Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2018.gada 17. jūlijā portāls „Delfi” publicēja svarīgu informāciju: „Ministru kabinets otrdien apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plānu 2019. – 2020. gadam”. Plāna īstenošanai paredzētais valsts budžeta finansējums 2019. gadā ir 14 773 795 eiro, bet 2020. gadā – 7 081 376 eiro. Dažādu pasākumu īstenošanai nākamajos divos gados papildu nepieciešams rast vēl 4 021 103 eiro, savukārt no 2021. gada turpmāk ik gadu nozares politikas īstenošanai būšot nepieciešams paredzēt 2 572 684 eiro”.

Svarīgā informācija nepiesaistīja lasītāju uzmanību. Redakcijas tekstu papildināja tikai 31 komentārs (1 reģistrēts, 30 anonīmi). Runa ir par 25 876 274 eiro iztērēšanu turpmākajos divos gados no tautas naudas maka. Tas ir žēl, ka tauta ir kļuvusi tik inerta attieksmē pret savu naudu.

Par laimi nedaudzajos komentāros prāvās summas izlietošanas nelietderība ir pareizi saskatīta. No anonīmās „Margaretas” komentāra esejas virsrakstā izmantoju spilgto apzīmējumu „nacionālās aptaurētības kumoss”. Ļoti precīzi viss pateikts citā anonīmā komentārā: „Šādos projektos vieglāk nozagt naudu, jo tas nav tik vienkārši aprēķināms, un pārbaudāms. Naudiņa tiks trallināta nost uz nebēdu. Ja naudu iegulda ekonomikā, tad visu var sarēķināt, bet kultūra ir garīga lieta, kuru nevar tā vienkārši aprēķināt skaitļos un ciparos, un te nu iespējas naudu šķērdēt ir ļoti lielas. Cik pievienotās vērtības būs, tas ir jautājums? Tie, kas ir piebāzuši pilnas kabatas ar naudu, tagad grib sevi izklaidēt. Ko tauta ēdīs, tas viņus neinteresē”.

Tā patiešām, maigi sakot, ir naudiņas notrallināšana. Turklāt tā turpinās 30 gadus, un gals šai trallināšanai nav redzams. Tas viss, kas 30 gados ir iztērēts „integrācijai”, „pilsoniskai sabiedrībai”, „nacionālai identitātei”, faktiski ir lielākā zagšana pēc vislielākās zagšanas saimnieciskajā sfērā. Pēcpadomju gados, protams, visgrandiozākā zagšana ir ekonomikā. Tai pienākas pirmā vieta. Taču otrā vieta pienākas zagšanai, to atrunājot ar „integrāciju”, „pilsonisko sabiedrību”, „nacionālo identitāti”. Šajā sfērā 30 gados nozagtais tuvojas miljardam. Ja konkrēti varētu saskaitīt valsts un pašvaldību budžeta, starptautisko fondu, ES fondu, Sorosa un citu ārzemju labdaru privāto fondu, Nila Muižnieka „centru” darbībai piešķirto amerikāņu speciālo dienestu, ASV Valsts sekretariāta, ārzemju vēstniecību piešķirtos dolārus, tad 30 gados kopējā summa noteikti sasniegtu miljardu.

Citētajā komentārā paskaidrota neiespējamība garīgajos projektos konstatēt zagšanu. Tas ir pilnīgi pareizi. Vēl tikai jāņem vērā, ka projekti ir tumsonības apliecinājums. Pēc PSRS sabrukuma tūlīt pie mums viss ap „integrāciju”, „pilsonisko sabiedrību”, „nacionālo identitāti” bija pārklāts ar agresīvu tumsonību. Jau no paša sākuma „integrāciju”, „pilsonisko sabiedrību”, „nacionālo identitāti” komandēja obskuranti – cilvēki ar agresīvi naidīgu izturēšanos pret profesionālām zināšanām, profesionālo kompetenci, teorijām, koncepcijām un zinātni vispār. Tādi mūsu galvenie „integratori” kā Aldermane, Demakova, Ēlerte, Melnbārde sabiedrībā ir slaveni ar vispusīgu agresīvo tumsonību. Visus šos gadus slavenajām dāmām pa vidu maisījās tikai viens gados nobriedis vīrietis – Leo Dribins (1931).

