Miljonāram Ramoliņam neizdodas panākt kriminālprocesa sākšanu pret pensionāriem – meža īpašniekiem
PIETIEK23.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas miljonāru saraksta dalībniekam, uzņēmuma Stiga RM īpašniekam Andrim Ramoliņam nav izdevies panākt kriminālprocesa sākšanu pret pensionāru pāri, kuri publiski bija pauduši pārliecību, ka miljonāra uzņēmums viņus apkrāpis.
„Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī 2019. gada sākumā tika saņemts Stiga RM iesniegums par to, ka kāda sieviete, iespējams, grauj uzņēmuma Stiga RM reputāciju. Policijā tika veikta pārbaude un pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377. panta pirmo daļu - nav noticis noziedzīgs nodarījums,” skaidro Valsts policija.
Runa ir par Tukuma novada pensionāru pāri - Lūciju un Valdi Dravniekiem, kuri 2018. gada nogalē bija informējuši medijus par savām nedienām ar uzņēmumu Stiga RM, kuras sākušās 2015. gada rudenī. Tad viņi ar uzņēmuma pārstāvi – citu Ramoliņu ģimenes locekli bija vienojušies par kailcirti trijos nogabalos
Nauda un malka saskaņā ar līgumu patiešām arī saņemta, taču tad pensionāri konstatējuši, ka uzņēmums pamatīgi sabojājis viņu mežu, turklāt koki cirsti arī upes aizsargjoslā. Pēc vairākām pārbaudēm tika konstatēts, ka patiešām “svešā mežā nenoskaidrota persona” nocirtusi 14 kokus
Kriminālprocess tika sākts, tad izbeigts, tad atkal sākts un vēlreiz izbeigts, dažādām valsts iestādēm sniedzot pretrunīgus atzinumus šajā lietā. Savukārt uzņēmuma īpašnieks un vadītājs A. Ramoliņš (attēlā) dienu pēc tam, kad par notikušo sāka interesēties mediji, uz to reaģēja... vēršoties policijā ar iesniegumu, - pensionāre esot vainojama izspiešanā, apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanā, lai panāktu kriminālprocesa uzsākšanu, kā arī neslavas celšanā.
Skaidrojot, ka jūtot cieņu pret L. Dravnieces sirmo vecumu, uzņēmējs tomēr viņu vainoja gan tajā, ka viņa esot uzdevusies par citu personu, gan tajā, ka vēlējusies no viņa par īpašumu saņemt neadekvāti augstu cenu; arī par citā mežā cirsto koku transportēšanu caur viņas mežu un transportēšanas stigu izciršanu pensionāre par viņu esot vienojusies, - tiesa, līgumā tas neesot ticis ierakstīts. Ņemot vērā pretrunas miljonāra sniegtajā informācijā, Valsts policija tad arī ir noraidījusi viņa prasību par kriminālprocesa sākšanu.
Pietiek nesen jau publicēja kāda lasītāja vēstuli, kurā bija aprakstīta Stigas RM uzņēmējdarbības prakse – strādnieku iebildumi pret darba apstākļiem, nodokļu parādi valstij, bet divas luksus klases automašīnas uzņēmuma īpašniekam.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
