Ministra Arvila Ašeradena dubultā morāle: citiem nogriež, sev pieliek
Pietiek lasītājs12.09.2024.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Valsts budžeta situācija esot negatīva, nodokļi nepildoties, 2025.gada budžetā pašlaik iezīmējoties iztrūkums... Šo jau vismaz pusgadu maļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Taču pērn Ašeradens teica ko citu. Kur palika nauda? Vai kāds to var izskaidrot cilvēkiem saprotamā valodā? Vai nav tā, ka Ašeradens citiem nogriež, bet sev pieliek?
Finanšu ministrijas mājaslapā joprojām ir pērnā gada Ašeradena optimistiskā ziņa: "Valsts finanses ir stabilas, un 2024. gada valsts budžets un budžeta ietvars 2024., 2025. un 2026. gadam atbalsta valdības deklarācijā ietverto ekonomiskās politikas mērķi – sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, audzējot investīcijas, produktivitāti un eksportu." https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/arvils-aseradens-2024-gada-valsts-budzets-drosibas-un-ilgtspejas.
Kur paliek nauda? Vai solītais ekonomiskais mērķis ir sasniegts? Izstāstīšu jums dažus sapņus, kurus nesen redzēju.
Pirmkārt, sapnī redzēju īstas dzīres mēra laikā. Tā bija Valmieras teātra atklāšana. Kāpēc gan ne? Jo teātra direktore ir paša finanšu ministra sieva. Tautā to pat iesaukuši par Ašeradena teātri. Kāpēc citiem budžets tiek griezts, bet teātra atklāšanā lūza galdi? Vai tiešām teātris to veica no paša pelnītiem līdzekļiem? Diezin vai...
Otrs sapnis. Teātra saimnieks mīlot lepnu dzīvi. Ja ieskatās viņa valsts amatpersonas deklarācijā, nekas aizdomīgs neparādās, tikai parastie labumi no siles. Jo kurš gan neprot mūsdienās lielos kampienus norakstīt uz bērniem, omītēm un “tumbačkas” draugiem!? To teātra saimnieks iemācījās no savas iepriekšējās saimnieces Sarmītes Ēlertes, kuras roklaiža viņš vienmēr ir bijis. Arī Sarmītes īpašumi ir paslēpti dzimtas koka saknēs, nevis pašas deklarācijās.
Arvils to ir prasmīgi pārņēmis. Sapņos redzēju, ka teātra saimniekam dzimtas saknēs mītot lepni īpašumi gan Mežaparkā, gan Kaltenē Kurzemes jūrmalā. Runā, ka uz “ģimenes vārda” esot pat jahta… Lepni, vai ne? Bet jums, reņģu ēdāji, būs no rupjmaizes un piena pārtikt, ja vien bez kampaņas zināt, kas īsta rupjmaize ir.
Tie ir sapņi, bet te daži fakti no realitātes.
Vai zinājāt, ka Igaunijā, samazinot budžetu, finansējumu nogriež arī politiskajām partijām. Bet kā ir Latvijā? Ne pušplēsta vārda Ašeradens nav ieminējies. Nāks vēlēšanas - partiju nauda tiks triekta uz nebēdu, pludinot to savējiem, bet vienkāršajai tautai būs jācieš trūkums. Jo, redz, fiskālā telpa esot negatīva.
Kādreiz mūsu teātra saimnieku bija iesaukuši arī par OIK papiņu. OIK gan pamazām noklusis, bet vīrs jau nav pirmo dienu ar pīpi uz jumta. Izšeptēja Dienu, izšeptēja OIK, tagad ķēries klāt valsts budžetam…
Kur tad ir izslavētā nodokļu reforma? Kur ir pieteiktais Latvijas ekonomikas attīstības uzrāviens? Kāpēc finanšu ministrs hroniski nespēj pieņemt lēmumus, runājot vien “komplicētos” un sev vien saprotamos kalambūros? Vai 2025.gada budžets apzināti tiek grūsts atvarā?
Vai Jaunās Vienotības valde neko neteiks par āža kāju, kas lien laukā no pašu partijas? Un ko par nodokļu reformu, naudas taupīšanu, ekonomikas attīstības plānu un partiju finansējuma samazināšanu saka premjere Siliņa un valsts prezidents Rinkēvičš? Vai noskatīsimies, kā ministrs Ašeradens turpina būt āzis nodokļu maksātāju dārzā?
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