Tas ir veikls kungs. Padomju laikā viņš strādāja LKP CK Partijas vēstures institūtā. Pēcpadomju laikā izmanīgi iekārtojās Maijas Kūles diriģētajā LU Filosofijas un socioloģijas institūtā. Šodien viņu internetā prezentē kā lielāko speciālistu sabiedrības integrācijas jautājumos, kaut gan visi viņa rakstītie teksti virspusēji grozās ap ebreju gaitām Latvijā. Viņš lepni saka: „Es neslēpju, ka padomju laikā biju konformists un kalpoju padomju ideoloģijai.”

Acīgi cilvēku pazinēji konformismu (pielīšanu varai) uzskata par neārstējamu kaiti. Konformists vienmēr paliek konformists jebkuros apstākļos. Dribina kungs pilnā mērā atbilst tādam uzskatam. Pēcpadomju laikā viņš sāka cītīgi kalpot valdošajai neoliberālisma ideoloģijai. Dribins no vietējā akadēmiskā slāņa, kā man zināms, vienīgais izsmejoši vērsies pret žurnālu „Kabinets”, kura publikācijās tiek skaudri atmaskota LR valdošās kliķes noziedzība, neoliberālisma un postmodernisma šausmīgā ietekme uz sabiedrības apziņu. „Kabineta” autorus viņš nosauc par „antikultūras” izplatītājiem. Aldermane un pārējās „integratores” viņu pacieš daudzus gadus tāpēc, ka Dribina kungs neuzvedas kā īsts zinātnieks. Turklāt ir vajadzīgs kāds glumjš laizītājs, kurš regulāri avīžrakstos „zinātniski” nolaiza mūsu kolosālos panākumus sabiedrības integrācijā, pilsoniskās sabiedrības veidošanā un nacionālās identitātes atsvaidzināšanā. Slavenās „integratores” pašas rakstīt nav spējīgas.

Esejas lasītāji varēja ievērot nesakarīgo dokumenta nosaukumu „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas (!?) plāns 2019. – 2020. gadam”. Tas ir slavenās „integratores” kultūras ministres Melnbārdes kundzes obskurantisks panākums. Nesakarības iemesls ir tumsonība. „Politikai” nevar būt plāns ne gadam, ne diviem gadiem vai simts gadiem. Izglītotiem cilvēkiem politika ir principu sistēma, bet nevis konkrētu pasākumu virkne.

Aizvadītajos 30 gados vispretīgākā tumsonība ir dominējusi attiecīgo fenomenu izpratnē. Atceros, savā laikā 90.gados ar Aldermanes kundzi vispār nebija vērts runāt par to, kāda ir zinātniskā attieksme pret sociālo integrāciju, etnisko integrāciju, nacionālo integrāciju. Kundze lieliski prata katru nopietnu diskusiju pārvērst seklā čalošanā par kaut kādiem desmitās šķiras sīkumiem. Viņai bija apskaužams talants visu momentā primitivizēt un vulgarizēt. Nebija vērts izteikties par to, kā ir jārīkojas, ja patiešām vēlamies kaut ko pozitīvu panākt sabiedrības integrēšanā un konsolidēšanā. Integrācija, pilsoniskā sabiedrība, nacionālā identitāte priekš mums bija jaunas parādības. Padomju vara nemitīgi rūpējās par sabiedrības garīgo seju. Taču padomju varas pieeja Padomju Savienībā bija citādāka nekā Rietumu zemēs, no kurām mums vajadzēja mācīties, ja patiešām gribējām kaut ko labu panākt polietnisko un interkulturālo attiecību jomā.

