Miljonāru ģimenes visatļautība: PIETIEK turpina publicēt materiālus saistībā ar Ramoliņu iecerēto kāpu apbūvi
PIETIEK28.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Vides pārraudzības valsts birojs pagājušā gada 26. februārī pieņēma lēmumu „Par Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes 2020. gada 4. novembra tehnisko noteikumu Nr. KU20TN0001 apstrīdēšanu”, ar to vismaz uz laiku apturot meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa (attēlā) ģimenes visatļautību saistībā ar iecerēto apbūvi kāpu zonā, miljonāra dzīvesbiedre Anna Ramoliņa vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, cenšoties panākt Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma atcelšanu. Pietiek turpina šīs Latvijas mūsdienu apstākļus labi raksturojošās prāvas materiālu publicēšanu, - šodien noslēdzam publicēt Lato Lapsas tiesā iesniegtos paskaidrojumus šajā administratīvajā lietā, kuri apgāž miljonāru ģimenes argumentus, ar kuriem tiek pamatota vēlme būvēties tieši kāpu zonā.
(VI) Būvniecība Nekustamā īpašuma “Teikas” laucēs
Lietas dalībnieki savstarpēji nav risinājuši jautājumu, vai pieteicējas būvniecības ieceres paredz vai neparedz būvniecību Nekustamā īpašuma “Teikas” laucēs. Tomēr šis jautājums lietā ir ne mazāk būtisks kā jautājums par to, vai pieteicējas būvniecības ieceres paredz vai neparedz Nekustamā īpašuma “Teikas” atmežošanu. Ievērojot Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu sekas, būvniecībai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas meža laucēs ir tādas pašas kā būvniecībai, kas paredz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas meža atmežošanu; respektīvi šāda būvniecība ir atļauta tikai, ja ir saņemts ikreizējs Ministru kabineta rīkojums.
Vienu no savām būvniecības iecerēm (tā, kurā ir izbūvējama vienstāva dzīvojamā māja) pieteicēja ir paredzējusi realizēt Nekustamā īpašuma “Teikas” ziemeļaustrumu teritorijas daļā, vietā, kurā it kā atrodas Pamati. Kā esmu norādījis iepriekš šajos paskaidrojumos, šī vieta ir uzskatāma par lauci. Līdz ar to secināms, ka viena no pieteicējas būvniecības iecerēm paredz būvniecību Nekustamā īpašuma “Teikas” laucē
Vadoties no iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, jākonstatē, ka konkrētajā lietā vismaz attiecībā uz pieteicējas būvniecības ieceri, kurā ir izbūvējama vienstāva dzīvojamā māja, ir piemērojams arī Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktā paredzētais īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums sakarā ar to, ka pieteicējas konkrētā būvniecības iecere paredz būvniecību Nekustamā īpašuma “Teikas” laucēs.
(VII) Secinājums par būvniecības iespējamību Nekustamajā īpašumā “Teikas”
Šajos paskaidrojumos esmu plaši analizējis, vai pieteicējas iecerētā būvniecība ir vietās, kur ir bijusi iepriekšējā apbūve, vai pieteicējas iecerētā būvniecība paredz atmežošanu un vai pieteicējas iecerēto būvniecību ir paredzēts veikt laucēs. Uz pirmo jautājumu esmu secinājis, ka pieteicējas iecerētā būvniecība nav vietās, kur ir bijusi iepriekšējā apbūve. Uz otro jautājumu esmu secinājis, ka pieteicējas iecerētā būvniecība paredz atmežošanu, bet uz trešo – ka vismaz vienu pieteicējas iecerēto būvniecību ir paredzēts veikt laucē.
Pirmais no minētajiem secinājumiem nozīmē, ka pieteicēja sev piederošajā Nekustamajā īpašumā “Teikas” nevar īstenot iecerēto būvniecību, pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 36. panta otro daļu un 36. panta otrās daļas 4. punktu, jo uz pieteicējas iecerēto būvniecību nav piemērojams attiecīgais izņēmums no vispārīgā aizlieguma veikt būvniecību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.
Otrais un trešais no minētajiem secinājumiem nozīmē, ka pieteicēja sev piederošajā Nekustamajā īpašumā “Teikas” nevar īstenot iecerēto būvniecību, pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 4. punktu, jo tā paredz atmežošanu, bet attiecībā uz vienu pieteicējas būvniecības ieceri – arī būvniecību laucē, kam nav saņemts ikreizējs Ministru kabineta rīkojums.
Rezumējot visus apsvērumus un secinājumus, jākonstatē, ka pieteicēja, pastāvot apstākļiem, kādi objektīvi ir konstatējami, sev piederošajā Nekustamajā īpašumā “Teikas” nevar īstenot iecerēto būvniecību. Līdz ar to arī pieteicējas pārsūdzētie kompetento iestāžu lēmumi ir tiesiski, bet pieteicējas pieteikumi ir nepamatoti.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
