaņas centrs, tā pasakot “paldies” Vienotībai, ka atsevišķi tās politiķi 27. februārī Saeimas Tautsaimniecības komisijā atbalstīja gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu. NA atkarības paildzināšana no Krievijas Gazprom bija ideoloģiski nepieņemama. Plašāk nav zināms arī tas, ka todien aiz slēgtam durvīm notikušajā komisijas sēdē Naudiņš pretēji NA nostājai nobalsoja par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu. Iepriekš aprakstītā šaurā loka tikšanās Satiksmes ministrijā notika tās pašas dienas vakarā, kad vēl bija cerība Matīsa apstiprināšanai vajadzīgās balsis savākt līdz nākamajam rītam, kad varētu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi.
Naudiņš Pietiek skaidro, ka gāzes tirgus liberalizācijas pasteidzināšanai, kas paredz trešo pušu pieeju Gazprom un ar to saistītu kompāniju kontrolētajiem cauruļvadu tīkliem un infrastruktūrai, nav redzējis jēgu, ja pirms tam nav panākta pieeja alternatīviem enerģijas resursiem. Arī toreiz Tautsaimniecības komisijas sēdē Naudiņš uzsvēris, ka Latvijai būtu svarīgi saņemt Azerbaidžānas gāzi kā alternatīvu Krievijas gāzei. Azerbaidžāna ir valmierieša Naudiņa dzimtene no tēva radu puses.
Atbalstu Matīsam viņš skaidro ne ar iesaistīšanos kādās politiskās spēlēs, bet viņa darbības novērtēšanu vēl Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatā. “Anrijs ir spējis reāli sakārtot saimnieciskas lietas, kas ir svarīgas maniem vēlētājiem – rotācijas apļi Ziemeļvidzemē, ceļš uz Cēsīm un ceļi Alūksnes un Madonas virzienā – viņš [Matīss] ir atrisinājis reālas lietas manā vēlēšanu apgabalā. Es vēl kā Valmieras deputāts vienmēr varēju piezvanīt Matīsam – braucu, redzu bedri un zvanu,” stāsta Naudiņš. Savukārt Zaķi viņš pazīstot vien kopš ievēlēšanas 11. Saeimā 2011. gada rudenī. "Mani neviens nevar ietekmēt," jau otro reizi atkārto Naudiņš, noraidot iespaidu, ka balsojumā par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu rīkojies Zaķa vai vēl kāda cita iespaidā.
Naudiņš jau tobrīd, Pietiek aprakstīto gadu veco notikumu laikā, nevairījās partijas biedriem NA frakcijā argumentēt savu balsojumu komisijā un arī atbalstu Matīsam. Iespējams, tas izskaidro, ka Naudiņam, kurš parādījis, ka izšķirošos brīžos var nostāties citā ideoloģisko ierakumu pusē, NA tomēr uzticās. Īpaši demisionējušā pašvaldību ministra Eināra Cilinska uzticēšanās par spīti visam nospēlēja par labu Naudiņa nominēšanai amatam jau ceturtdien. Cilinska autoritāte partijā pēc piespiedu demisijas par piedalīšanos 16. marta atceres pasākumos spēcīgi augusi, Pietiek atzina kāds NA valdes loceklis, kurš līdz šim neformālos izteikumos Cilinski bija vērtējis kā pārāk “mīkstu”.
Cilinska uzstājība, ka tieši Naudiņš jānominē ministra amatam, negaidot, kad Latvijā nākamnedēļ atgriežas otrs iespējamais pretendents Kaspars Gerhards, esot bijusi izšķiroša. Tas varētu šķist neloģiski, ja atceras Cilinska principiālo uzstāšanos debatēs pirms Saeimas balsojuma par atbalstu Matīsam.
“Godājamā Vienotība! Ja jūs domājat, ka visas jūsu slēptās lietas nekad netaps redzamas, tad tā var domāt, bet tā nenotiek. (..) varat turpināt „bīdīt” aizkulišu lietas satiksmes jomā ar oligarhiem un dažādām personīgo interešu grupām. Varat slepeni nostiprināt kopīgi ar Saskaņas centru Gazprom varu Latvijā un varat domāt, ka eiro ieviešana tā aplaimo latviešu tautu, ka visu kompensēs,” pērnā gada 1. martā, īpaši Matīsa apstiprināšanai sasauktajā Saeimas ārkārtas sēdē no tribīnes teica Cilinskis, izgaismojot tobrīd vien aizkulisēs apspriesto aizkulišu vienošanos starp Saskaņas centru un Vienotību par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu apmaiņā pret atbalstu satiksmes ministra kandidatūrai.
Balsojumā par Matīsa apstiprināšanu amatā 2013. gada 1. martā Naudiņš nepiedalījās, lai arī bija reģistrējies Saeimas sēdei, bet pārējie NA deputāti balsoja pret. 4. martā pēc asām diskusijām Vienotības Saeimas frakcijā Dzintars Zaķis mainīja vismaz savu publisko nostāju un koalīcijas partiju sadarbības padomē atbalstīja, ka grozījumi Enerģētikas likumā par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu ir noņemami no dienaskārtības. Tiešām, 7. marta plenārsēdes sākumā tie no Saeimas dienaskārtības tika izņemti.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
