Bija jānotiek kaut kam tādam kā vairāku turīgu uzņēmēju lēmumam par norobežošanos no politiskās apvienības Par labu Latviju (PLL), lai mediji un sabiedrība pievērstu uzmanību šim pēc izgāšanās vēlēšanās marginalizētajam politiskajam spēkam. Miljonāru Rāvja, Savicka, Sausnīša un citu atšķelšanās no Aināra Šlesera un Andra Šķēles politiskā bloka pirmdien netika gaidīta, bet nebija negaidīta. Versijas par to, ka daļa šo uzņēmēju varētu atbalstīt kāda jauna politiska spēka izveidi, pagaidām netiek apstiprinātas. Tiesa, kā atzina būvkompānijas Skonto būve īpašnieks Guntis Rāvis, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzņēmēju viedoklī neieklausās. Varbūt tādēļ šobrīd netiek pieļauta arī šo uzņēmēju tuvināšanās kādam pie varas esošajiem spēkam.
Kad Ainārs Šlesers pirmdienas pusdienlaikā pēc vairāk kā stundu ilgušās apvienības valdes sēdes paziņoja, ka valde tiek samazināta līdz pieciem cilvēkiem un sekos uzņēmēju apspriede, kurā tiks deleģēts PLL jaunais līderis (Guntis Ulmanis bija paziņojis par vēlmi atkāpties no šī amata), preses ieinteresētības rezerves pret šo notikumu bija izsmeltas. Sanāksmes vietu pameta TV kameras un vairums žurnālistu. Kurš no uzņēmējiem kļūs par šīs politisko ietekmi neieguvušās apvienības līderi, nešķita tik būtiski. Pietiek zināms, ka Šlesers uz šo amatu rosināja virzīt uzņēmēju, kādreizējo saldumu fabrikas Laima šefu Ivaru Kalvišķi, kas ar skepsi bija uztverts apvienības pārstāvjos no Tautas partijas. Mediju interese atgriezās pēc vairāk nekā stundas, ka uzņēmēji negaidīti - pirmām kārtām jau Šleseram - izlēma neturpināt agonēšanu un politisko apvienību pamest, formāli saglabājot dalību biedrībā Tautas kustība Par labu Latviju.
Uzņēmējs Atis Sausnītis, kurš priekšvēlēšanu laikā bija viens no redzamākajiem PLL līderiem un darbojās apvienības valdē, Pietiek neslēpa, ka atrašanās konkrētā politiskā apvienībā neatvieglo biznesa interešu lobēšanu Saeimā un valdībā, kur pie varas ir citi politiskie spēki. „Saprotiet, es nevaru runāt tikai ar vieniem, man taču jārunā ar visiem – ar Andri Bērziņu (ZZS), ar Zaķa kungu (Vienotība),” skaidroja Sausnītis.
Līdz PLL fenomenam, kas piedzīvoja neveiksmi, uzņēmēji vairījās atklāti iezīmēt sevi par kāda konkrēta politiskā spēka atbalstītāju, nevēloties, ka citas partijas nākšana pie varas varētu apdraudēt biznesu – izredzes uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem vai iespēju tikt uzklausītiem jautājumos, kas skar uzņēmējdarbības vides regulēšanu. Neoficiāli zināms, ka pazīstami uzņēmēji īsteno praksi pat oficiālos ziedojumos kādam politiskajam spēkam izmantot starpniekus, lai neizgaismotos.
Kuluāros jau kopš neveiksmes vēlēšanās izskan versijas, ka vismaz daļa ar PLL saistīto uzņēmēju, caur šo politisko spēku neguvuši cerēto politisko ietekmi, varētu atbalstīt citus politiskos projektus. Vairāki no ar PLL saistītajiem miljonāriem ir labās attiecībās ar ekspremjeru Aigaru Kalvīti (TP), ar daļu ekspremjeru saista darbošanās pirms vairākiem gadiem piena pārstrādes biznesā, ar daļu – kopīgais projekts hokeja klubs Dinamo. Par Kalvīti runā, ka viņam un TP vecbiedram Gundaram Bērziņam varētu būt ambīcijas koordinēt kāda jauna politiska spēka rašanos. Ar Kalvīti Pietiek pirmdien sazināties neizdevās – viņa mobilais tālrunis bija izslēgts.
Savukārt Bērziņš Pietiek izteicās, ka pēc jaunas partijas patlaban nav pieprasījuma, ne arī tai būtu īstais laiks, ņemot vērā, ka līdz vēlēšanām vēl ir četri gadi. Viņaprāt, ja nākotnē var runāt par kāda politiskā spēka rašanos, tas, visdrīzāk, būtu esošo spēku pārgrupēšanās produkts, iespējams, iesaistoties kādām biedrībām. Valsts kontroliere Inguna Sudraba, ar kuru savulaik Finanšu ministrijā kopā strādājis Bērziņš un ar kuru vēl aizvien uztur kontaktus, Pietiek jau ir norādījusi, ka iesaistīšanās politikā caur partiju struktūrām viņu nesaista. To zina arī Bērziņš, kurš nespēj nosaukt vēl kādu politisko līderi ar tādu potenciālu.
Tiesa, Sausnītis un viņa biznesa partneris Ivars Strautiņš iepriekš jau ir bijuši saistīti ar mēģinājumiem veidot jaunu politisko spēku. Abi pirmsākumos stāvēja aiz partijas Jaunlatvija izveides, kas izauga no pārtikas ražotāju biznesa aprindām. Arī tai kā karogu bija iecerēts piesaistīt Gunti Ulmani, kurš piedalījās Jaunlatvijas dibināšanas kongresā 2009. gada martā.