Miljonāram Ramoliņam neizdodas panākt kriminālprocesa sākšanu pret pensionāriem – meža īpašniekiem
PIETIEK23.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas miljonāru saraksta dalībniekam, uzņēmuma Stiga RM īpašniekam Andrim Ramoliņam nav izdevies panākt kriminālprocesa sākšanu pret pensionāru pāri, kuri publiski bija pauduši pārliecību, ka miljonāra uzņēmums viņus apkrāpis.
„Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī 2019. gada sākumā tika saņemts Stiga RM iesniegums par to, ka kāda sieviete, iespējams, grauj uzņēmuma Stiga RM reputāciju. Policijā tika veikta pārbaude un pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377. panta pirmo daļu - nav noticis noziedzīgs nodarījums,” skaidro Valsts policija.
Runa ir par Tukuma novada pensionāru pāri - Lūciju un Valdi Dravniekiem, kuri 2018. gada nogalē bija informējuši medijus par savām nedienām ar uzņēmumu Stiga RM, kuras sākušās 2015. gada rudenī. Tad viņi ar uzņēmuma pārstāvi – citu Ramoliņu ģimenes locekli bija vienojušies par kailcirti trijos nogabalos
Nauda un malka saskaņā ar līgumu patiešām arī saņemta, taču tad pensionāri konstatējuši, ka uzņēmums pamatīgi sabojājis viņu mežu, turklāt koki cirsti arī upes aizsargjoslā. Pēc vairākām pārbaudēm tika konstatēts, ka patiešām “svešā mežā nenoskaidrota persona” nocirtusi 14 kokus
Kriminālprocess tika sākts, tad izbeigts, tad atkal sākts un vēlreiz izbeigts, dažādām valsts iestādēm sniedzot pretrunīgus atzinumus šajā lietā. Savukārt uzņēmuma īpašnieks un vadītājs A. Ramoliņš (attēlā) dienu pēc tam, kad par notikušo sāka interesēties mediji, uz to reaģēja... vēršoties policijā ar iesniegumu, - pensionāre esot vainojama izspiešanā, apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanā, lai panāktu kriminālprocesa uzsākšanu, kā arī neslavas celšanā.
Skaidrojot, ka jūtot cieņu pret L. Dravnieces sirmo vecumu, uzņēmējs tomēr viņu vainoja gan tajā, ka viņa esot uzdevusies par citu personu, gan tajā, ka vēlējusies no viņa par īpašumu saņemt neadekvāti augstu cenu; arī par citā mežā cirsto koku transportēšanu caur viņas mežu un transportēšanas stigu izciršanu pensionāre par viņu esot vienojusies, - tiesa, līgumā tas neesot ticis ierakstīts. Ņemot vērā pretrunas miljonāra sniegtajā informācijā, Valsts policija tad arī ir noraidījusi viņa prasību par kriminālprocesa sākšanu.
Pietiek nesen jau publicēja kāda lasītāja vēstuli, kurā bija aprakstīta Stigas RM uzņēmējdarbības prakse – strādnieku iebildumi pret darba apstākļiem, nodokļu parādi valstij, bet divas luksus klases automašīnas uzņēmuma īpašniekam.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
