Miniatūrā SIA norēķinājusies ar Rīgas domi par iespaidīgo pirkumu, līdzekļu avots neskaidrs
PIETIEK09.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Niecīgā SIA Doreks, kas Rīgas domes rīkotajā izsolē par 2,2 miljoniem latu iegādājās īpašumu Rīgā, Grēcinieku ielā, par to ir arī norēķinājusies. Taču ne zemesgrāmata, ne Komercķīlu reģistrs pagaidām nevieš skaidrību, kādus līdzekļus izmantojusi šī SIA, kuras pagājušā gada kopējais apgrozījums bijis tikai 20,4 tūkstošu latu apmērā.
"SIA Doreks 15.aprīlī ar bankas (AS Swedbank) pārskaitījumu ir veikusi pirkuma maksas samaksu pilnā apmērā, un 29.aprīlī ir noslēgts nekustamā īpašuma Grēcinieku ielā 34, Rīgā pirkuma līgums," atbildot uz Pietiek pieprasījumu, informē Rīgas pašvaldība.
Līdz ar to nav attaisnojušās vairāku politiķu izteiktās bažas, ka izsolē uzvarējušais pircējs ir tikai fiktīvs un izsole uzskatāma par izgāzušos. Toties atklāti paliek jautājumi par iespaidīgā pirkuma finansējuma avotiem.
Pati SIA no saviem līdzekļiem šādu pirkumu acīmredzami nevar atļauties. SIA Doreks, kā rāda Lursoft datu bāze, reģistrēta kādā dzīvoklī Rīgā, A. Dombrovska ielā, uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir 72 gadus vecais Aleksandrs Savickis, valdes loceklis - 1984. gadā dzimušais Dmitrijs Smetaņins.
2011. gadā uzņēmums strādājis tikai ar 2997 latu apgrozījumu un 39 801 lata zaudējumiem, pērn - ar 20 478 latu apgrozījumu un 7831 lata peļņu. Lai gan uzņēmuma gada pārskatā apgalvots, ka tas nodarbojas ar "tirgus pētīšanu un investīcijām meitas uzņēmumos", Lursoft datu bāze rāda, ka tam pašlaik nemaz nav neviena meitas uzņēmuma.
Taču ne Komercķīlu reģistrs, ne arī Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata nerāda, ka SIA Doreks būtu ņēmusi kādu hipotekāru aizņēmumu, lai iegādātos dārgo pirkumu.
Komercķīlu reģistrs rāda, ka SIA Doreks nav reģistrēta neviena pati komercķīla, savukārt zemesgrāmatā, lai gan kopš pirkuma slēgšanas pagājušas gandrīz divas nedēļas, uz īpašumu neviena hipotēka nav uzlikta. Nav arī fiksēts, ka uz īpašumu tiktu izskatītas kādas būtiskas tā statusa izmaiņas.
Saistībā ar šo pirkumu partijas Vienotība Rīgas domes frakcija bija nākusi klajā ar paziņojumu, ka "prasību, ka izsoles dalībniekam jāspēj ieguldīt savi līdzekļi īpašuma iegādei, kura sākotnējā izsoles cena bija noteikta 2.078 miljonu latu apjomā, Vienotība uzskata par nepamatotu izsoles pretendentu ierobežojumu".
“Rīgas dome ar savu absurdo kritēriju samazināja izredzes īpašumu pārdot par maksimāli labāko un pilsētai izdevīgāko cenu. Daudzi uzņēmēji pamatoti izsaka iebildes, uzsverot, ka šādam darījumam nepieciešamie līdzekļi skaidrā naudā ir retajam, līdz ar to atļauja piesaistīt kredītiestādi būtu bijusi pilnībā saprotama,” - ar šādu paziņojumu savukārt nāca klajā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.
Taču Rīgas domes publiski pieejamajos īpašuma izsoles noteikumos šāds "absurds kritērijs" nemaz nebija atrodams. Tajos vienīgi norādīts, ka "pirkuma maksas, tajā skaitā nodrošinājuma, maksāšanas līdzeklis ir lati" un ka "izsolāmā manta tiek pārdota ar tūlītēju samaksu. Samaksa par Izsolāmo mantu veicama divu nedēļu laikā no Izsoles dienas, iemaksātā Nodrošinājuma summa tiek ieskaitīta pirkuma maksā".
Kad Pietiek demonstrēja Ēlertei šos noteikumus un lūdza tajos norādīt uz vietu, kas norādītu uz prasību ieguldīt tieši savus līdzekļus, mēra amata kandidāte to nespēja vai nevēlējās izdarīt. Uz jautājumiem šajā sakarā nevēlējās atbildēt arī Ēlertes sākotnējo paziņojumu izplatījusī Vienotības preses pārstāve Laila Timrota.
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
