Miniatūrā SIA norēķinājusies ar Rīgas domi par iespaidīgo pirkumu, līdzekļu avots neskaidrs
PIETIEK09.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Niecīgā SIA Doreks, kas Rīgas domes rīkotajā izsolē par 2,2 miljoniem latu iegādājās īpašumu Rīgā, Grēcinieku ielā, par to ir arī norēķinājusies. Taču ne zemesgrāmata, ne Komercķīlu reģistrs pagaidām nevieš skaidrību, kādus līdzekļus izmantojusi šī SIA, kuras pagājušā gada kopējais apgrozījums bijis tikai 20,4 tūkstošu latu apmērā.
"SIA Doreks 15.aprīlī ar bankas (AS Swedbank) pārskaitījumu ir veikusi pirkuma maksas samaksu pilnā apmērā, un 29.aprīlī ir noslēgts nekustamā īpašuma Grēcinieku ielā 34, Rīgā pirkuma līgums," atbildot uz Pietiek pieprasījumu, informē Rīgas pašvaldība.
Līdz ar to nav attaisnojušās vairāku politiķu izteiktās bažas, ka izsolē uzvarējušais pircējs ir tikai fiktīvs un izsole uzskatāma par izgāzušos. Toties atklāti paliek jautājumi par iespaidīgā pirkuma finansējuma avotiem.
Pati SIA no saviem līdzekļiem šādu pirkumu acīmredzami nevar atļauties. SIA Doreks, kā rāda Lursoft datu bāze, reģistrēta kādā dzīvoklī Rīgā, A. Dombrovska ielā, uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir 72 gadus vecais Aleksandrs Savickis, valdes loceklis - 1984. gadā dzimušais Dmitrijs Smetaņins.
2011. gadā uzņēmums strādājis tikai ar 2997 latu apgrozījumu un 39 801 lata zaudējumiem, pērn - ar 20 478 latu apgrozījumu un 7831 lata peļņu. Lai gan uzņēmuma gada pārskatā apgalvots, ka tas nodarbojas ar "tirgus pētīšanu un investīcijām meitas uzņēmumos", Lursoft datu bāze rāda, ka tam pašlaik nemaz nav neviena meitas uzņēmuma.
Taču ne Komercķīlu reģistrs, ne arī Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata nerāda, ka SIA Doreks būtu ņēmusi kādu hipotekāru aizņēmumu, lai iegādātos dārgo pirkumu.
Komercķīlu reģistrs rāda, ka SIA Doreks nav reģistrēta neviena pati komercķīla, savukārt zemesgrāmatā, lai gan kopš pirkuma slēgšanas pagājušas gandrīz divas nedēļas, uz īpašumu neviena hipotēka nav uzlikta. Nav arī fiksēts, ka uz īpašumu tiktu izskatītas kādas būtiskas tā statusa izmaiņas.
Saistībā ar šo pirkumu partijas Vienotība Rīgas domes frakcija bija nākusi klajā ar paziņojumu, ka "prasību, ka izsoles dalībniekam jāspēj ieguldīt savi līdzekļi īpašuma iegādei, kura sākotnējā izsoles cena bija noteikta 2.078 miljonu latu apjomā, Vienotība uzskata par nepamatotu izsoles pretendentu ierobežojumu".
“Rīgas dome ar savu absurdo kritēriju samazināja izredzes īpašumu pārdot par maksimāli labāko un pilsētai izdevīgāko cenu. Daudzi uzņēmēji pamatoti izsaka iebildes, uzsverot, ka šādam darījumam nepieciešamie līdzekļi skaidrā naudā ir retajam, līdz ar to atļauja piesaistīt kredītiestādi būtu bijusi pilnībā saprotama,” - ar šādu paziņojumu savukārt nāca klajā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.
Taču Rīgas domes publiski pieejamajos īpašuma izsoles noteikumos šāds "absurds kritērijs" nemaz nebija atrodams. Tajos vienīgi norādīts, ka "pirkuma maksas, tajā skaitā nodrošinājuma, maksāšanas līdzeklis ir lati" un ka "izsolāmā manta tiek pārdota ar tūlītēju samaksu. Samaksa par Izsolāmo mantu veicama divu nedēļu laikā no Izsoles dienas, iemaksātā Nodrošinājuma summa tiek ieskaitīta pirkuma maksā".
Kad Pietiek demonstrēja Ēlertei šos noteikumus un lūdza tajos norādīt uz vietu, kas norādītu uz prasību ieguldīt tieši savus līdzekļus, mēra amata kandidāte to nespēja vai nevēlējās izdarīt. Uz jautājumiem šajā sakarā nevēlējās atbildēt arī Ēlertes sākotnējo paziņojumu izplatījusī Vienotības preses pārstāve Laila Timrota.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