Valsts iedzīvotāju integrācija (apvienošana vienā veselumā) un pilsoniskās sabiedrības konsolidācija (pavalstnieku saliedēšana kopīgiem mērķiem) ir psiholoģisks process. Savukārt nacionālā identitāte ir specifiska garīgā struktūra. Tā nav saistīta ar noteiktu laiku un to nevar piesaistīt (iekļaut ministrijas plānā) noteiktiem gadiem. Nacionālā identitāte nav laika varā, bet ir kaut kas mūžīgs, kas tiek mantots no vienas paaudzes uz otru paaudzi. Nacionālā identitāte vēsturiski mainās. Bet tas nonotiek saskaņā ar plānu un tā realizācijai paredzētajiem miljoniem.

Neapšaubāmi, psiholoģiskie procesi mēdz būt politiskā menedžmenta objekts, balstoties uz ideoloģisko audzināšanu. Valsts var mērķtiecīgi integrēt un konsolidēt savus iedzīvotājus. Tas ir normāli. Tam ir vajadzīga nauda un specifiski adekvāti pasākumi. Arī tas ir normāli. Nenormāls ir vienīgi tumsoniskais pieņēmums, ka integrācija un konsolidācija ir panākama tikai ar naudu un skaisti nosauktiem pasākumiem.

Katras valsts iedzīvotāju integrācijā un konsolidācijā visu izšķir valsts kopējais fons, kopējais līmenis, kopējā kārtība, kuru raksturojam ar tādiem vārdiem kā reputācija, cieņa, uzticamība, drošības sajūta. Lai gūtu panākumus integrācijā un konsolidācijā, nepieciešama ir ticība nākotnei, uzticība attiecīgās zemes pamattautai, valstij, politiskajai iekārtai, inteliģencei, varas elitei. Jābūt ir stingrai pārliecībai par integrācijas un konsolidācijas patiesajiem nolūkiem, centienu godīgumu, morālo cēlumu, sociālo atbildību. Dolāru vai eiro miljons neko nepanāks, ja integrācija un konsolidācija patiesībā ir primitīva imitācija un naudas noziedzīga sadalīšana. Par integrāciju un konsolidāciju nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā valstī vispār nav vērts sapņot. Aldermane faktiski pareizi darīja, priekšroku dodot seklai čalošanai. Nopietnām diskusijām nevarēja būt kaut kāda praktiskā vērtība noziegumu brīvības aplaimotajā Latvijas Republikā.

30 gados miljards ir godīgi iztērēts. Bet kas ir mainījies uz labo pusi? Ārzemēs Latviju joprojām apsaukā par nacistu zemi. Naids pret „krieviem”, „Kremli”, „Putinu” tautas spogulī interneta anonīmajos komentāros un privātajos saitos nav mazinājies. Histēriskā rusofobiskā paranoja ir acīmredzama „Saskaņas” gānīšanā. Parlamenta deputāti visu laiku tautu biedē ar „informācijas draudiem”. Tātad Latvijas tauta neuzticas vietējai informācijai. Aiz restēm jau mēnešiem ilgi tur ne visai gudro un ne visai godīgo krievu vīru Gapoņenko. Tātad no viņa baidās. Tātad viens cilvēks var iedragāt mūsu superdārgo „integrāciju” un „pilsonisko sabiedrību”. Un galvenais: vai tad Latvijā vairs nav divkopienu sabiedrība?

Bet viss nav tik slikti! Latvijas sabiedrībā noteikti dziļi integrējušies ir laventi, esterkini, suharenkovi, fiļi, no Ukrainas Latvijā ieklīdušais Daugavpils valdnieks recidīvists Guščins. Par integrācijas etalonu var izsludināt Rūdolfu Meroni. Par pilsoniskās sabiedrības aktīvo klātbūtni uzskatāmi liecina pilsoņu neatlaidīgā interese par 25 876 274 eiro izlietošanu no tautas naudas maka. Bet par izmaiņām nacionālajā identitātē liecina homoseksuālisma masveidīgā atbalstīšana „praida” laikā un politiskajās organizācijās pirms Saeimas vēlēšanām 6.oktobrī. Viss nav tik slikti!

Novērtē šo rakstu:

97
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...